Pašnāviba-vai tas atrisina kaut ko?
Šīs diskusijas valoda latviešu. Diskusija lasīta 2696 reizes
2012.03.22. 09:06
Latvijā ik dienu viens cilvēks izdara pašnāvību.
Vikipēdija formulē pašnāvību šādi:
*Pašnāvība ir darbība, kurā persona pati pārtrauc savu dzīvi. Daudzās vārdnīcās tiek minēta arī tās metaforiskā nozīme, kas ir "tīša paša intereses iznīcināšana". Pašnāvība var notikt daudzu iemeslu dēļ, tostarp depresijas, vainas sajūtas, sāpju, finansiālu grūtību, kā arī citās negatīvās situācijās. Katru gadu gandrīz viens miljons cilvēku mirst no pašnāvības, kā rezultātā tā ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē.Tiek uzskatīts, ka katru gadu tiek veikti 10 līdz 20 miljoni pašnāvības mēģinājumu, kas nebeidzas ar nāvi.
Uzskatus par pašnāvību ietekmējuši viedokļi par eksistenciālām tēmām, piemēram, reliģiju, godu un dzīves jēgu. Lielākā daļa Rietumu un dažas Āzijas reliģijas - Ābramiskās reliģijas, Hinduisms - uzskata pašnāvību par nosodāmu darbību. Kristieši pašnāvību uzskata par nopietnu noziegumu un grēku pret Dievu, jo tic, ka dzīvība ir svēta. Japānā pastāvošie uzskati par godu un reliģiju noveda pie harakiri jeb seppuku attīstības, kas ir viens no vissāpīgākajiem pašnāvības veidiem. Tas tika pieņemts kā kļūdu vai grēku izpirkšanas veids, vai arī kā protesta izpausme samuraju ērā. 20. gadsimtā pašnāvība, pašuzupurēšanās veidā, tika izmantota kā protesta līdzeklis, vai arī kā militāra vai teroristiska taktika, kas izpaudās kā kamikadzes vai pašnāvnieki-teroristi. Sati bija Hinduistu tradīcija bērēs, kad atraitne sevi sadedzināja uz mirušā vīra bēru sārta.
Pašnāvība, kuru palīdzējis veikt medicīniskais personāls (eitanāzija), un tiesības uz nāvi ir pretrunīgs ētikas jautājums, kas skar cilvēkus, kas ir nāvīgi slimi, cieš ārkārārtīgas sāpes un/vai kam ir minimāla dzīves kvalitāte slimības vai ievainojuma dēļ. Pašuzupurēšanās citu dēļ parasti netiek uzskatīta par pašnāvību, jo tās mērķis nav nogalināt sevi, bet izglābt kādu citu.
Parasti mūsdienu medicīnā tiek uzskatīts, ka pašnāvība ir garīgās veselības traucējumu izpausme. Tā tiek saistīta ar tādiem psiholoģiskiem faktoriem, kā grūtībām cīņā ar depresiju, nebeidzamām ciešanām vai bailēm, vai kādām citām garīgām slimībām vai problēmām. Pašnāvība dažkārt tiek uzskatīta par "saucienu pēc palīdzības" vai uzmanības, vai arī līdzekli kā paust izmisumu un vēlmi aizbēgt, nevis kā patiesa vēlēšanās mirt. Lielākā daļa cilvēku, kas izdara pašnāvības mēģinājumu, no tā nenomirst, taču cilvēki, kas ir veikuši vairākus pašnāvības mēģinājumus pakļauti daudz lielākam riskam mirt no izdevušās pašnāvības.*
No ezotēriskā, okultā viedokļa pašnāvība ir lielākais grēks, kāds var būt uz zemes, jo izdarot pašnāvību clvēka garīgais ķermenis, kuram būtu jāatstāj fiziskā pasaule-to nevar izdarīt, jo garīgā čaula jeb dvēsele paliek smagāka par 40 gramiem un nevar pacelties un aiziet pēc 40 dienām, kopš fiziskais ķermenis ir beidzis funkcionēt, uz jauno mājvietu.Mūsu viedoklis sakrīt ar baznīcas un citu reliģiju pārstāvjiem.
Dvēsele ar svaru 40 grami paliek šeit pie pašnāvnieka radiem, par cik pēc 40 dienām pazūd enerģija dvēselei, tad pašnāvnieka dvēsele barojās no dzīvi palikušiem radiem -par to liecina zīmes sapņos, nelaiķi sajūt apkārtējie dzīves vietā, graboņa, čaboņa, vēsums telpā, nepatīkamas sajūtas.Daudzi pacienti sūdzās par šīm lietām.
Ko darīt?
Manā okultā darbības praksē šī lieta ir izpētīta un varu atrisināt to šādi:
Ir nepieciešams vērsties pie manis ar lūgumu, tad ir jāsatver pašnāvnieka dvēsele astrālā, jānoņem liekais svars ar maģijas rituāla palīdzību, tad ir jāuzlādē dvēsele ar enerģiju un jāsūta prom uz vietu, kur tai ir jābūt pēc nāves.
Tikai tā risina šo jautājumu, cilvēku skaits pasaulē, kas māk un var to izdarīt ir neliels.Cerības visām pašnāvnieka dveselēm izarauties no fiziskās pasaules ir nelielas. Tā tie pašnāvnieki mocās un klunkuro pa fizisko pasauli un parazitē uz dzīvo radinieku rēķina.Rakstiet, ja Jums ir līdzīga problēma uz viav200@gmail.com.
http://www.apollo.lv/portal/ne...
Vikipēdija formulē pašnāvību šādi:
*Pašnāvība ir darbība, kurā persona pati pārtrauc savu dzīvi. Daudzās vārdnīcās tiek minēta arī tās metaforiskā nozīme, kas ir "tīša paša intereses iznīcināšana". Pašnāvība var notikt daudzu iemeslu dēļ, tostarp depresijas, vainas sajūtas, sāpju, finansiālu grūtību, kā arī citās negatīvās situācijās. Katru gadu gandrīz viens miljons cilvēku mirst no pašnāvības, kā rezultātā tā ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē.Tiek uzskatīts, ka katru gadu tiek veikti 10 līdz 20 miljoni pašnāvības mēģinājumu, kas nebeidzas ar nāvi.
Uzskatus par pašnāvību ietekmējuši viedokļi par eksistenciālām tēmām, piemēram, reliģiju, godu un dzīves jēgu. Lielākā daļa Rietumu un dažas Āzijas reliģijas - Ābramiskās reliģijas, Hinduisms - uzskata pašnāvību par nosodāmu darbību. Kristieši pašnāvību uzskata par nopietnu noziegumu un grēku pret Dievu, jo tic, ka dzīvība ir svēta. Japānā pastāvošie uzskati par godu un reliģiju noveda pie harakiri jeb seppuku attīstības, kas ir viens no vissāpīgākajiem pašnāvības veidiem. Tas tika pieņemts kā kļūdu vai grēku izpirkšanas veids, vai arī kā protesta izpausme samuraju ērā. 20. gadsimtā pašnāvība, pašuzupurēšanās veidā, tika izmantota kā protesta līdzeklis, vai arī kā militāra vai teroristiska taktika, kas izpaudās kā kamikadzes vai pašnāvnieki-teroristi. Sati bija Hinduistu tradīcija bērēs, kad atraitne sevi sadedzināja uz mirušā vīra bēru sārta.
Pašnāvība, kuru palīdzējis veikt medicīniskais personāls (eitanāzija), un tiesības uz nāvi ir pretrunīgs ētikas jautājums, kas skar cilvēkus, kas ir nāvīgi slimi, cieš ārkārārtīgas sāpes un/vai kam ir minimāla dzīves kvalitāte slimības vai ievainojuma dēļ. Pašuzupurēšanās citu dēļ parasti netiek uzskatīta par pašnāvību, jo tās mērķis nav nogalināt sevi, bet izglābt kādu citu.
Parasti mūsdienu medicīnā tiek uzskatīts, ka pašnāvība ir garīgās veselības traucējumu izpausme. Tā tiek saistīta ar tādiem psiholoģiskiem faktoriem, kā grūtībām cīņā ar depresiju, nebeidzamām ciešanām vai bailēm, vai kādām citām garīgām slimībām vai problēmām. Pašnāvība dažkārt tiek uzskatīta par "saucienu pēc palīdzības" vai uzmanības, vai arī līdzekli kā paust izmisumu un vēlmi aizbēgt, nevis kā patiesa vēlēšanās mirt. Lielākā daļa cilvēku, kas izdara pašnāvības mēģinājumu, no tā nenomirst, taču cilvēki, kas ir veikuši vairākus pašnāvības mēģinājumus pakļauti daudz lielākam riskam mirt no izdevušās pašnāvības.*
No ezotēriskā, okultā viedokļa pašnāvība ir lielākais grēks, kāds var būt uz zemes, jo izdarot pašnāvību clvēka garīgais ķermenis, kuram būtu jāatstāj fiziskā pasaule-to nevar izdarīt, jo garīgā čaula jeb dvēsele paliek smagāka par 40 gramiem un nevar pacelties un aiziet pēc 40 dienām, kopš fiziskais ķermenis ir beidzis funkcionēt, uz jauno mājvietu.Mūsu viedoklis sakrīt ar baznīcas un citu reliģiju pārstāvjiem.
Dvēsele ar svaru 40 grami paliek šeit pie pašnāvnieka radiem, par cik pēc 40 dienām pazūd enerģija dvēselei, tad pašnāvnieka dvēsele barojās no dzīvi palikušiem radiem -par to liecina zīmes sapņos, nelaiķi sajūt apkārtējie dzīves vietā, graboņa, čaboņa, vēsums telpā, nepatīkamas sajūtas.Daudzi pacienti sūdzās par šīm lietām.
Ko darīt?
Manā okultā darbības praksē šī lieta ir izpētīta un varu atrisināt to šādi:
Ir nepieciešams vērsties pie manis ar lūgumu, tad ir jāsatver pašnāvnieka dvēsele astrālā, jānoņem liekais svars ar maģijas rituāla palīdzību, tad ir jāuzlādē dvēsele ar enerģiju un jāsūta prom uz vietu, kur tai ir jābūt pēc nāves.
Tikai tā risina šo jautājumu, cilvēku skaits pasaulē, kas māk un var to izdarīt ir neliels.Cerības visām pašnāvnieka dveselēm izarauties no fiziskās pasaules ir nelielas. Tā tie pašnāvnieki mocās un klunkuro pa fizisko pasauli un parazitē uz dzīvo radinieku rēķina.Rakstiet, ja Jums ir līdzīga problēma uz viav200@gmail.com.
http://www.apollo.lv/portal/ne...
2012.03.29. 11:52
Nu, ja lasītājs ir potenciālais pašnāvnieks, būtu interesanti uzklausīt viņa motivāciju pirms pašnāvības portālā... Pieņemu, ka nebūs drosmes uzklausīt citu viedokļus pirms lēmuma pieņemšanas
Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā
 | Ieiet | Reģistrēties |