Līdz ar Pelnu trešdienu sācies 40 dienu ilgais Lielais gavēnis. Gavēņa laiks simboliski atgādina tās 40 dienas, ko Jēzus pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības.
Gavēņa laikā viens no gavēšanas aspektiem ir atturēšanās no ēdieniem, kā arī aicina prātīgi rīkoties ar tiem labumiem, kas ir mūsu pārziņā, piemēram, neizniekojot ēdienu.
Galvenais nosacījums ir nebadināt savu organismu, bet pabarot to ar dabīgu, pēc iespējas mazāk pārstrādātu barību. Gavēņa pamatā ir atgriešanās pie senču ēdienkartes, kas bija vienkārša un laba, tikai samazinātos daudzumos, jo šobrīd taču retais vairākas stundas no vietas spiests smagi strādāt uz lauka.
Jāēd pākšaugi
Pākšaugi gaļas vietā ir labi piemēroti ne tikai veģetārajā uzturā un kristiešiem gaļas vietā Lielā gavēņa laikā, bet arī ikdienas uzturā, kā arī ārstnieciskajās un slaiduma diētās, jo tie efektīvi stiprina mūsu fizisko un garīgo labsajūtu. Tie visi satur daudz olbaltumvielu, ko veido daudzas vērtīgas aminoskābes. Pākšaugos ir arī daudz minerālvielu – fosfors, kalcijs, magnijs, kālijs, dzelzs, kā arī B grupas vitamīni, kam ir svarīga loma organisma fizioloģiskajās dzīvības norisēs. Pākšaugi satur ļoti daudz šķiedrvielu, un tās veicina gremošanas sulu izdalīšanos, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu un taukus, palēnina ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās ātrumu, kam ir liela nozīme cukura diabēta, sirds infarkta profilaksē un cīņā pret aptaukošanos. Pākšaugus ikdienas uzturā vajadzētu lietot tiem, cilvēkiem kas dzīvo lielās pilsētās vai tuvu piesārņotām teritorijām, jo pākšaugos ir daudz pektīnvielu, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un spēja piesaistīt kaitīgos metālus un radioaktīvo piesārņojumu, ko mēs uzņemam ar gaisu, ūdeni un produktiem. Pektīnvielas kā sūklis uzsūc sliktās vielas un kopā ar citām kaitīgām atkritumvielām izvada no organisma. Olbaltumvielu bioloģiskās vērtības ziņā gaļa gan ir pusotru reizi vērtīgāka nekā zirņi, toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes.
Ko tad īsti vajag un ko nevajag lietot pārtikā?
1) Galvenais uzsvars tiek likts uz pieticību, tātad tie ir graudaugi, kas dominē visās ēdienreizēs, rīsi, griķi, dažāda veida putraimi, auzu pārslas. Pamatprodukti tiek papildināti ar dārzeņiem – burkāniem, bietēm, kāļiem utt., variācijas iespējas visdažādākās, tā ka katru dienu nav jāēd viens un tas pats.
2) No šķidrumiem galvenais un, varētu teikt, pat vienīgais dzēriens ir ūdens, pieļaujamas varētu būt zāļu tējas. Ēdienreizes var papildināt ar glāzi piena, kefīra vai paniņām, bet ir jāaizmirst par jogurtiem, jo īpaši tādiem kā Actimel utt.
3) Vismaz vienā no ēdienreizēm dienā graudaugu un dārzeņu sautējumā vai sacepumā ir jāpievieno pākšaugus: zirņus, pupas, lēcas, kas aizstāj gaļu, kura gavēņa laikā netiek lietota.
4) Gatavojot veģetāros ēdienus, lai tie būtu sātīgāki, var pievienot eļļu, tā var būt gan olīveļļa, gan rapšu, gan saulespuķu.
5) Gavēnis nozīmē atturēšanos no baudvielām, tas nozīmē: nekāds alkohols, kafija, melnā tēja, saldumi (cepumi, bulciņas, konfektes, šokolāde, saldējums utt.). Taču, tā kā organismam ir ļoti grūti atteikties no cukura, tad dzīves saldināšanai var izmantot nelielās devās dabisko medu.
6) Lai nodrošinātos ar pietiekamu olbaltumvielu un taukvielu daudzumu, gavēņa ēdienus var papildināt ar riekstiem un sēklām (saulespuķu, ķirbju). Tās var uzņemt arī atsevišķi, taču samērīgos daudzumos.
7) Starp ēdienreizēm, kā launags vai otrās brokastis noderēs kārtīga rupjmaize (baltmaizei nē) ar nedaudz sviesta, var uzlikt siera šķēli.
Raksts sagatavots, pamatojoties uz "Gavēņa laika ēdienkarte"
