Maģiskā maizes cepšana

Maizes cepšanas procesu varētu nodēvēt pat par rituālu, jo kad gatavojās cept maizi, pašai saimniecei bija gan iekšēji gan ārēji jābūt sakārtotai un savāktai, ķēķim izmazgātam un pats galvenais maize jācep ar mīlestību. Kad saimniece cepa maizi, viņa praktiski šo produktu programmēja, jo tikai pati saimniece zina, kas patiesībā šobrīd ir aktuāls viņas saimē un kas tur ir sakārtojams - par to reizēm nenojauš ne pats saimnieks, ne tuvākā kaimiņiene. Kad maizi jauc, tad ieliek tur informāciju, kas nododama saimei, ēdot maizi to saime arī saņem un informācija dara savu darāmo. Ja vajag iejauc arī kādu zālīti. Šodien zinātnieki pilnīgi oficiāli atzinuši, ka starp produktu un ēdāju notiek informācijas apmaiņa šūnu līmenī, bet mūsu senču saimnieces to jau gadsimtiem ilgi ir zinājušas....
http://maizesdarbnica.blogspot...

Maģiskas, ārstnieciskas darbības ar maizi.
Maize tautas ārstniecībā:

Agrākos laikos ļaudis ar maizītes palīdzību ārstējuši arī dažādas kaites un likstas. Maize ārstniecībā lietota gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Lūk, ko iesaka latviešu tautas ticējumi:
Ja sāp zobi, jāēd peļu apgrauzta maize;
Vēdersāpes remdēs sagrauzdēta maize, vai maize, kurai nav sāls;
Ja kāds aizrijies, tad jāēd cietas garozas;
Pret stiprām galvassāpēm līdzēs maize ar asinīm;
Kārpas nodzen trīs reizes caur krāsns slotu izliets maizes glaužamais ūdens, ar to trīs reizes kārpas jānomazgā;
Ja kāds slimo un neatlabst, jāņem slimnieka aizkosta maize un jāliek saulītē, ja tā nemaina krāsu, slimnieks celsies, ja kļūst tumša – slimība pieņemsies, ja paliek melna – sirdzējs vairs neizveseļosies.


Ticējumi:

Mūsu senči pret maizi ir izturējušies ar lielu bijību un cieņu, jo tās tapšanā ieguldīts milzu darbs. Ar laiku tautā izplatījās tradīcijas, kuras vēlāk kļuva par tādiem kā nerakstītiem likumiem, kas katram jācenšas ievērot. Vēl šodien cilvēki neliek maizīti citādi, kā vien uz tās pamatnes un tic, ka, šādi darot mājā saglabāsies svētība.
Maizes mīcīšanas galvenais uzdevums – lai tā labi rūgtu. Maize labāk rūgst dusmīgiem, piktiem, nikniem, sirdīgiem cilvēkiem. Maizi jaujot, vajag dusmoties, sirdīties un rāties.
Klaipu arvien vajagot griezt no resnā gala, lai aug resnākas vārpas, lai vecākā meita pa priekšu izprecas.
Ja nazis izskrien malā, nogriežas plāna šķēlīte vai tā nokrīt zemē, tad tas, kam griež, to nav pelnījis.
Ja nogriežas šķībi, tad griezējs melojis.
Ja piegriežas vēl otrs rieciens, drīz būs gaidāms otrs ēdājs.
Precībās braucot, ņem līdzi maizi kulītē, bet kāzām cep īpaši gaidāmo maizi, ja laulāšanās laikā līgava, līgavainim nezinot, iebāž azotē kukulīti maizes un mājās apēd to kopā ar jauno vīru, tad būs laimīga dzīve.
Meitas pirtī tur maizes gabalu padusē, lai tas piesūktos ar sviedriem, un ar to ieēdina puišus. Lai puiši mīlētu, jāieēd maizes pielipas, jāsalasa un jāapēd maizes drusciņas.
Maizi vajag mīcīt un krāsnī šaut veselīgai, tuklai sievietei, jo tad maize būs mīksta.
Maizes kukulim, pirms šauj krāsnī, pārvelk krustu, tad maize izdosies laba, būs sātīga.
Maizi ēdot, nedrīkst iet no istabas ārā, tad iznes svētību.

http://www.klubs415.lv/majasla...