Jāņu nakts burvestību tradīcijas.

Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana

Pie Jāņuzālēm piederēja gandrīz visi lakstaugi, bet īpaši madaras, ņerbules, debestiņas, āboliņš u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem. Dažas Jāņuzāles bija jāplūc pusdienā, citas Jāņu vakarā, citas rasas laikā Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām". Pie vārtiem un visām durvīm piesēja pīlādža, ozola vai bērza meijas. Gan istabā, gan klētī un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti lauzti ozolu, pīlādžu un liepu zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm- tūliņ atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta tēja tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja

Ķimeņu siers - ēdiens, kuru parasti pasniedz Jāņos.
Vainaga vīšana.
Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus un ozolu lapas. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Ozolu vainagi tika doti puišiem un saimniekam, tie solīja zirgu un bišu svētību.
Jāņuguns dedzināšana

Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā, var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību.
Dziesmu dziedāšana

Līgošana jeb Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot. Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēkšanai vai nu pie Jāņuguns, vai arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanos Jāņos sauca par aplīgošanu, kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi.

Jāņa dienā dzēra alu un ēda sieru, lai nākamajā vasarā augtu mieži un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu.
Jāņu nakts burvestības

Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: "Viss uz mani, viss uz mani!" Ja kāds to dzird, tad lai saka: "Man kaut pusīti!" Tad arī tam piena netrūks. [5] Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu laidaros, tiem kaitējot un atņemot svētību.
Papardes zieda meklēšana

To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. "Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt". [6] "Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam". [7]
Jāņu nakts vaļības

Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku.

Jāņu nakts dziesmas -mantras var noderēt buroties.

Īsa bija Jāņu nakts
Par visāmi naksniņāmi,
Kad es tevi spēju zagt,
Klēpī tevis saņemdamis.
Kam lai tagad, skumju mākts,
Taisnojos es, zinādamis
To, cik īsa Jāņu nakts
Par visāmi naksniņām.


Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!


Jānīts sita vara bungas
Vārtu staba galiņā
Lai sanāca Jāņa bērni
No maliņu maliņām

http://www.dziesmas.lv/d/Janu_...

Jāņu nakts dziesmas -mantras var noderēt buroties.

Visas buršanās un ticība burvestībām var novest līdz mūžīgai pazušanai elles ugunīs.....un vēl..... kas notika ar mūsu senčiem pagāniem-dievturiem, kuri godāja Dieviņu, Laimu, Māru, Pērkonu, būrās......ienāca krustneši, garīdznieki, ar varu kristīja un piegrieza Katoļticībai.......un labi ka tā. Lūk ko nodara ar tautu pagānisms, dieva daudzo manifestāciju pielūgšana, burvestības, māņticība-tā ir morāli, garīgi, ekonomiski un militāri neattīstīta.......palasot nerātnās dainas uzreiz rodas sapratne kāda psihotipa un uzvedības cilvēki bija mūsu senči-pagāni, un kas tiem bija pirmajā vietā, Dieviņš vai ...
Mums jābūt priecīgiem, ka nēesam pagānisma valsts kā Japāna, Kīna, Koreja, kuras kaut ekonomiski un militāri attīstītas, tomēr cilvēka psihotips šīm tautām ir sagrozīts........Japānim pirmajā vietā gods, pārticība; Ķīnietim cieņa sabiedrībā, materiālā labklājība,....... ket kas ir īstenam kristietim, jūdaistam-taisnība viena vienīgā Dieva priekšā, kuru var izdibināt Svētajos rakstos......bet mūsu tautai vēl tālu līdz tam......kaut arī tā skaitās kristieši, tomēr daudzi dzīvo vēl ar pagānisma apziņu, kur galvanais ir miesa, veders, prestižs un ticība māņiem, ka kāds ar maģijas palīdzību var sakārtot dzīvi, pieburt naudu, veiksmi...kaut arī visa valsts skaitās kristīgā, tomēr daudzu apziņās valda ticība māņiem

Pagānīsma sakņu zaudēšana arī izputināja un svešinieki iekaroja šo zemi...Ir jātjauno pagānisma zināšanas, jāmācās maģija ,okultisms-tad var uzvarēt arī pārspēku.

Maģiskais L.īgo nakts vainadziņš.....

Jāņu naktī puiša "pieburšanai" jānoķer jāņtārpiņš un jāieliek iecerētajam puisim kabatā....

Burvestību, noslēpumu un mīlestības aicinājuma pilnā Jāņu nakts bija arī īstā reize nākotnes zīlēšanai. Neskaitāmas ir Jāņu nakts burvestības, kam sevišķi nodevās meitas.
Nākotnes un līgavaiņa zīlēšana sākās jau Jāņu vakarā, vainagus vijot: meitas meta vainagus pa pāriem ūdenī - kurai meitai vainagu pāris stāv kopā, tā to gadu apprecēsies. Vai arī meita nopin trīs vainagus, vienu sev, divus pārējos nozīmē kādiem noskatītiem puišiem; ja meitas vainags ūdenī sastopas ar vienu no abiem pārējiem vainagiem, tas puisis meitu precēs. Vainagus metot ūdenī, zīlēja arī mūža ilgumu - ja vainags nenogrima, tas nozīmēja, ka vismaz vienu gadu vēl dzīvos.
Vēl parastāks nākotnes zīlēšanas veids bija vainagus mest kokā. Cik reižu vainags nokrīt, tik gadu vēl jāgaida uz precinieku. Lai vainagam būtu lielāks maģiskais spēks, tā vīšanai dažādi noteikumi: vajadzīgas septiņas puķes, deviņas puķes, ziedi ņemami no trim laukiem utt.
Ar vainagu vai citu zāli ar maģisku spēku (papardi, jānīšiem u.c.) pagalvī gāja arī gulēt - sapnī tad varēja ieraudzīt nākamo precinieku.
Arī jāņtārpiņam piedēvēts burvības spēks - tas vairo gan mantu, gan mīlestību. Puiša "pieburšanai" jānoķer jāņtārpiņš un jāieliek iecerētajam puisim kabatā.
Ar zīlēšanu nodarbojās arī puiši, kaut gan retāk nekā meitas. Jāņu naktī tīrumā sapina divas saujas augošu rudzu vārpu - ja no rīta tās pašas bija attinušās vaļā, to gadu apprecēsies. Lai uzzinātu, vai iecerētā meita mīl, bija jāsien neskatoties kopā smilgu galotnes un resgaļi - ja iznāca aplis, tas nozīmēja mīlestību.

Jāņuzāles.
Līgo vakarā plūktām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības. Par īstajām jāņuzālēm tiek uzskatīts āboliņš, paparde, vībotne, buldurjānis, dievredzīte, nārbulis.

Visas bija Jāņu zāles, līgo, līgo.
Ko plūc Jāņu vakarāi, līgo.
Visi bija Jāņu bērni, līgo, līgo.
Kas Jānīti daudzināja, līgo.


Vainagu pīšana.
Zāles, kas sapītas aplī, ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols. Burvība ir tad, kad vainagu pin tu pati, nevis pērc citu darinājumus. Ir sens ticējums, kā jāvāc Jāņuzāles vainagam: pļavā, kur aug visas Jāņuzāles, sper deviņus soļus, tad plūc to, kas priekšā, un pin vainagā. Meitas un sievas nopin vainagus arī puišiem un vīriem. Vainagi jānopin arī sunīšiem un kaķīšiem.

Jāņu nakti nepazinu,
Kuŗa sieva, kuŗa meita:
I sievām(i), i meitām(i)
Zaļš ozola vainadziņš.
http://socializesanas.espati.l...

Latvju Dainas- okultās grāmatas.....

Šogad, pēc visa spriežot, karojošie kristieši savas aktivitātes ir piezemējuši. Vēl pirms pāris gadiem vesela plejāde karojošu kristiešu ar putām uz lūpām gānījās par Līgo svētkiem, tos saucot par Sātana svētkiem, kuri
jāiznīcina no zemes virsas.

http://www.kasjauns.lv/lv/zina...

Kareivīgā Kristus kareive Eva Ālere Mežaparkā lūgsies pret pagānismu
Pirms dažiem gadiem ar savām aktivitātēm izcēlās „Jaunās paaudzes” evaņģēliste, pretokultisma biedrības „Atver acis” vadītāja Eva Ālere, kura teju ar putām uz lūpām noniecināja jāņubērnus. Viņa, piemēram, priecājās, ka maijvaboles noēd ozolllpas, jo tad līgotājiem nebūs no kā pīt vainagus, bet latvju līgodziesmas sauca par „neķītrām un netīrām”.

Jāņu laikā Ālere un biedrība „Atver acis” Mežaparka Zaļajā teātrī tradicionāli rīko pasākumu jeb lūgšanu pasākumu „Latvijas garīgai un morālai atdzimšanai”, kura laikā kopā ar domubiedriem slavē Dievu un aizlūdz par cilvēkiem, kuri ir pārņemti ar pagāniskiem rituāliem un māņticību. Arī šogad Jāņu dienā Zaļajā teātrī ir iecerēts šāds saiets, bet tas nav izpelnījies tik palšu ievērību, kā iepriekšējos gados. Jāuzsver, ka šis pasākums vairs nenotiks Lielajā estrādē, bet gan salīdzinoši nelielajā Zaļajā teātrī.

Ālere vien savā Facebook lapā ierakstījusi: „Pagānu svētki paceļas… SOS!!!”

Ja mēs paskatāmies seno Latviešu pagāniskajā kultā, tad varam atast dažādu dievību simboliku. Pašas galvenās dievības Dieviņa simbols ir ar smaili uz augšu vērsts trīsstūris...........asī iluminātu, masonu galvenais simbols ir šis trīsstūris ar vidū ietvertu aci...............padomāsim ko pielūdza mūsu senči.

Jaunā paaudze varbūt....krišnaīti....

Zīlēšana ar vainagu.
- Ja nopin vainagu no trejdeviņām zālēm, tad sapņos redzēs savu nākamo vīru.
- Jāņos kroņus svieda upē, ja tas trīs reizes apgriezās, tad apprecējās.
- Neprecētajām jāmet vainags ozolā - cik reižu kritīs, tik gadi līdz kāzām jāgaida. Bet labāk vairāk par trim reizēm nemēģināt un atlikt mešanu uz nākamā gada svētkiem.
- Arī laižot divus vainagus pa straumi, nosaka, vai šogad būs precības vai ne: ja vainagi saskaras, tad meita izies par sievu.

Ugunskurs.
Ugunskurs ir saules simbols. To aizdedzina tikai tad, kad saule norietējusi, un tas sāk dzist, kad saule jau lec. Ugunskurā met vecos vainagus, vijas un dažādas zālītes, lai arī ugunij dotu spēku un svētību, kaut gan vecos vainagus palēnām sāk dedzināt jau no Ziemassvētkiem.

Pavasari ievas zieda, līgo, līgo.
Pa visiemi krūmiņiemi, līgo.
Jāņu nakti gunis dega, līgo, līgo.
Pa visāmi sētiņāmi, līgo.