Pētījums: Pārdabiskas spējas piemīt 4% Latvijas iedzīvotāju

Četri procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem piemīt kādas īpašas pārdabiskas, ekstrasensoras vai dziedināšanas spējas, liecina pētījumu centra «SKDS» aptauja.

Šis rādītājs ir vienāds gan latviski, gan krieviski runājošo aptaujas dalībnieku vidū. 89,8% aptaujas dalībnieku uzskata, ka viņiem pārdabiskas spējas nepiemīt, savukārt 6,2% respondentu norādījuši, ka uz šo jautājumu ir grūti atbildēt.

To, ka ir apveltītas ar paranormālām spējām, aptaujā nedaudz biežāk atzinušas sievietes nekā vīrieši. Aptaujā šīs spējas sev piedēvējuši pieci procenti aptaujāto sieviešu, savukārt par cilvēkiem, kas apveltīti ar pārdabiskām spējām, sevi atzinuši tikai trīs procenti aptaujāto vīriešu.

Pārdabiskas spējas sev piedēvējuši seši procenti no respondentiem, kuriem ir augstākā izglītība, un tikpat daudz Zemgalē dzīvojošo aptaujāto.

10,4% aptaujas dalībnieku apgalvojuši, ka viņu draugu un paziņu lokā ir cilvēki, kuriem piemīt pārdabiskas spējas, bet 81,7% respondentu uzskata, ka nepazīst cilvēkus ar šādām spējām. Pārējiem respondentiem uz šo jautājumu bijis grūti atbildēt.

Apgalvojumam, ka draugu un paziņu vidū ir cilvēki, kam piemīt kādas īpašas pārdabiskas, ekstrasensoras vai dziedniecības spējas, piekrituši 12% aptaujāto latviski runājošo respondentu un astoņi procenti krieviski runājošo respondentu.

Šim apgalvojuma piekrituši arī 10-11% respondentu, kuru vidējie ienākumi ir zemi, kā arī 12% Zemgales un 13% Kurzemes iedzīvotāju. «SKDS» ir tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs.

http://www.tvnet.lv/zinas/latv...

KATRS CILVĒKS IR MAGS.

Oficiālās medicīnas pārstāvji var to atzīt vai neatzīt, bet vairāk kā simts dziednieku, ārstu un zinātnieku no 13 valstīm savos priekšlasījumos, semināros un demonstrējumos pārliecinoši parādīja, ka cilvēkiem piemīt spēja ar garīgu aktivitāti maģiski ietekmēt matēriju un noteiktos gadījumos dziedināt slimības.

Ne tikai augsti apdāvināti priesteri var darboties maģiski. Ikviens cilvēks to dara pastāvīgi, lai gan lielākoties pats to neapzinās. Arī to šodien jau var pierādīt ar visdažādākajiem zinātniskiem mērījumiem, izmantojot vismodernākos tehniskos līdzekļus. Diplomēts fiziķis Ginters Hafelders, Štutgartes “Komunikācijas un smadzeņu pētniecības institūta” vadītājs, piemēram, ar EEG spektrālās analīzes (viņa paša tālāk izstrādātās parastās elektroencefalogrāfijas) palīdzību var pierādīt fizioloģiskas izmaiņas ne tikai dziednieku un pacientu smadzenēs garīgas ārstēšanas laikā, bet arī parastiem cilvēkiem viņu ikdienas darbībā, piemēram, skolotājiem un skolēniem. Savā ziņojumā kongresam par EEG pētījumiem ar skolotājiem un skolēniem viņš apgalvoja, ka skolotājs jau ar savu iekšējo nostāju vien lielā mērā ietekmē skolēnu smadzeņu darbības produktivitāti, ko varot arī izmērīt. Viņš stāstīja par kādu eksperimentu, kas tika veikts ar diviem skolotājiem un vienu skolēnu. Vienam skolotājam tika pateikts, ka viņam būšot darīšana ar kādu ļoti apdāvinātu bērnu, kamēr otram skolotājam tika pateikts, ka bērns, ar kuru viņam būs jāstrādā, nāk no palīgskolas. Pirmajā gadījumā izrādījās, ka skolnieks ļoti viegli varēja atrisināt piedāvāto uzdevumu, turpretī otrajā gadījumā EEG mērījumi parādīja, ka skolotājs, jau tikai ienākot telpā, kurā sēdēja skolēns, vēl pirms jebkāds uzdevums vispār tika piedāvāts, izraisīja skolēna smadzenēs masīvu mulsumu, tā saucamo beta svārstību līmenī (14 - 30 herci), ar ko saistīta baiļu blokāde, tā kā skolēns nemaz nevarēja atrisināt uzdevumu vai arī varēja tikai ar lielām grūtībām. Beta līmenis atbild par loģisko domāšanu, aktīvu uzmanību, uz āru vērsto koncentrāciju, un tādēļ tā ir saistīta ar skolēnu produktivitātes spējām.

Šīs atziņas mudināja skolotājus un terapeitus pavisam apzināti pievērst uzmanību tam, lai konstruktīvi veidotu savas domas un izvēlētos vārdus, it sevišķi pacientu tuvumā, jo pirmām kārtām miega apziņai pakļauto delta viļņu jomā notiek intensīva “neverbālo domu un informācijas nodošana, un konstruktīvas domas starp ārstu un pacientu tiek pārnestas tāpat, kā tādas, kas nelabvēlīgi ietekmē pacienta motivāciju”. Citiem vārdiem sakot: “No manām tīrām jūtām un domām pasaule gūst tādu pat labumu, kā no manas labvēlīgas izturēšanās... Man jāatzīst, ka manas jūtas iedarbojas tāpat, kā manas roku kustības,” – teica Rūdolfs Šteiners 20. gadsimta sākumā.

Ginters Hafelders ar savu institūtu ir veicis plašus pētījumus par dažādiem ārstēšanas paņēmieniem un skolu sistēmām, tai skaitā arī par antroposofisko ārstēšanas veidu un valdorfpedagoģiju. Skolu pētījumos institūts ir veicis mērījumus ar tūkstošiem dažāda vecuma skolēniem no visdažādākajām skolām. Šo pētījumu rezultāti parādīja, ka ar parasto skolās pieņemto mācīšanos tiek trenētas gandrīz vienīgi kreisās smadzeņu puslodes spējas, kamēr labās puslodes talanti - radošās spējas un kompleksās uztveres spēja - “ar pievēršanos vienīgi seriālai zinību satura aptveršanai un aptaustīšanai” tiek ierobežoti. Tādēļ pēc institūta viedokļa “jāpārbauda dažādas mācību metodes, to iedarbības pakāpe un kvalitāte uz abām puslodēm, lai nepieļautu tādu situāciju, ka ar vienpusīgu mācību metožu izvēli veselām skolēnu grupām tiek traucēta domāšanas struktūru veidošanās. Te būtu jāpievērš uzmanība ne tikai mācību procesam, bet arī skolas telpu ārējam izskatam. Piemēram, tikai izmainot apgaismojumu klasēs, viena mēneša laikā pierādami uzlabojās skolēnu izturēšanās, aktivitāte mācību procesā un panākumi. Mācībās atpaliekošie un hiperaktīvie bērni kļuva mierīgāki un daļēji pārvarēja mācību problēmas. Ja turklāt tiek nomainīta sienu krāsa, šie rezultāti pastiprinās vēl apbrīnojamāk. Arī slimošanas biežums samazinās par divām trešdaļām. Hafelders, kurš jau noturējis kursus par šo tēmu valdorfskolotāju izglītošanas iestādēs, uz savu pētījumu pamata nonācis pie pozitīva valdorfskolu pedagoģiskās koncepcijas vērtējuma.

http://www.aplis.lv/andere/64-...