Rīgas gaišreģis Eižens Finks

Eižens Finks (1885.—1958.) bija gaišreģis Latvijā, reizēm dēvēts par latviešu Nostradamu. Viņam piedēvēja spēju pareģot nākotni, kas reizēm precīzi piepildījās.

Eižens Finks dzimis 1885. gada 25. jūnijā čigānu amatnieka Johana Finka un viņa sievas vidzemnieces Līzes Braunas ģimenē. Kā dzimšanas vieta viņa dokumentos bija norādīts vilciens Viļņa - Žitomira, savukārt Latvijas Republikas pasē 1922. gadā ierakstīts, ka Eižens Finks Jāņa dēls ir Limbažos dzimis latvietis. Pēc vecāku nāves viņu uzaudzināja kāda Valmieras apriņķī dzīvojoša latviešu ģimene. Viņa patēvam paticis iedzert un pamāte viņam nav pievērsusi īpaši daudz uzmanības. Astoņu gadu vecumā viņš sāka apmeklēt skolu, 13 gadu vecumā piepildījies viņa pirmais pareģojums par kāda jauna cilvēka noslīkšanu Gaujā pie Valmieras. Bez dzimtās čigānu un latviešu valodas apguvis arī vācu, krievu un poļu valodu.

Jaunībā Finks bija ceļojoša cirka mākslinieks, taču pēc neveiksmīga kritiena arēnā bija spiests to pārtraukt. Strādāja par mācekli pie kāda Valmieras fotogrāfa un apguva tolaik jauno fotografēšanas prasmi. 1909. gadā viņš apmetās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā un atvēra savu fotodarbnīcu Kalnciema ielā Āgenskalnā, vēlāk koka namā Maskavas ielā 173 Maskavas forštatē, kur nodarbojās arī ar zīlēšanu. 1911. gadā tika izdota viņa grāmata "Sapņu tulks" ar apmēram 6000 sapņu skaidrojumiem. 1912. gadā Finks apprecējās ar Annu Dreimani un viņu ģimenē piedzima divi bērni Rita un Klaudijs.

Pirmā pasaules kara laikā Finks pārcēlās uz Petrogradu, tad uz Harkovu, kur turpināja nodarboties ar fotografēšanu un pareģošanu. 1918. gadā viņš it kā esot strādājis Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valsts kancelejā.

1922. gadā viņš atgriezās Rīgā un 1928. gadā atvēra fotodarbnīcu Kaļķu ielā 12 un savā salonā pieņēma daudzus turīgus Rīgas pilsoņus, kas vēlējas uzzināt savu nākotni. Viņa slava pieauga pēc Zigfrīda Annas Meirovica un Jāņa Čakstes nāves apstākļu pareģošanas. Rīgas krievu avīze "Segodņa" regulāri publicēja Finka paredzējumus, bet "Jaunākās Ziņas" par viņu rakstīja kā par lētticīgi ļautiņu krāpēju un šarlatānu. Nesaskaņas ģimenē noveda pie Finka laulības šķiršanas 1932. gadā un viņš pārvācās dzīvot Raiņa bulvārī 3.

Finka fotosalonu apmeklējuši arī dažādu vēstniecību darbinieki, tādēļ pēc Latvijas okupācijas viņu apcietināja kā vācu militārā izlūkdienesta rezidentu Latvijā un 1941. gada 14. jūnijā deportēja uz KPFSR. Tiesā viņam inkriminēja pretpadomju aģitāciju un spiegošanu, jo "fotostudijas īpašnieks Jevgēņijs Finks tās aizsegā nodarbojās ar hiromantiju un, būdams naidīgi noskaņots pret PSRS, zīlēt atnākušajām personām cildināja Hitleru un hitlerismu, veica provakatorisku darbību, mudinot izbraukt uz Vāciju, savā sakāvnieciskajā aģitācijā apgalvoja, ka neizbēgamajā karā starp Vāciju un PSRS, Vācija uzvarēs neilgā laikā" un piesprieda nāvessodu nošaujot, vēlāk to aizstāja ar 8 gadiem brīvības atņemšanu. Arī GULAG soda nometnē viņš esot turpinājis nodarboties ar zīlēšanu, tādēļ izdzīvoja un 1951. vai 1953. gadā atgriezās Latvijā pie bijušās sievas Annas.

Dažādos dzīvokļos Finku atkal slepus apmeklēja liels daudzums cilvēku. Viņš miris no smadzeņu triekas 1958. gada 6. februārī Maskavas forštatē un apglabāts Pokrova kapos.

http://bit.ly/SZpmqV