Svece un maģija.

Jau kopš cilvēces vēstures rītausmas iedegtās sveces mūsu senču mājās aizvien ir bijušas kā simbols viņu ilgām pēc garīgās gaismas, pēc uzticības pilnas paļaušanās uz augstākajiem spēkiem, pēc ticības, cerības, mīlestības. Lūgšanu un neskaitāmu rituālu laikā sveču liesmiņas ir iemiesojušas svētumu un strauji ritošo dzīvi, kuru kā pamatkodols caurstrāvo uguns šķīstošais spēks.
Kopš senseniem laikiem cilvēku attieksme pret uguni bijusi īpaša. To godāja, dievināja, pret to izturējās ar lielu atbildību un cieņu. Cilvēks ļoti ilgi mācījās pieradināt šo pārdabisko nezināmas izcelsmes dabas spēku un saprasties ar to. Senie cilvēki katrā maltītē dalījās ar uguns garu - lauza ēdiena gabaliņus un meta ugunī, turklāt atdeva vislabāko gabaliņu, ticot, ka uguns garam tas garšos un tā tiks nodrošināta lielāka pārticība nākotnē. Pavards ar dzīvo uguni bija mājas sirds, vieta, kur liesmo dzīvība. Kad uguns izdzisa, kļuva auksts un visu pārņēma tumsa. Cilvēku pārņēma bailes un izmisums, viņā iemājoja nedrošība, neziņa un nemiers.
Trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras skalu uguni nomainīja sveces gaisma, kas kļuva par svarīgu simbolu daudzos reliģiskajos rituālos. Svece simbolizē četrus pasaules pamatelementus: zemi - dakts, ūdeni - parafīns, uguni - liesma, gaisu - tas ļauj ugunij degt. Sveces liesma simbolizē Saules un gara gaismu, bet tās uzturētā uguns kliedē neziņas tumsu. Izdzisusi svece ir nāves simbols.
Kristīgajā reliģijā iedegta svece ir Kristus augšāmcelšanās un garīgās gaismas simbols. Baznīcā pastāvīgi deg svecītes, un, aizdedzot svecīti, var nosūtīt savu lūgšanu Dievam. Nereti cilvēka dzīve tiek pielīdzināta svecei, kas sadegot dod gaismu citiem.

Uzskata, ka tradīcija Ziemassvētku gaidīšanas laika sākumu iezīmēt ar svecīšu iedegšanu Adventes vainagā radusies samērā nesen – 1833. gadā kādā no Hamburgas bērnunamiem, audzinātājam Henriham Vikkertam ierosinot svētku priekšvakarā nopīt lielu, skaistu svētku vainagu, pie kura sveču gaismā pulcējās bērni, klausoties Ziemassvētku stāstus. Tomēr zināms, ka jau viduslaikos senie ebreji savās mājās iededza sveces Hanuka svētkos, tāpat arī senie īri Ziemassvētku priekšvakarā goda vietā uz galda novietoja lauru lapu vainagu (atceroties Kristus ciešanas pie Krusta), kura centrā dega balta svece.
Sveces liesmai piemīt īpaši smalka garīga enerģija, kas sadedzina visu negatīvo, ļauno, nevēlamo. Ar svecēm var attīrīt gan telpu, gan sevi pašu. Svece ir labs indikators - ja telpa ir pozitīva un "tīra", svece deg mierīgi. Tāpat ir arī tad, ja cilvēka domas un nodomi ir tīri, labestīgi un patiesi. Bet, ja telpā un cilvēkā dominē negatīvā enerģija, liesmiņa sāk raustīties, kļūst nemierīga, svece pat sāk kūpēt.
Vislabākā diena mājas enerģētiskajai attīrīšanai esot sestdiena, kad jādedzina baltas sveces. Taču, pirms ķerties pie enerģētiskās attīrīšanas, dzīvesvieta jāsakārto un jāiztīra, jāizmazgā grīdas. Sveces vislabāk novietot istabas stūros vai katrā debess pusē un ļaut tām izdegt līdz galam.
Sveces spēj arī dziedēt. Tās var izmantot meditācijām, lai palīdzētu sev piesaistīt vajadzīgo enerģiju, gūtu iekšēju mieru un atjaunotu līdzsvaru, labāk izprastu sevi, citus un pasauli. Krāsainu sveču dedzināšana ir lieliska krāsu terapija, un uguns, sadedzinot sveci, pastiprinās to ietekmi. Katrai krāsai ir sava nozīme, enerģija un iedarbība. Parasti cilvēks pats intuitīvi jūt, kāda krāsa viņam nepieciešama. Tāpēc svarīgi paļauties uz savām izjūtām.
http://www.senioriem.lv/raksti...

Man šodien prasīja, vai melna svece ir labi vai slikti. Viennozīmīgas atbildes nav. Atbilde izriet no tā, kādiem nolūkiem šī svece būs izmantojama. Bet, ja paskatīties šauri no vēdiskās astroloģijas viedokļa un krāsu nozīmes saistībā ar grahām, tad melnā krāsa simbolizē Šani (Sa), bet pati svece ir uguns un tās krāsa ir sarkanā, kas simbolizē gan Mangalu (Ma), gan Sūriju (Sy).

Starp grahām pastāv attiecības, kas nosaka notikumu un citu pielīdzināmu lielumu rezultātu. Starp Sy un Ma no vienas puses un Sa no otras puses attiecības ir naidīgas, tie zināmā mērā ir pretpoli. No tā var izdarīt secinājumu, ka melna svece savā būtībā ir pretrunīga. Tāpēc parastai, sadzīviskai dedzināšanai šādu sveci izmantot, droši vien, nebūtu pārāk labi.

Pieņemu, ka nesadzīviskai, piemēram - izmantošanai rituālos, šī svece būs tieši laikā.

Sveiciens Ziemassvētkos!