Veļu laiks

Veļu laika gudrības:
“Veļu laiks ir no rudenājiem jeb Miķeļiem līdz Mārtiņiem, kā nu kuro reizi. Senatnē tas bija laiks, kad visi lauku darbi apdarīti, rijas izkultas, raža savākta apcirkņos un zemnieks varēja atvilkt elpu. Tad iestājās brīdis, kad pateicībā par to, ko esi saņēmis, tika svinētas apkūlības. Viens no būtiskākajiem aspektiem latviešu tradīcijās ir apziņa, ka palīdzība nāk ne tikai no dabas enerģijām, bet arī no senčiem, jo vecaistēvs vai vecāmāte mina to pašu zemīti un apstrādāja to pašu tīrumu. Viņi nav pazuduši pavisam, bet turpina dzīvot veļos un palīdz šīs pasaules ļaudīm. Oktobrī mūsu senči rīkoja bagātīgus mielastus, vārīja putru, labāko nolika galda galā, atvēra logus, durvis un aicināja senčus baudīt ēdienus un dzērienus.

Ir īpašas veļu rotaļas, kas stāsta par dzīvību un nāvi. Mūsu senči to uztvēra trīsdaļīgi – kā dzīvību, nāvi un atkal dzīvību. Kristietībā ir izteikts vienas dzīves cikls, bet pagānismā nāvei seko aizkapa dzīve. No veļu valstības mazā dvēselīte var iemiesoties mātes miesās un piedzimt vēlreiz, tā atgriežoties dzimtā. Nāve ir vārti, durvis, kurām tu izej cauri, tās nav beigas, bet jauns sākums. Izejot pa nāves vārtiem, dvēsele izvelējas. Velēties nozīmē netīru padarīt par tīru, nomazgāties, atjaunoties.
http://www.kasjauns.lv/lv/zina...