Kā noteikt dziednieku spējas

S/o „Latvijas Dziednieku savienība” savās rindās apvieno sertificētus dziedniekus no visas Latvijas. Kā norisinās dziednieku spēju pārbaude, un ko nozīmē sertificēts dziednieks, to lasiet Raimonda Sproģa sarunā ar Latvijas Dziednieku savienības sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju Anitu Zeltiņu.

Vispirms noskaidrosim, ar ko sertificēts dziednieks atšķiras no nesertificēta?
Sertifikācija ir dziednieka kvalifikācijas pārbaude. Latvijas Dziednieku savienības (LDzS) izsniegts sertifikāts dziedniekam dod tiesības Valsts ieņēmumu dienestā saņemt individuālā darba atļauju un praktizēt Latvijas Republikā.

Sertifikāts apstiprina dziednieka prasmi un zināšanas?
Dziednieka sertifikātu izsniedzam, balstoties uz Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā norādītajām profesijām, LDzS sertifikācijas komisijas nolikumu un ievērojot LDzS statūtus un ētikas kodeksu. Sākumā pretendentiem jāiesniedz dokumenti. Pēc tam pretendenti, kuriem noteikti jābūt Dziednieku savienības biedru kandidātiem vai biedriem, tiek uzaicināti uz pārrunām ar LDzS sertifikācijas komisiju. Iepazīstamies, uzzinām, ar ko pretendents nodarbojas, noskaidrojam, kādas dziedniecības metodes izmanto, protams, uzzinām, kur apguvis dziedniecības prasmi, un tad seko ļoti būtisks jautājums par medicīnas zināšanām. Mēs uzskatām, ka sertificētiem dziedniekiem jābūt ar pamatmedicīnisko izglītību. Starp citu, LDzS rīko īpašus kursus, kuros ikviens var apgūt šo medicīnisko zināšanu pamatus. Medicīnas pamatkursu pasniedz praktizējošs ārsts. Lai iegūtu LDzS sertifikātu, pie mums griežas arī profesionāli ārsti, kas vēlas palīdzēt cilvēkam visos iespējamos veidos, apvienojot tradicionālo medicīnu un dziedniecības metodes. Lai gan par jautājumu, kas ir tradicionālā un kas - netradicionālā medicīna var diskutēt.

Kā norisinās pārbaudes process?
Sertifikācijas komisija ar objektīvām metodēm noskaidro, vai pēc dziednieka darbības cilvēkam mainās fiziskais stāvoklis, vai nē. To iespējams izmērīt ar tehniskiem instrumentiem. Telpā atrodas „trusītis” – cilvēks, ar kuru dziedniekam ir jāstrādā. „Trusītim” fiziskā stāvokļa parametrus mēra divreiz, pirms un pēc dziednieka darbības. Pēc tam rādītājus salīdzina. Piemēram, cilvēkam ir augsts asinsspiediens - sertifikāta kandidātam jāspēj to samazināt, ja ir sāpes, jāprot no tām atbrīvot, nosakot cēloni, kas tās izraisījis. Izmaiņas fiksē ar Kirliāna aparātu.

Vai dziednieks un „trusītis” atrodas dažādās telpās jeb starp viņiem pastāv vizuālais kontakts?
Ja pretendents vēlas iegūt ekstrasensa kvalifikāciju, tad viņiem jāatrodas dažādās telpās, ja grib iegūt dziednieka kvalifikāciju, tad viņiem drīkst būt vizuālais kontakts... Ekstrasenss ir cilvēks, kuram savas spējas jāpierāda arī no attāluma. Gadās arī, ka dziednieka kandidāts nespēj strādāt ar cilvēku. Tas ir normāli, bet svarīgi, vai viņš prot atklāti un godīgi komisijai un cilvēkam pateikt, ka viņš nespēj strādāt... Tas ir ļoti būtiski, jo ne ar visiem cilvēkiem, kas pie dziednieka vēršas, var strādāt! Svarīgi atzīt, ka man ar šo cilvēku nav enerģētiskā saderība, un tieši ar šo klientu nevaru strādāt, tai pašā laikā citam klientam ar līdzīgu saslimšanu palīdzēt var lieliski.

Pretendents, kurš sekmīgi nokārtojis pārbaudījumus, saņem sertifikātu! Vai šis sertifikāts tiek izsniegts uz noteiktu laiku, vai uz visu mūžu?
Ja cilvēks sertificējas pirmo reizi, tad sertifikāts tiek izsniegts uz vienu gadu. Taču ir gadījumi, kad sertifikāts netiek izsniegts vispār, jo kandidāts kvalifikācijas eksāmenu nav izturējis. Tad viņš saņem argumentētu sertifikācija komisijas lēmumu, kāpēc sertifikāts viņam nav izsniegts. Nākamais sertifikāts var tikt izsniegts uz trim vai pieciem gadiem, bet var būt arī tikai uz gadu - tas atkarīgs no dziednieka izaugsmes, spēju un prasmes pilnveidošanas. Cilvēki, kuri ar dziedniecību nodarbojas 15 un 20 gadus, kuri savu prasmi un iemaņas, kā arī pozitīvus rezultātus, dziedniecībā pierādījuši tik ilgā laika periodā, sertifikātu var saņemt uz 10 gadiem. Tas ir maksimālais sertifikāta derīguma termiņš.

Kādu iemeslu dēļ sertifikāti tiek izsniegti tikai uz noteiktu laiku?
Dziedniekam nepārtraukti jāaug, jāpilnveidojas un jāattīstās līdzi laikam, atbilstoši šīsdienas prasībām un problēmām, jo nekas nestāv uz vietas, viss plūst un mainās. Piemēram, dziedniekiem, kuri atkārtoti ierodas pagarināt sertifikāta darbības termiņu, tiek jautāts, kur no jauna mācījušies, ko apguvuši, kādi rezultāti, kādas problēmas. Ja sertifikāta īpašniekam savas darbības laikā rodas jautājumi vai nepieciešama palīdzība, viņš droši var griezties pie sertifikācijas komisijas pēc atbalsta.

Cik bieži dziednieku darba kvalifikācijas komisijai nākas izskatīt klientu pamatotas pretenzijas?
Ar šo jautājumu labāk griezties pie šīs komisijas priekšsēdētāja Mihaila Aronova. Mūsu (LDzS) dziedniekiem, pirms viņi saņem sertifikātu, jāparaksta dokuments, ka viņi iepazinušies ar dziednieka ētikas kodeksu, ar sertifikācijas komisijas nolikumu, ar LDzS statūtiem un apņemas tos pildīt. Tur arī rakstīts, ko dziednieks drīkst un ko nedrīkst. Bet mēs uzskatām, ka dziednieka ētikas kodekss jāpārstrādā, tas ir 2001. gada variants, bet laiks iet uz priekšu...

Atgriežoties pie dziednieku sertifikācijas kārtības – tātad pastāv metodes, ar kurām var izvērtēt pretendenta spējas un varēšanu, vai arī otrādi. Tomēr gala lēmumu pieņem cilvēki, kuri atrodas sertifikācijas komisijas sastāvā. Kādi speciālisti atrodas šajā komisijā?
LDzS sertifikācijas komisijā patiešām darbojas dažādu metožu un tehniku pārstāvji. Mums ir speciālisti, kas nodarbojas ar bioenerģētiku, astrologs, reiki meistars, manuālais terapeits, akupunktūras speciālists, praktiskais psihologs u.c. Jā, cilvēciskais faktors pastāv..., bet mums ir Kirliāna aparāts, kas objektīvi uzrāda izmaiņas cilvēka aurā pēc dziednieka darbošanās - vai tās ir, vai nav! Kopā ar ārstiem esam izveidojuši eksaminācijas biļetes, kurās skarti jautājumi par medicīnu. Pēc pretendenta pārbaudes notiek sertifikācijas komisijas apspriede. Tās laikā mēs rūpīgi analizējam informāciju, kuru iesniedzis pretendents, kā arī viņa dziedniecības metodes aprakstu. Beigās katrs no sertifikācijas komisijas locekļiem pretim pretendenta vārdam ieraksta savu atzinumu. Atbildi pretendents saņem pēc divām nedēļām.

Ja pareizi sapratu, sertifikāta pretendents iepriekš biļešu jautājumus nezin?
Nē, tie ir jautājumi, uz kuriem atbilde jāzin nekavējoties! Ja pie dziednieka atnāk klients, tad nevar rakāties pa grāmatām atbildes meklējumos, pie tam biļetēs ir ne tikai medicīniski, bet dažādi jautājumi un situācijas, ar kurām būs jāsaskaras turpmākajā darbā.

Vai tiek vērtēta arī pretendenta psihiskā noturība?
Cilvēkus ar psihiskām novirzēm mēs nesertificējam, tas ierakstīts arī sertifikācijas komisijas nolikumā. Taču ir arī tādi, kuri uzaudzinājuši savu ego – es visu varu! Arī tā ir novirze. Ziniet, kad šāds cilvēks ienāk, no viņa nāk tāda vibrācija... Psiholoģisko noturību mēs cenšamies izvērtēt ar testu palīdzību, bet testi ir testi...

Kas vispār ir dziedniecība un kādi mehānismi cilvēkā sāk darboties, kad viņš tiek dziedināts?
Visa pamatā ir ticība. Tas pats galvenais! Ja cilvēks tic, ka viņam dziednieks var palīdzēt, tad būs līdzēts. Ja viņš tic, ka var palīdzēt tikai ārsts vai zāles, tad labāk pie dziednieka nenākt! Visas slimības mēs „nēsājam” savās galvās. Darbojas princips - līdzīgs pievelk līdzīgu. Divas tantes satiekas un stāsta – man sāp tas, bet man sāp tas, nākamā rītā sāp vēl vairāk... Katra doma un katrs vārds mūsu ķermenī rada atbilstošas ķīmiskas reakcijas. Lai kurp virzītos domas, tām seko arī kādas ķīmiskas vielas mūsu organismā. Tātad nemitīga domāšana par slimību rada slimību un nemitīga domāšana par veselību rada veselību. Ja ir radusies saslimšana, tātad organismā radies sastrēgums, jo tieši tas izraisa saslimšanu. Tad dziednieks, strādājot ar klientu, cenšas atjaunot apriti, likvidējot aizsprostojumu. Domāju, jau skolas solā bērniem būtu jāmāca pozitīvā domāšana, un tad jau no mazotnes veidotos pareizs dzīves veids.

Dziednieciskās spējas... Jūsuprāt, tās ir Dieva vai Dabas dāvana?
Manuprāt Dieva un Dabas dāvana, kas apzināti un nepārtraukti tiek pilnveidota un aprobēta mīlestības vārdā, cilvēku un attīstības labā, jo šie jēdzieni - Dievs, Daba, Visums, nav dalāmi.

Jūs minējāt, ka būtu lieliski, ja oficiālā medicīna spētu pieņemt to pieredzi un tās zināšanas, kas atrodamas dziedniecībā! Mani gan šajā ziņā māc pesimisms - zāļu ražošana pasaulē ir viena no ienesīgākajām biznesa nozarēm.
Jums ir taisnība. Piemēram, atnāk klients un vaicā: vai man tās zāles ir jādzer, vai nav? Dziedniekam nav tiesības sniegt savu spriedumu. Lai arī viņš enerģētiski jūt, ka cilvēkam nevajadzētu šīs zāles lietot, viņam nav juridiski tiesību to teikt! Iedomājieties, ka pie dziednieka atnāk klients ar psihiskiem traucējumiem, bet viņš tam atceļ visas zāles... Nav grūti iedomāties, kas notiks ar šo nelaimīgo cilvēku. Dziedniekam nav tiesību atcelt ārsta izrakstītās zāles. Runājot par tradicionālo un netradicionālo medicīnu, kas tad bija primārais - ārsti vai dziednieki, ķīmiski radītas zāles vai augu dziedniecība? Ideālais variants būtu, ja ārsti strādātu kopā ar dziedniekiem, viens otru papildinot, nevis noniecinot.

Kā jūs uzskatāt, vai dziednieki rīkojas korekti, piekrītot, ka drīkst saņemt atlīdzību par savu darbu?
Katrs dziednieks, strādājot ar pacientu, tērē savu laiku, emocionālo potenciālu, enerģiju un arī informāciju, kuru sniedz. Lai iegūtu šo informāciju, nepieciešamas zināšanas, kuras arī iegūst par maksu! Ikviens cilvēks par savu darbu, iztērēto laiku un enerģiju ir tiesīgs saņemt atalgojumu. Ir taču teiciens, ka bezmaksas siers ir tikai slazdā!

Konflikta situācija pacientam ar dziednieku rodas tad, kad pirmais saka – es samaksāju par konkrētu pakalpojumu, tagad nodrošini savam pakalpojumam kvalitāti, jo, manuprāt, es neesmu saņēmis to, ko biju cerējis...
Tas jau ir, nesaņēmu to, ko biju iedomājies! Dziednieks no sirds var sniegt informāciju, palīdzību un padomu, kas cilvēkam jādara, kas jāievēro, uz ko jāvērš uzmanība, bet klients to neņem vērā un atbilstoši nerīkojas, toties ierodas ar pretenzijām – man nekas nav līdzējis. Aizejot pie ārsta, jums izraksta recepti. Ja jūs šīs zāles nedzerat, tad jūs taču negaidāt, ka tās jums līdzēs? Es neuzskatu, ka pakalpojums, kuru sniedz dziednieks, ir ar 100% garantiju. Tāpēc dziedniekam jābūt ļoti labi sagatavotam, vērīgam un spējīgam sajust, ar kuru cilvēku drīkst strādāt, ar kuru ne.

Jūsu vēlējums topošajiem dziedniekiem?
Vispirms apzināties, ka jūs uzņematies atbildību gan par saviem darbiem, gan izteiktajiem vārdiem. Necensties sevi pārvērtēt, ja nepieciešams atbalsts, griezties pie pieredzējušākajiem kolēģiem. Nesniedziet pakalpojumus vai padomus, ja jums to neviens nav lūdzis. Objektīvi izvērtējiet savu gribēšanu un varēšanu! Dariet tikai labus darbus, balstoties uz mīlestību!

saulesjosta.lv

Astrālais templis jau kādu laiku nodarbojas ar gaišredzības noteikšanu. Ikvienam ir iespējas pierādīt savas gaišredzības, intuīcijas spējas publiskā prognožu spēlē. Visvieglāk novērtēt spēju objektivitāti neapstrīdami nosakāmu rezultātu iepriekšējā prognozēšanā, pie kam - noteiktā laika periodā. Jo vairāk prognozes, jo labāk var redzēt to precizitāti, līdz ar to - izdarīt secinājumus par pašu prognozētāju.
Ja tev ir spējas, piedalies un parādi visiem, cik "ļoti" tev viņas ir. Objektīvi, neitrāli un bez liekām emocijām un pontiem.

Bet vai cilvēks vispār ir jādziedina? Man ir ļoti lielas šaubas.Ārsti ārstē, dziednieki dziedina, vai tas tā ir ?
Uztaisīta ir shēma ,sistēma fiziska,juridiska, subjektīva spēju testēšāna......Daudz sarakstīts.

''Dziednieks, Mags ''не лечит и не исцеляет, потому что и здоровье, и болезнь человека - в его руках. Он только помогает советом, но путь к выздоровлению вы должны пройти сами, шаг за шагом. И залог вашего успеха - безусловная вера в самого себя.''
Romans Fads
''Многие ученые, маги, врачи, психологи, йоги считают, что корень всех болезней лежит в психологической сфере. В Аштанга Хридая Самхите (один из основных трактатов Аюрведы) говорится о шести стадиях болезни:

1. Психическая (неправильное мировоззрение, начинают преобладать качества (гуны) страсти и невежества, дисгармоничные мысли).

2. Эфирная (разбалансировка информационных и энергетических каналов).

3. Нейроэндокринная (выход дош из равновесия).

4. Токсичная (накопление в организме продуктов неполного метаболизма, шлаков).

5. Проявленная (появление клинических симптомов болезни).

6. Терминальная (гибель пораженного органа).

При этом известно, что первые две стадии болезни легко излечимы, 3-я и 4-я — поддающиеся воздействию, 5-я — трудноизлечимая, 6-я — недоступна для терапии. Современная медицина, как правило, начинает работать на 5-м уровне. Именно поэтому люди обращаются к магам. Врачи на этой стадии вылечить могут не всегда.

А маг может увидеть и снять проявление болезни еще на 1-й стадии.

Главные причины возникновения любых болезней и страданий можно свести к трем основным.

1. Непонимание цели, смысла и предназначения своей жизни (Дхармы).

2. Непонимание и несоблюдение законов Вселенной. В Аюрведе это называют Прагья-Апарадха, что переводится примерно как преступление против собственной, естественной мудрости или нехватка мудрости.

3. Наличие в подсознании и сознании пагубных мыслей, чувств и эмоций, таких как зависть, жадность, агрессия, гордыня, уныние и прочие. В Аюрведе это называют «извращениями ума».

Кстати, магическим путем вполне можно определить миссию, с которой человек пришел на эту землю, его цели и задачи. Если человек не может осознать это сам, то при обращении к специалисту это достаточно просто вычисляется. Таким образом, исправить свой жизненный путь может каждый. Если захочет. ''

Отрывок из книги Романа Фада "Магия здоровья" ИД. ПИТЕР.

Pareiza pieeja, neviens nav jāārstē un jādziedina....

Šeit redzams, kā mags Varis ir kritis Romāna Fada harizmas egregora "nagos". Viss viņa teiktais tiek uztverts kā absolūta patiesība un pieņemta par savējo. Tāds tīneidžera un viņa elka sindroms. Un tāds ir mags? Cilvēkus var gan dziedināt, gan ārstēt(runājot vispārīgi), gan dziednieki, gan ārsti, jo daudzas lietas nenotiek vienkārši no "nepareizas domāšanas" un nevar tikt atrisinātas ar "безусловная вера в самого себя". Romāns gan sevi ir pierādījis kā spēcīgu ekstrasensu, burvi, tomēr...vizītes pie viņa, kuras var atļauties tikai sabiedrības "krējums", un bestselleri, kurus viņš raksta ir tāds viens superego PR.

Romānam Fadam ir pareiza pieeja.
Katram ir atļauts runāt visu ko, nezin ko.

Slimības kā viss cits, kas notiek dzīvē, ir karmas atspulgs. Ir jāārstē nevis sekas, kas izpaužas kā slimība, bet cēlonis, kāpēc šī slimība ir radusies, un iemesls ir apziņā. Ir jāmaina apziņa, karma, un tikai tas būs par iemeslu slimības izārstēšanai. Slimība ir nopietns signāls, brīdinājums, ka cilvēks dzīvē dara kaut ko ne tā - neseko dharmai, vairumā gadījumu tas ir kā sekas nepareizai diētai, rīcībai, domāšanai u.tml.