Lāsta uzlikšanas teksts

Kā varētu uzlikt kaut kādu normālu lāstu, lai tam cilvēkam neveicas attiecibas?

Esmu, stiprs baltās maģijas dziednieks..., taču, nu reiz ir gadījies tā, ka, viens cilvēks ir mani novedis līdz "baltkvēlei" Sekas apzinos, bet, esmu nolēmis, lūgt jūsu palīdzību. Nav mans ģimenes loceklis, taču drīzumā taisās tāds kļūt.

Lāsta uzlikšanas tekstu varat arī paši izdomāt,labi ,ja sīki apraksta kam jānotiek.Bez iemesla lāstus neuzliek.

Cilveki ieteikshu jums nenodarboties ar tadu sviestu. vienigais ja jums nav ko zaudet un upuri gribat uz elli noraut.
Silti iesaku labak neaizraujaties ar shim zemapzinjas lietinjam bus sudi.

Ticīgais vai?

Vai jūs, Vari, neticat Jēzum Kristum, un elles eksistencei. Jēzus ir sacījis savā evaņģēlijā Jņ.atkl.gr. "Suņiem, burvjiem, slepkavām un netikļiem būs sava daļa degošā sēra jūrā". Vai cerat, ka "Absolūts" jūs svētīs par lāstiem, privoritiem, porčām, ienaidnieku sodīšanu kad šīs zemes gaitas beigsies, un atļaus bezbēdīgi dzīvot "astrālā" vai "pārdzimt". Šeit mēs redzam krasu atšķirību starp Evaņģēlija pēcnāves atspoguļojumu, un ezotēriskās pasaules atspoguļojumu.

Evaņģēlijā centrālā filozofija uz šo jautājumu ieskicē sekojošu ainu: Pēc nāves katrs cilvēks nonāks vai nu ellē vai Debesu valstībā, pēc saviem augļiem virs zemes. To labi raksturo citāts no Mateja ev.: "Plats ir ceļš kas ved uz pazušanu, un daudz, kas pa to iet, un šaurs ir ceļš uz Debesīm, un maz ir to, kas to atrod".

Ezotēriskā pasaule šo tēmu raksturo ar dažādām variācijām, bet centrālais ir "pārdzimšana"(Austrumu rietumu) jaunā ķermenī, atrašanās"astrālajos" un ''mentalajos'' līmeņos (Rietumu ezotērika) pēc nāves, pilnīga "saplūšana"ar radītāju vai visuma energoinformatīvo lauku un individualitātes zaudēšana. Visu to caurvij austrumu jēdziens karma-pareizas vai nepareizas rīcības realizācija tālākajā indivīda ekistencē. Paralēles jau var vilkt ar Evaņģēlija filozofiju, tomēr ezotēriskā filozofija noliedz elli. Ezotēriskajā pasaulē kaut kas līdzīgs ir "zemakie astrālie līmeņi"-nesimpātiski pēc savas uzbēves, tomēr, par iemītnieku mokām uguns liesmās ne vārda.

Kas attiecas uz pecnāves pieredzes gadījumiem, tad visi, kā likums ir pieredzējuši tikai divas realitātes: šausmīgu moku un tumsas vietu-elli, un gaismas un svētlaimes-Debesis, un katru ir pavadījusi šajos pārdzīvojumos klātesoša sveša apziņa-balss(atliek tikai minēt kas tā tāda ir).

Spriedelēt varam daudz,kad nomirsim ,tad tikai ieraudzīsim patiesību,kas notiek pēc nāves....tas ir ceļš vienā virzienā.....no turienes atpakaļ neizdosies atnākt,Man ir ļoti lielas šaubas par aprakstīto pēc nāves aprakstu.

Mēs visi kaut kam ticam. Es m_mouse Jēzum Kristum un Evanģēlijam(attiecībā uz pēcnāves cilvēka likteni un daļēju neredzamās pasaules uzbūvi), Jūs Daugavieti-Visuma Energoinformatīvajam Laukam, pateicoties kuram, un mijiedarbība ar kuru var veikt bioenerģetiskās manipulācijas un citus "brīnumus"(es arī tam ticu, kaut arī man nesanāk), Varis-Absolūtam(varbūt tā viņš sauc Dievu-Radītāju, varbūt 40%°), visvarenajai zemapziņai, un svārstam-"starpniekam" starp apziņu un zemapziņu, un, protams, varenajam un vienīgajam Latvijas egregoram(un Rīgai 60 km rādiusā ap to, kā Vispasaules sakrālo enerģiju Mekai).

Mūsu ticība rada mūsu uzskatus(un otrādi), kuru apstiprinājumi, mijiedarībā ar apkārtējo pasauli, mūsu apziņā veido aksiomas(likumsakarības), kuras savukārt nosaka un veido mūsu domāšanas un uzvedības algoritmus. Katrs mēs socialajos tīklos prezentējam, un atspēkojam "savu pasaules uzbūves un likumsakarbu puzzli". Protams, pasaulē pastāv objektīvas likumsakarības-aksiomas, kuras mēs cenšamies izdibināt, lai pielāgotu tām savu dzīvi, un varētu veismīgi un laimīgi dzīvot šajā pasaulē

Fiziskā pasaulē neesmu konstatējis nekādas labdarības akcijas.....Fiziska pasaulē katru dienu nākās cinīties par sava fiziskā ķermeņa izdzīvošanu.

Kam šis lāsts ir domāts?