''Roze'', ko darīt...?

Ko darīt, ja uz kājas parādās ‘’roze’’?

ROZE ieros. — streptokoki iekļūst ādā un zemādas audos bojājumu vietās (noberzumi, ieskrāpējumi, nobrāzumi). Saslimšana atkarīga no organisma alerģijas. Inkubācijas periods no 15 st. līdz 7 dienām. Slimība sākas pēkšņi ar augstu t° (39—40°), drebuļiem, galvassāpēm, dažkārt arī ar sliktu dūšu un vemšanu. Uz ādas rodas spilgti sarkans, spīdīgs plankums, āda šai vietā ir karsta un sāpīga. Apsārtuma kontūras līdzīgas uguns liesmām, apkārt ir neliels ādas pacēlums — valnis (eritematozā ROZE). ROZE visbiežāk izveidojas uz galvas (gk. sejas) un kājām. Adas apsārtuma vietā dažreiz rodas ar šķidrumu pildīti pūslīši vai arī viens liels pūslis (bullozā ROZE). ROZE var ātri izplatīties no vienas ķermeņa daļas uz otru (migrējošā ROZE). Pareizi ārstēta, slimība ilgst 5—10 dienas, bet 5—7% gadījumu ROZE var atkārtoties pat vairākkārt un ilgt mēnešiem vai gadiem (hroniski recidivējošā ROZE). Atkārtotie ādas iekaisumi ir organisma alerģisko pārmaiņu sekas un var radīt limfas atteces traucējumus un pastiprinātu saistaudu veidošanos ( proliferāciju). Šādos gadījumos var rasties atsevišķu ķermeņa daļu (visbiežāk kāju, dzimumorgānu, retāk sejas) lieluma un konfigurācijas pārmaiņas — elefantiāze.

Roze ir noslēpumaina slimība. Latvieši šajā skaistajā vārdā sauc dažādas kaites. Ir teiciens, ka zināmas trejdeviņas rozes un katrai vajadzīgi citi vārdi. To varot dabūt no pārbīšanās. Tāpat tiek runāts, ka ar rozi pie dakteriem nevajagot iet, ka jādodas pie dziednieka, kas ar zilo papīru un vārdiem ātri tikšot galā.
Jostas rozi ārstē ar zālēm
Neiroloģe Sarma Salceviča piekrīt, ka rozes vārdā tiek sauktas dažādas slimības. "Uzskata, ka to, kas uzmetas sarkana plankuma veidā, izraisa streptokoks. Tas cilvēkā mājo mierīgi un klusi un izpaužas stresa situācijā. Mana mamma, pieredzējusi terapeite, vienmēr teikusi, ka tādi pacienti jāsūta pie dziedniekiem. Grozies, kā gribi, palīdz zilais papīrs.
Taču viena roze ir manā ziņā – tā saucamā jostas roze, te tantes nelīdz," stāsta ārste. To izraisa mikroorganisms, kas līdzīgs vējbaku vīrusam. Arī tas var ilgi dzīvot nervu pinumos jeb ganglijos. Ja cilvēks saslimst, tad pa nerva gaitu jostveidā izmetas sāpīgas pumpas jeb pūšļi, kas līdzīgi t.s. aukstumpumpām.
"Kad beidzu institūtu, medikamentu pret to nebija. Tagad atrastas zāles, kas vīrusu ātrāk savalda," skaidro S. Salceviča un uzsver, ka slimība ir mokoša un nejauka, taču sekas neatstāj, vienīgi veciem cilvēkiem sāpes var kļūt hroniskas. Taču arī pret tām ir zāles.
Nelaime tā, ka jostas roze sākas ar temperatūru un spēcīgām, neciešamām sāpēm. Cilvēks tiek aizvests ar ātro palīdzību ar aizdomām vai nu par apendicītu, vai citu slimību. "Sāpes turpinās trīs četras dienas. Kad parādās pumpas, sāpes mazinās, un tad jau visi ir gudri, kas pacientam kaiš. Ja iekaisis sejas nervs, parasti pumpas parādās acu zonā. Tad noteikti jāiet pie acu ārsta, jo gandrīz visos gadījumos neredzamas pumpas ir arī acs gļotādā. Šī slimība jāārstē, jo nākamreiz tā var izpausties citā vietā," saka S. Salceviča.
Dziednieki tiek galā ātrāk
Dziednieks un ekstrasenss Juris Kraucis piekrīt, ka roze parasti veidojas pārdzīvojumu un stresa dēļ. "Iekaisumam ir psiholoģiski iemesli, ar parastajām medicīnas metodēm to nomākt grūti. Var ārstēt ar antibiotikām, bet tas paņems no divām līdz trim nedēļām. Pie dziednieka slimība pāriet divās dienās.
Ja iekaisumu nenodzēš un neaptur laikus, veidojas dziļo audu iekaisums. Tad tas ir mokoši un ilgi, reizēm prasa operatīvu iejaukšanos," uzsver dziednieks un piebilst, ka pie viņa rudeņos un pavasaros nedēļā palīdzību meklē trīs četri pacienti ar rozi. Ja atnāk, tikko kaite sākusies – pēc vienas divām dienām, tad temperatūra mazinās jau pirmajā seansā. Dziednieks piebilst, ka agrāk roze lielākoties piemeklējusi vecus cilvēkus, tagad slimojot arvien jaunāki. Tas saistīts ar trauksmaino un stresa pilno dzīves tempu.
"Tautā parasti saka, ka 90% slimību nāk no galvas," viņš piebilst. J. Kraucis atzīst, ka roze ir slimība, kas tiek arī pārmantota no senčiem. Jautāts par zilo papīru, ko izmanto dziednieki, viņš skaidro: "Lielāka nozīme ir nevis zilajam papīram, bet gan krītam, ar ko uz tā tiek rakstīti vai nu rozes vārdi, vai kas cits. Krīts aizver poras un neļauj ādai elpot, paņem visu mitrumu. Roze jānodzēš, to nedrīkst slapināt. Es strādāju ar baltajiem cūku taukiem, jo uzskatu, ka tie iedarbojas vēl labāk. Zila krāsa turklāt ir antiseptiķis."
Operācija ir pēdējais līdzeklis
Ķirurgs Jānis Dimants rozi sastop bieži. Pēdējā laikā pa slimniekam bijis teju katrā ķirurģijas nodaļas palātā. "Tā ir bakteriāla infekcija. Zem rozes veidojas plašs sastrutojums. Vispirms mēs dodam dezintoksikācijas terapiju, antibiotikas. Cenšamies nelikt ziedes, jo rozi nedrīkst mērcēt, tikai pulverīšus. Operācija ir pēdējais līdzeklis.
Kāpēc «uzzied» roze?
Slimība parasti attīstās tajās vietās, kur ķermenī apgrūtināta apasiņošana un ir barošanās traucējumi. Kaut arī daiļi saukta par rozi, tā ir parasta bakteriāla infekcija, kuru izraisa streptokoka bacilis. Rozes parādīšanās parasti raksturīga ar pēkšņi paaugstinātu temperatūru un niezošu, sarkani zilganu plankumu uz ādas. Smagākos gadījumos mēdz būt galvassāpes un vemšana. Slimības skartā vieta var sākt arī čūlot.
Arī biezais zemādas tauku slānis korpulentiem cilvēkiem var veicināt ādas rozes rašanos. Tā ir viena no tautā izplatītākajām kaitēm, kas īpaši piemeklē vasarā. Slimība raksturīga cilvēkiem, kuri reiz jau slimojuši ar rozi, kā arī tiem, kam ir venozās atteces traucējumi vai limfostāze pēc traumām un apstarošanas. To veicina arī dažādas alerģijas. Rozi var izraisīt gan pārkaršana, gan jebkurš nobrāzums, sakasījums vai ādas plīsums papēža rajonā.
Tradicionālajā medicīnā šo slimību visbiežāk ārstē ar antibiotikām.
Nereti ārstēšanas rezultātā atveseļošanās tomēr nav pilnīga. Tā gadās, ja pacients par vēlu vērsies pie ārsta vai laikus nav ievērojis un apkopis dažādas vaļējas brūces, skrambas, savainojumus un kāju sēnītes. Tieši caur šīm vietām baktērijas viegli iekļūst ķermenī.
Rozes vārdi
Šī kaite bieži nav tikai fiziska, bet nereti arī garīga problēma. Reizēm sirdzējā mājo bailes, nepatīkams pārdzīvojums, ilgstošs stress.
Efektīva ir nomierinošu, dziedinošu vārdu lietošana, piemēram, trīs reizes apvārdojot slimības skarto laukumu:
«Zila roze, zaļa roze, sarkana roze izput, iznīkst kā rīta rasa salnā, tā kā vecs mēness, kā saulītes ēna, tā lai iznīkst šī kaite kā tās rozes. Lai tev nedzeltu, nepamptu, netvīktu, nedurtu un arī nesāpētu!»
Tautā ir izplatījies uzskats, ka vārdu publicēšana tiem atņem spēku, tomēr spēks nav vārdā, bet gan tā lietotājā.
Rozi veiksmīgi ārstē arī tautas dziednieki. Šīs spējas var gan mantot, gan apgūt. Ir cilvēki, kuri pārvelk ar roku slimajai vietai, un sirdzējs izveseļojas. Citi dziednieki skandina vārdus, uz tumši zila papīra zīmē ar krītu. Vēl kāds vārdo cukuru, sāli un ūdeni. Tās jau ir tikai formulas, kuras dziednieks izmanto, lai noskaņotu sevi dziedināšanai. Patiesībā viņš ar savu auru «programmē» pacientu.
Vai labāk iet pie dziednieka vai ārsta – to dakteris atstāj katra paša ziņā. Ne vienmēr ar tradicionālās medicīnas līdzekļiem izdodas slimnieku pilnībā izdziedēt. Taču to pašu var sacīt arī par tautas dziedniecību.
No medicīniskā viedokļa tā ir infekcija. Roze uzmetas, ja ir pazemināta imunitāte. No ezoteriskā - pēkšņas bailes. Ja izskrien suns, no izbīļa. Otra lieta - ja cilvēks ilgstoši ir dusmīgs, ja ilgi tur sevī aizvainojumu, pat greizsirdību. Pat pārlieku liels prieks var būt iemesls rozei.
Spēks ir vārdos un... krāsā. Zilā krāsa samazina karstumu. Zilā krāsa tāpēc, ka roze deg, ir karsta. Ar zilo krāsu varam notušēt infekcijas, tāpēc izmanto zilu papīru. Ja mājās ir kāds infekciju perēklis, droši var aizdedzināt sveci zilā krāsā, uguns mazinās infekcijas iespaidu.

Izmantojot Debesu grāmatu rozi ārstē šādi.kā rakstīts zīmējumā.Vairāk nekā 100 gadus veca recepte.

Šausmīgs rokraksts tajā grāmatā

Lasot Debesu grāmatas tekstu izkristalizējās ,ka ''Rozes'' nonemšanas buramie vārdi ir līdzīgi.Jāraksta uz papīra-doma ir materiāla.
Rožu vārdus raksta uz papīra ar sarkanu krītu uz zila papīra,tad papīrs ir jāaptin ap Roze vietu.Stiprāk strādā vārdi ,kurus dziednieks ir saņēmis mantojumā un neraksta ,bet tie ir paturēti galvā.Ar tiem nav jālielās,tie ir slepeni priekš citiem.Buramo vārdu izmantotājs - parasti Mags izmanto arī Augstākos spēkus ,garus,psihisko enerģiju,kuri var palīdzēt sasniegt rezultātu-atveseļošanos.Katram Magam vajadzētu būt savai Debesu gramatai,jo tad ir lielāka jauda un ir ātrāks rezultāts.Vārdotājs uzskata Rozi par dzīvu būtni-es to saucu par slimības būtni.Tāpēc ir vietā vārdi-izdilsti,iznīksti,sakalsti,izdēdi,kā vecs mironis,vecs mēness,kā purva niedre,kā dūmi gaisā,kā migla,kā rīta rasa...Tad vārdotājam ir jāpavēl-gluži kā maģijā,aiziet slimībai,pasakot kur....tālu.Katrai tautai ir savi ..uz kurieni sūtīt ...krieviem...na.....labi zinām kur krievi sūta,bet latviešiem ir jāsūta tālāk....tur ,no kurienes nevar atgriezties.Slimības būtnei ir jāklausa.Tāds ir likums.Ir vērojama kristietības ietekme uz vārdojamo tekstu-tur piesauc Trīsvienību,Jēzuliņu,svēto Miķeli,Mariju-garveidīgas būtnes.Vārdojuma beigās obligāti tiek pieminēts ..ja slimnieks netic ,vai slikti izsakās par vārdotāju,kritizē viņu,metodes, ka tad es uzlieku viņam pašu smagāko lāstu-tas nepieciešams ,lai slimniekam nebūtu šaubas par rezultātu.Šaubas nodzēš visu iepriekš teikto, katram Magam ,vārdotājam var būt savi maģiskie vārdi,formulas,teksti.Svarīgi ir ievērot iepriekšminēto ,tad būs rezultāts.Esmu jau pielietojis savus Rozs noņemšanas vārdus-ir labi rezultāti gan pašam ,gan citiem.
Rakstiet viav200@mail.ru