Dziedniecība » Vārdošana
Latvieši-burvji un vārdotāji .
Šīs diskusijas valoda latviešu. Diskusija lasīta 7292 reizes
2013.12.22. 20:17
Kāpēc latvieši kopš senlaikiem pazīstami kā burvju un vārdotāju tauta ?
Jau Alberts Einšteins ir teicis: “Pats brīnišķīgākais, ko var izjust cilvēks, ir noslēpums.” Maģija pavada cilvēci no tās pirmsākumiem un interesē vēl šodien.
Jau kopš vissenākajiem laikiem maģijas burvju mākslas ietekmi ikdienā ir izjutuši arī mūsu senči. No šodienas viedokļa tas šķiet visai neticami, bet savā laikā latvieši bija pazīstami arī kā burvju un vārdotāju tauta.
Burvestību trakumā
No Dionīsija Fabrīcija hronikas, kas rakstīta septiņpadsmitā gadsimta sākumā, uzzinām, ka “latviešu ciltis kaislīgi nododas pūšļošanai un burvībām. Daži audzina mājās pūķus, citi baro milzu lieluma čūskas, kas zog pienu kaimiņu lopiem”.
Savukārt itāliešu ceļotājs Gvanīni savās piezīmēs atzīmē neticamo faktu, ka visas gados vecākās sievietes Vidzemē esot raganas. Ar burvju mākslām nodarbojoties arī augstāko kārtu dāmas, kuras šīs prasmes pārmantojot no savām auklēm. Latvieši pat baidoties no daudzajiem tautas brāļiem, kurus saucot par zintniekiem, sālspūtējiem vai burvjiem. Daugavpils jezuītu kolēģija 1670. gadā pat ziņo, ka šajā novadā “burvju trakums” esot tik nevaldāms, ka mātes baidoties par savu bērnu dzīvībām.
Maģiskās formulas un burvju galdiņi
Rožu, čūsku, uguns, asiņu, ļaunuma vārdi; vārdi, lai vilks nenāk pie lopiem; vārdi, lai nesāp, perot ar žagariem, – šī ir tikai neliela daļa no buramvārdiem, kuri bija mūsu vecvecvecvecmāmiņu zināšanu pūrā.
Rozes, drudža, kā arī dažādu psihisku slimību ārstēšanai lietoja arī it kā nesakarīgas vārdu formulas – kaut vai visiem zināmo abracadabra. Šos tā saucamos kabalistiskos tekstus, kas nākuši no senajā pasaulē pazīstamajām lielajām burvju grāmatām, uzrakstīja uz papīra un deva slimniekam vai nu norīt, vai arī uzkāra viņam kaklā. Vājprātības ārstēšanai izmantoja tā saukto Sator formulu, to rakstot dažādos grafiskos izkārtojumos. Mežotnes Bērtužu mājās šim mērķim 18. gadsimtā pat izgatavoja īpašu burvju galdiņu, kurā šie vārdi bijuši iegrebti (šis interesantais priekšmets bijis aplūkojams Rīgā 1896. gada lielajā izstādē). Uz tā gatavojuši mīklu, ko, krāsnī izceptu, devuši slimajam ēst. Lai galdiņš nezaudētu burvju spējas, neviens nedrīkstējis tajā iegrebtos burvju vārdus izlasīt.
Maģiskās intonācijas un ritms
Vārda maģiskajam spēkam tic arī daudzi mūsu laikabiedri, tomēr mūsu senčiem, tāpat kā citām senajām tautām, šī pārliecība bija viens no maģijas pamatpostulātiem. Cilvēka vārds (ar to izprotot gan paša cilvēka vārdu, gan arī jebkuru viņa izteikto vārdu) ir tieši tāda pati personas sastāvdaļa kā jebkurš ķermeņa orgāns. Vārdam visās maģijas sistēmās ir īpaša nozīme, jo tas asociējas ar darbību. Kaut ko pateikt nozīmēja jau to izdarīt. Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka tieši vārds bija personas nozīmīgākais īpašums, kas bija rūpīgi jāsargā.
Lai buramvārdi sasniegtu mērķi, būtiska nozīme bija arī tam, kā tos pasaka. Mūsu senči ticēja, ka katrs vārds ir jāizsaka pareizi, ievērojot pareizo intonāciju un īpašo, slepeno ritmu. Būtībā maģiskās ceremonijas panākumi bija atkarīgi no tā, cik precīzi tiks pateikta formula. It sevišķi ārstēšanā burvju vārdi bija arī saistīti ar pašsuģestiju – lai iedarbotos, tiem vispirms bija jānotic.
“Viena skunstīga grāmata”
Zīlēšana, ārstēšana un vārdošana vēl pirms pāris gadsimtiem bija visai riskants pasākums, kura dēļ viegli varēja nonākt uz sārta. Tāpēc lielāko daļu no zināšanām burvji mirstot nodeva mutvārdos. Tomēr vēl pagājušā gadsimta sākumā daudzās Latvijas lauku mājās bija saglabājušās tā sauktās melnās un arī “debesu” grāmatas – vārdu un dažādu formulu krājumi, kurus mūsu senči turēja lielā slepenībā un mirstot nodeva glabāšanai nākamajai paaudzei.
Visbīstamākās bija “melnās” grāmatas, kas Eiropā radās viduslaikos ebreju kabalistiskās maģijas ietekmē. Līdz Latvijai tās nonāca caur Hamburgu un citām Vācijas pilsētām. Latvieši ticēja, ka šīs grāmatas, kurās balti burti bija rakstīti uz melna papīra, palīdz izsaukt garus no aizsaules, bet ar tām drīkst rīkoties vienīgi lietpratējs. “Melnajā” grāmatā katrai lietai bija paredzēta īpaša nodaļa – vajadzēja vienīgi izlasīt, un viss jau notika. Tās it kā izmantojuši naudas racēji, kuri lasījuši no šīm grāmatām nesaprotamus vārdus. Par “melno grāmatu” uzskata 7. Mozus grāmatu, kas esot aizliegta, vai arī 27. Mozus grāmatu, kurā aprakstīts, ka tas, kurš atdos velnam 27 dvēseles, atradīs apslēptu mantu. 1594. gada 5. jūlijā kāds Pēteris par aizraušanos ar “melnajām” grāmatām pat padzīts no Rīgas, bet viņa īpašums publiski sadedzināts.
Kopš 17. gadsimta beigām Vidzemē, “nemākulīgu roku norakstītas”, bija pazīstamas arī tā sauktās debesu grāmatas. Uz vienas no tām rakstīts: “Viena skunstīga grāmata. Šeit ir tie vārdi, kas pasargā no lādiem, zobiniem un bultām, razbainiekiem, visiem ļaunumiem.” Daži laikabiedri gan tās dēvēja par “māņticības grāmatelēm”, kas “pie mums izplatījušās no tiem englenderiem”. Kādā no šīm grāmatām skaidri pateikts, ka tās autors nav neviens cits kā pats Jēzus Kristus. Erceņģelis Miķelis tās nesis pasaulē, lai cilvēkiem palīdzētu izvairīties no velniem un dēmoniem un sargātu no uguns. Latvieši savas “debesu” grāmatas mājās rūpīgi slēpa, lai tajos apslēptie burvju vārdi nezaudētu savu spēku vai arī nenokļūtu skauģu un ienaidnieku rokās. Mūža laikā tās individuāli papildināja ar jaundzirdētajām formulām.
Draudi kā pierādījums
Latviešu zintnieku rīcībā visdrīzāk bijis kā baltās, tā arī melnās maģijas arsenāls. Par šiem diviem maģijas veidiem savulaik ir izteicies jau slavenais viduslaiku mags Vilhelms fon Overnjē. Melnā maģija, viņaprāt, bija domāta cilvēces pazudināšanai, jo tā lieto tādus līdzekļus, ko bail pat pieminēt, toties baltā maģija ir svēta un dievišķīga, jo tajā debesu gudrība izpaužas caur cilvēka īpašajām spējām.
Vārdiem, it sevišķi lāstiem, mūsu senči piedēvēja īpašu spēku, ticot, ka tos burvjiem iemāca pats velns. Kā liecina Vidzemes zemes tiesā laikā no 16. līdz 18. gadsimtam notikušo raganu prāvu dokumenti, arī izteiktie draudi vien varēja būt iemesls apsūdzībai. Reiz kāda māte, piemēram, pateikusi savai meitai: “Tu šodien esi kā netīrums,” un meita pēc tam nav varējusi atmazgāties. Kaitēšanas formulas savā vairākumā gan nav saglabājušās – izrunāties bija bīstami, lai nenonāktu uz sārta. Burvim šos vārdus izpaust nebija arī izdevīgi, jo tad tos varētu izmantot citi.
Iepazinies ar ikdienas maģijas spēku, latviešu zemnieks baidījās no ļaunas acs un vārdiem, no kuriem varētu ciest viņa tuvākie cilvēki, labība vai lopi. Tiklīdz kāds tos slavēja vai apbrīnoja, viņš murmināja pretī nelabus vārdus, šādi izvairoties no ļaunās acs lāsta. Uz vārdiem: “Ak, cik skaists bērns!”, parastā atbilde bija: “Kas tur no tāda krāma ko skatīties?” vai arī “Brīnies savam garam degunam, ne manam bērnam.” Tāpat arī ikdienas sveicienu “Dievs palīdz!” nekad neatņēma, ja to pateica brīdī, kad cilvēks, piemēram, kūla labību vai novāca linus.
***
Vēstures avotos “debesu grāmatas” pieminētas jau 745. gadā saistībā ar Romas sinodes pret tām vērsto nosodījumu.
Burvju formula abracadabra lietota jau senās Romas laikā 2. gadsimtā pr. Kr.
***
Latviešu maģiskie vārdi:
Kad jaunai mājai pamats uzcelts, tai jāapiet trīs reizes apkārt un ar kādu priekšmetu jāuzsit, sakot: “Topi sausa!”
http://www.la.lv/latviesi-kops...
Jau Alberts Einšteins ir teicis: “Pats brīnišķīgākais, ko var izjust cilvēks, ir noslēpums.” Maģija pavada cilvēci no tās pirmsākumiem un interesē vēl šodien.
Jau kopš vissenākajiem laikiem maģijas burvju mākslas ietekmi ikdienā ir izjutuši arī mūsu senči. No šodienas viedokļa tas šķiet visai neticami, bet savā laikā latvieši bija pazīstami arī kā burvju un vārdotāju tauta.
Burvestību trakumā
No Dionīsija Fabrīcija hronikas, kas rakstīta septiņpadsmitā gadsimta sākumā, uzzinām, ka “latviešu ciltis kaislīgi nododas pūšļošanai un burvībām. Daži audzina mājās pūķus, citi baro milzu lieluma čūskas, kas zog pienu kaimiņu lopiem”.
Savukārt itāliešu ceļotājs Gvanīni savās piezīmēs atzīmē neticamo faktu, ka visas gados vecākās sievietes Vidzemē esot raganas. Ar burvju mākslām nodarbojoties arī augstāko kārtu dāmas, kuras šīs prasmes pārmantojot no savām auklēm. Latvieši pat baidoties no daudzajiem tautas brāļiem, kurus saucot par zintniekiem, sālspūtējiem vai burvjiem. Daugavpils jezuītu kolēģija 1670. gadā pat ziņo, ka šajā novadā “burvju trakums” esot tik nevaldāms, ka mātes baidoties par savu bērnu dzīvībām.
Maģiskās formulas un burvju galdiņi
Rožu, čūsku, uguns, asiņu, ļaunuma vārdi; vārdi, lai vilks nenāk pie lopiem; vārdi, lai nesāp, perot ar žagariem, – šī ir tikai neliela daļa no buramvārdiem, kuri bija mūsu vecvecvecvecmāmiņu zināšanu pūrā.
Rozes, drudža, kā arī dažādu psihisku slimību ārstēšanai lietoja arī it kā nesakarīgas vārdu formulas – kaut vai visiem zināmo abracadabra. Šos tā saucamos kabalistiskos tekstus, kas nākuši no senajā pasaulē pazīstamajām lielajām burvju grāmatām, uzrakstīja uz papīra un deva slimniekam vai nu norīt, vai arī uzkāra viņam kaklā. Vājprātības ārstēšanai izmantoja tā saukto Sator formulu, to rakstot dažādos grafiskos izkārtojumos. Mežotnes Bērtužu mājās šim mērķim 18. gadsimtā pat izgatavoja īpašu burvju galdiņu, kurā šie vārdi bijuši iegrebti (šis interesantais priekšmets bijis aplūkojams Rīgā 1896. gada lielajā izstādē). Uz tā gatavojuši mīklu, ko, krāsnī izceptu, devuši slimajam ēst. Lai galdiņš nezaudētu burvju spējas, neviens nedrīkstējis tajā iegrebtos burvju vārdus izlasīt.
Maģiskās intonācijas un ritms
Vārda maģiskajam spēkam tic arī daudzi mūsu laikabiedri, tomēr mūsu senčiem, tāpat kā citām senajām tautām, šī pārliecība bija viens no maģijas pamatpostulātiem. Cilvēka vārds (ar to izprotot gan paša cilvēka vārdu, gan arī jebkuru viņa izteikto vārdu) ir tieši tāda pati personas sastāvdaļa kā jebkurš ķermeņa orgāns. Vārdam visās maģijas sistēmās ir īpaša nozīme, jo tas asociējas ar darbību. Kaut ko pateikt nozīmēja jau to izdarīt. Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka tieši vārds bija personas nozīmīgākais īpašums, kas bija rūpīgi jāsargā.
Lai buramvārdi sasniegtu mērķi, būtiska nozīme bija arī tam, kā tos pasaka. Mūsu senči ticēja, ka katrs vārds ir jāizsaka pareizi, ievērojot pareizo intonāciju un īpašo, slepeno ritmu. Būtībā maģiskās ceremonijas panākumi bija atkarīgi no tā, cik precīzi tiks pateikta formula. It sevišķi ārstēšanā burvju vārdi bija arī saistīti ar pašsuģestiju – lai iedarbotos, tiem vispirms bija jānotic.
“Viena skunstīga grāmata”
Zīlēšana, ārstēšana un vārdošana vēl pirms pāris gadsimtiem bija visai riskants pasākums, kura dēļ viegli varēja nonākt uz sārta. Tāpēc lielāko daļu no zināšanām burvji mirstot nodeva mutvārdos. Tomēr vēl pagājušā gadsimta sākumā daudzās Latvijas lauku mājās bija saglabājušās tā sauktās melnās un arī “debesu” grāmatas – vārdu un dažādu formulu krājumi, kurus mūsu senči turēja lielā slepenībā un mirstot nodeva glabāšanai nākamajai paaudzei.
Visbīstamākās bija “melnās” grāmatas, kas Eiropā radās viduslaikos ebreju kabalistiskās maģijas ietekmē. Līdz Latvijai tās nonāca caur Hamburgu un citām Vācijas pilsētām. Latvieši ticēja, ka šīs grāmatas, kurās balti burti bija rakstīti uz melna papīra, palīdz izsaukt garus no aizsaules, bet ar tām drīkst rīkoties vienīgi lietpratējs. “Melnajā” grāmatā katrai lietai bija paredzēta īpaša nodaļa – vajadzēja vienīgi izlasīt, un viss jau notika. Tās it kā izmantojuši naudas racēji, kuri lasījuši no šīm grāmatām nesaprotamus vārdus. Par “melno grāmatu” uzskata 7. Mozus grāmatu, kas esot aizliegta, vai arī 27. Mozus grāmatu, kurā aprakstīts, ka tas, kurš atdos velnam 27 dvēseles, atradīs apslēptu mantu. 1594. gada 5. jūlijā kāds Pēteris par aizraušanos ar “melnajām” grāmatām pat padzīts no Rīgas, bet viņa īpašums publiski sadedzināts.
Kopš 17. gadsimta beigām Vidzemē, “nemākulīgu roku norakstītas”, bija pazīstamas arī tā sauktās debesu grāmatas. Uz vienas no tām rakstīts: “Viena skunstīga grāmata. Šeit ir tie vārdi, kas pasargā no lādiem, zobiniem un bultām, razbainiekiem, visiem ļaunumiem.” Daži laikabiedri gan tās dēvēja par “māņticības grāmatelēm”, kas “pie mums izplatījušās no tiem englenderiem”. Kādā no šīm grāmatām skaidri pateikts, ka tās autors nav neviens cits kā pats Jēzus Kristus. Erceņģelis Miķelis tās nesis pasaulē, lai cilvēkiem palīdzētu izvairīties no velniem un dēmoniem un sargātu no uguns. Latvieši savas “debesu” grāmatas mājās rūpīgi slēpa, lai tajos apslēptie burvju vārdi nezaudētu savu spēku vai arī nenokļūtu skauģu un ienaidnieku rokās. Mūža laikā tās individuāli papildināja ar jaundzirdētajām formulām.
Draudi kā pierādījums
Latviešu zintnieku rīcībā visdrīzāk bijis kā baltās, tā arī melnās maģijas arsenāls. Par šiem diviem maģijas veidiem savulaik ir izteicies jau slavenais viduslaiku mags Vilhelms fon Overnjē. Melnā maģija, viņaprāt, bija domāta cilvēces pazudināšanai, jo tā lieto tādus līdzekļus, ko bail pat pieminēt, toties baltā maģija ir svēta un dievišķīga, jo tajā debesu gudrība izpaužas caur cilvēka īpašajām spējām.
Vārdiem, it sevišķi lāstiem, mūsu senči piedēvēja īpašu spēku, ticot, ka tos burvjiem iemāca pats velns. Kā liecina Vidzemes zemes tiesā laikā no 16. līdz 18. gadsimtam notikušo raganu prāvu dokumenti, arī izteiktie draudi vien varēja būt iemesls apsūdzībai. Reiz kāda māte, piemēram, pateikusi savai meitai: “Tu šodien esi kā netīrums,” un meita pēc tam nav varējusi atmazgāties. Kaitēšanas formulas savā vairākumā gan nav saglabājušās – izrunāties bija bīstami, lai nenonāktu uz sārta. Burvim šos vārdus izpaust nebija arī izdevīgi, jo tad tos varētu izmantot citi.
Iepazinies ar ikdienas maģijas spēku, latviešu zemnieks baidījās no ļaunas acs un vārdiem, no kuriem varētu ciest viņa tuvākie cilvēki, labība vai lopi. Tiklīdz kāds tos slavēja vai apbrīnoja, viņš murmināja pretī nelabus vārdus, šādi izvairoties no ļaunās acs lāsta. Uz vārdiem: “Ak, cik skaists bērns!”, parastā atbilde bija: “Kas tur no tāda krāma ko skatīties?” vai arī “Brīnies savam garam degunam, ne manam bērnam.” Tāpat arī ikdienas sveicienu “Dievs palīdz!” nekad neatņēma, ja to pateica brīdī, kad cilvēks, piemēram, kūla labību vai novāca linus.
***
Vēstures avotos “debesu grāmatas” pieminētas jau 745. gadā saistībā ar Romas sinodes pret tām vērsto nosodījumu.
Burvju formula abracadabra lietota jau senās Romas laikā 2. gadsimtā pr. Kr.
***
Latviešu maģiskie vārdi:
Kad jaunai mājai pamats uzcelts, tai jāapiet trīs reizes apkārt un ar kādu priekšmetu jāuzsit, sakot: “Topi sausa!”
http://www.la.lv/latviesi-kops...
2013.12.22. 20:23
Vārda spēks .Katrs vārds var būt spēcīgs.
1937. gadā zinātnieks Jānis Alberts Jansons (1892 – 1971) izdevis savu pētījumu “Maģija latviešu tautas tradīcijās”. Tajā viņš aprakstījis arī raksturīgākās latviskās maģijas izpausmes formas tautasdziesmās.
Piemēram, beidzot pļaut, jāatsēstas un jānodzied: “Te, druviņ, tu paliec/ Ne manā mugurā/ Ne es tava nasta biju/ Ne tu mana nesējiņa.” Tādā veidā varēja tikt vaļā no noguruma un turpmākajā darbā vairs nejust smagumu.
Daudzās latviešu tautasdziesmās var just slēptu jēgu, maģisko spēku, aizsardzību pret ļaunumu. Dažkārt pat neapzināmies, ka populārās tautasdziesmas rindas “Lai sildās tie ļautiņi, Kas man laba nevēlēja” ir lāsta vārdi. Turpretī – “Bēdu manu lielu bēdu, Es par bēdu nebēdāju” ir maģiska formula ar sargājošu iedarbību.
Maģija ieausta pantos šifrētā veidā. Piemēram, ja tautasdziesmās pirmajās divās rindās ir 16 zilbes, otrajās divās 16 zilbes, tad tās ir ļoti spēcīgas un palīdz arī ārstēšanā, ja tās skaita. Ne par velti tautasdziesmās aiz vārdiem bieži iekavās ir burts i, lai iegūtu vajadzīgo zilbju skaitu.
Lai buramvārdi sasniegtu mērķi, būtiska nozīme ir ne tikai tekstam, bet arī tam, kā tos pasaka. Mūsu senči ticēja – vārds ir jāizsaka precīzi, ievērojot pareizo intonāciju un īpašo, slepeno ritmu. Turklāt jātic tiem vārdiem, ko saki, un jādomā par to cilvēku, kam saka. Būtībā maģiskās ceremonijas panākumi ir atkarīgi no tā, cik precīzi tiks pateikta formula. Protams, automātiski noskaitot kādu burampantu no J. Strauberga grāmatas “Latviešu buramie vārdi”, nekas nenotiks. Vārdošana ir īpaša māka, ko pats diez vai var apgūt. Tas būtu pat riskanti, jo buršanās var radīt neparedzamas sekas.
1937. gadā zinātnieks Jānis Alberts Jansons (1892 – 1971) izdevis savu pētījumu “Maģija latviešu tautas tradīcijās”. Tajā viņš aprakstījis arī raksturīgākās latviskās maģijas izpausmes formas tautasdziesmās.
Piemēram, beidzot pļaut, jāatsēstas un jānodzied: “Te, druviņ, tu paliec/ Ne manā mugurā/ Ne es tava nasta biju/ Ne tu mana nesējiņa.” Tādā veidā varēja tikt vaļā no noguruma un turpmākajā darbā vairs nejust smagumu.
Daudzās latviešu tautasdziesmās var just slēptu jēgu, maģisko spēku, aizsardzību pret ļaunumu. Dažkārt pat neapzināmies, ka populārās tautasdziesmas rindas “Lai sildās tie ļautiņi, Kas man laba nevēlēja” ir lāsta vārdi. Turpretī – “Bēdu manu lielu bēdu, Es par bēdu nebēdāju” ir maģiska formula ar sargājošu iedarbību.
Maģija ieausta pantos šifrētā veidā. Piemēram, ja tautasdziesmās pirmajās divās rindās ir 16 zilbes, otrajās divās 16 zilbes, tad tās ir ļoti spēcīgas un palīdz arī ārstēšanā, ja tās skaita. Ne par velti tautasdziesmās aiz vārdiem bieži iekavās ir burts i, lai iegūtu vajadzīgo zilbju skaitu.
Lai buramvārdi sasniegtu mērķi, būtiska nozīme ir ne tikai tekstam, bet arī tam, kā tos pasaka. Mūsu senči ticēja – vārds ir jāizsaka precīzi, ievērojot pareizo intonāciju un īpašo, slepeno ritmu. Turklāt jātic tiem vārdiem, ko saki, un jādomā par to cilvēku, kam saka. Būtībā maģiskās ceremonijas panākumi ir atkarīgi no tā, cik precīzi tiks pateikta formula. Protams, automātiski noskaitot kādu burampantu no J. Strauberga grāmatas “Latviešu buramie vārdi”, nekas nenotiks. Vārdošana ir īpaša māka, ko pats diez vai var apgūt. Tas būtu pat riskanti, jo buršanās var radīt neparedzamas sekas.
2013.12.22. 20:29
Izrunātais vārds, maģiskā formula ir jāuzlādē ar enerģiju.
Buramvārdi ir saistīti arī ar pašsuģestiju – lai iedarbotos, tiem jānotic. Vārdošanas procesā jābūt abpusējai uzticībai. – Tradīcija liecina, ka pārsvarā vārdošana ir klusa murmināšana pie sevis. Nereti vārdotājs dodas uz blakus telpu, tur noskaita vārdus. Dzirdēju, ka viena esot izsūtījusi visus ārā, lai veiktu maģisko darbību, kuras laikā skaitījusi buramvārdus, nesaprotami čukstējusi un dažkārt arī dziedājusi. Daļu maģiskā rituāla veikusi pirtī, dedzinājusi sveces. Dziedināšanā un vispār rituālos strikti ievērojusi mēness fāzes. Svarīga rituāla sastāvdaļa ir buramvārdu skaitīšana, jāievēro noteikts laiks – mēness fāzes, dienas, kā arī saules stāvoklis – vakarā pēc vai pirms saules rieta. Svarīga arī ir vieta, kur notiek darbība, – pirtī, krustcelēs. Lai kāda lieta vai kaite iznīktu, jānes uz kapiem – tad tā simboliski tiek atdota mirušo pasaulei, – teic Aigars Lielbārdis.
– Vārdošanā darbojas vairāki aspekti: pirmkārt, tā saucamā apercepcija: cilvēks dzird pazīstamus vārdus un tie viņam izraisa noteiktas reakcijas. Piemēram, cilvēkam pasaka: viņš ir skaists – un viņš arī jutīsies labāk! Otrkārt, kortikoviscerālie kontakti (piemēram, kāds pasaka: es runāšu, un tu jutīsi, ka ap sirdi kļūst siltāks. Tā arī notiek!). Treškārt, izrunājot vārds uzlādējas ne vien ar savu, bet arī ar paša cilvēka dzīvības enerģiju. Dzīvības enerģija koncentrējas tajās organisma vietās, kur ir visvairāk nervu galu, un balsenē to ir ļoti daudz. Nozīme ir arī emocijām, ja cilvēks kaut ko emocionāli pārdzīvo, tad viņam mainās gan sirdsdarbība, gan ķermeņa temperatūra, gan encefalogramma, – skaidro Igors Kudrjavcevs.
http://www.la.lv/nobur-man-to-...
Buramvārdi ir saistīti arī ar pašsuģestiju – lai iedarbotos, tiem jānotic. Vārdošanas procesā jābūt abpusējai uzticībai. – Tradīcija liecina, ka pārsvarā vārdošana ir klusa murmināšana pie sevis. Nereti vārdotājs dodas uz blakus telpu, tur noskaita vārdus. Dzirdēju, ka viena esot izsūtījusi visus ārā, lai veiktu maģisko darbību, kuras laikā skaitījusi buramvārdus, nesaprotami čukstējusi un dažkārt arī dziedājusi. Daļu maģiskā rituāla veikusi pirtī, dedzinājusi sveces. Dziedināšanā un vispār rituālos strikti ievērojusi mēness fāzes. Svarīga rituāla sastāvdaļa ir buramvārdu skaitīšana, jāievēro noteikts laiks – mēness fāzes, dienas, kā arī saules stāvoklis – vakarā pēc vai pirms saules rieta. Svarīga arī ir vieta, kur notiek darbība, – pirtī, krustcelēs. Lai kāda lieta vai kaite iznīktu, jānes uz kapiem – tad tā simboliski tiek atdota mirušo pasaulei, – teic Aigars Lielbārdis.
– Vārdošanā darbojas vairāki aspekti: pirmkārt, tā saucamā apercepcija: cilvēks dzird pazīstamus vārdus un tie viņam izraisa noteiktas reakcijas. Piemēram, cilvēkam pasaka: viņš ir skaists – un viņš arī jutīsies labāk! Otrkārt, kortikoviscerālie kontakti (piemēram, kāds pasaka: es runāšu, un tu jutīsi, ka ap sirdi kļūst siltāks. Tā arī notiek!). Treškārt, izrunājot vārds uzlādējas ne vien ar savu, bet arī ar paša cilvēka dzīvības enerģiju. Dzīvības enerģija koncentrējas tajās organisma vietās, kur ir visvairāk nervu galu, un balsenē to ir ļoti daudz. Nozīme ir arī emocijām, ja cilvēks kaut ko emocionāli pārdzīvo, tad viņam mainās gan sirdsdarbība, gan ķermeņa temperatūra, gan encefalogramma, – skaidro Igors Kudrjavcevs.
http://www.la.lv/nobur-man-to-...
2013.12.22. 20:33
Lai vārdotu, cilvēkam jābūt ne vien spējām, bet arī labai veselībai un ticībai Dievam. Ir grūti uzņemt citu cilvēku kaitīgo enerģiju, pēcāk no tās jāatbrīvojas. Ēriks Delpers: – Vārdoju ar Bībeles tekstu, Dieva vārds vienmēr ir spēcīgāks par parasto. Virs kaites vietas turu roku un neraidu savu, bet izlūdzos Dieva dziedinošo enerģiju. Tādā veidā neuzņemu sevī negatīvo. Taču tik un tā pēc tam tekošā ūdenī jānomazgā seja, rokas. Vakarā ieteicams noskaloties dušā.
Gadās, ka pie jums atnāk ciemos kaimiņš vai kāds cits un gaužas par dzīvi. Kad viņš aiziet, jūtat, ka uzmācas nogurums, miegainība… Acīmredzot ciemiņš atņēmis jūsu labo enerģiju… Ko darīt? Juris Kraucis iesaka aizdegt sveci un teikt vārdus: “Sadedzini visu slikto, nevajadzīgo, ļauno, ko šis cilvēks te atstājis!” Kad svece degusi apmēram 10 – 15 minūtes, pārmetiet krustiņu un, domās pateikdamies par palīdzību, sveci nopūtiet.
Cilvēkam jāiet droši – pa dzīves vidu, ne no kā nebaidoties, tad viņu neviens neietekmēs. Vārdotāja Līga Meisnere iedrošina paļauties uz saviem spēkiem, būt drošiem, jo bailes, neziņa cilvēku psiholoģiski ārda. Kā tikt vaļā no bailēm? Ar pašiedvesmu, kaut vai sakot šādus vārdus: ”Es paskatos savām bailēm acīs un nenovēršu acis no tām.
http://www.la.lv/nobur-man-to-...
Gadās, ka pie jums atnāk ciemos kaimiņš vai kāds cits un gaužas par dzīvi. Kad viņš aiziet, jūtat, ka uzmācas nogurums, miegainība… Acīmredzot ciemiņš atņēmis jūsu labo enerģiju… Ko darīt? Juris Kraucis iesaka aizdegt sveci un teikt vārdus: “Sadedzini visu slikto, nevajadzīgo, ļauno, ko šis cilvēks te atstājis!” Kad svece degusi apmēram 10 – 15 minūtes, pārmetiet krustiņu un, domās pateikdamies par palīdzību, sveci nopūtiet.
Cilvēkam jāiet droši – pa dzīves vidu, ne no kā nebaidoties, tad viņu neviens neietekmēs. Vārdotāja Līga Meisnere iedrošina paļauties uz saviem spēkiem, būt drošiem, jo bailes, neziņa cilvēku psiholoģiski ārda. Kā tikt vaļā no bailēm? Ar pašiedvesmu, kaut vai sakot šādus vārdus: ”Es paskatos savām bailēm acīs un nenovēršu acis no tām.
http://www.la.lv/nobur-man-to-...
2014.02.24. 18:45
Ir grūti uzņemt citu cilvēku kaitīgo enerģiju, pēcāk no tās jāatbrīvojas. Kā tas jāsaprot? Kāpēc jāuzņem?
2014.02.24. 19:32
Cik cilvēkus tu esi nobūris?
2014.02.25. 18:12
Kā ar to samaksu? Pēdējā laikā daudzi raksta Cik atstāj. Citi vēlas maksāt pēc rezultāta. Dalīta samaksa arī tiek piekopta? Vispār tā vārdošana ir efektīva, ja mēķis par to nezina?
2014.02.26. 09:32
http://astral-temple.com/lv/di...
'Besplatno' krievu valodā-bes platit=samaksā gars, jautājums par sekām, ko gars paņems,,,vai veselību, vai ģimenes locekļus,naudu, mantu. Gribās riskēt -riskējiet,
Maģijā vēl ir metode '' perekid'', kad Mags var pārmest problēmas no kāda cita cilvēka ,tam kurš nenorēķinās piem vēzīti-onkoloģiju.
Mans ieteikums nekonfliktēt ar cilvēkiem ,kuriem ir ezotēriskās zinašanas, jo nevar zināt kas var notikt pēc tam.
Kā man pazīstams burvis no Rēzeknes teica, pēc jautājuma :
Kur tad ir tavi pretinieki,ienaidnieki,cilvēki ar finansiālām,mantiskām pretenzijām?
-protams kapos.
Ar maģiju cilvēki sāk nodarboties ,tad kad ir saveidojušās konflikta situācijas, kad miera izlīgums nav iespējams..
Ikviens cilvēks ir piedzimis brīvs no jebkādām saistībam, tāpēc ir atļauts sevi aizstāvēt ar pašām briesmīgākām metodēm...
tā rodās īstie magi ,burvji.
'Besplatno' krievu valodā-bes platit=samaksā gars, jautājums par sekām, ko gars paņems,,,vai veselību, vai ģimenes locekļus,naudu, mantu. Gribās riskēt -riskējiet,
Maģijā vēl ir metode '' perekid'', kad Mags var pārmest problēmas no kāda cita cilvēka ,tam kurš nenorēķinās piem vēzīti-onkoloģiju.
Mans ieteikums nekonfliktēt ar cilvēkiem ,kuriem ir ezotēriskās zinašanas, jo nevar zināt kas var notikt pēc tam.
Kā man pazīstams burvis no Rēzeknes teica, pēc jautājuma :
Kur tad ir tavi pretinieki,ienaidnieki,cilvēki ar finansiālām,mantiskām pretenzijām?
-protams kapos.
Ar maģiju cilvēki sāk nodarboties ,tad kad ir saveidojušās konflikta situācijas, kad miera izlīgums nav iespējams..
Ikviens cilvēks ir piedzimis brīvs no jebkādām saistībam, tāpēc ir atļauts sevi aizstāvēt ar pašām briesmīgākām metodēm...
tā rodās īstie magi ,burvji.
2014.02.26. 09:50
Pakalpojumu cenas Krievijā:
Услуги 2013
Стоимость услуг Мага
Консультация (личный прием) - 40euro.
Консультация по скайпу - 70euro.
Консультация по скайпу для зарубежья- 100$
Ясновидение - 40euro.
Связь с умершими - 75euro.
Ппривязка, развязка от 75euro.
Приворот от 150euro.
"Маяк Любви" от 40euro.
Снятие порчи, насылание от75euro.
Код на успех в бизнесе от 5000 euro. (на год)
Защита от суда - от 4000 euro.
Обряд омоложения от 15000 euro.
Продать квартиру, дом от 1500euro.
Продать машину от 750euro.
Снятие порчи от 750euro.
Снятие родового проклятия от 750euro.
Изгнание бесов от 1900euro.
Магическое похудение от 5000 euro.
Диагностика отношений - 650 euro.
Создание магических талисманов, амулетов, оберегов - 3500 euro.
Толкование снов - 120 euro.
Услуги 2013
Стоимость услуг Мага
Консультация (личный прием) - 40euro.
Консультация по скайпу - 70euro.
Консультация по скайпу для зарубежья- 100$
Ясновидение - 40euro.
Связь с умершими - 75euro.
Ппривязка, развязка от 75euro.
Приворот от 150euro.
"Маяк Любви" от 40euro.
Снятие порчи, насылание от75euro.
Код на успех в бизнесе от 5000 euro. (на год)
Защита от суда - от 4000 euro.
Обряд омоложения от 15000 euro.
Продать квартиру, дом от 1500euro.
Продать машину от 750euro.
Снятие порчи от 750euro.
Снятие родового проклятия от 750euro.
Изгнание бесов от 1900euro.
Магическое похудение от 5000 euro.
Диагностика отношений - 650 euro.
Создание магических талисманов, амулетов, оберегов - 3500 euro.
Толкование снов - 120 euro.
2014.02.26. 18:35
Tas protams jāmaksā pirms pakalpojumi iedarbojušies?
Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā
 | Ieiet | Reģistrēties |