Dziedniecība » Homeopātija » Ārstniecības augu terapija
Imunitātes celšana un stiprināšana
Šīs diskusijas valoda latviešu. Diskusija lasīta 5477 reizes
2012.03.21. 19:17
Tumsa - jā, var ārstēt un protams arī profilaksei labi noder, bet intuitīvi???....nepiekrītu, jo ir dažādas iedarbības augi, tāpat kā medikamenti. E. Baha ziedu terapija ir balstīta uz ziedu esencēm, bet ne augu maisījumiem. Es pati nepraktizēju E. Baha ziedu terapiju, bet esmu interesējusies par šo metodi. Ir daudz kā pozitīva. Pati izmantoju gan ziedu, gan augu terapiju.
2012.03.21. 19:29
Lieliski - tātad, visi, kam interesē, vēršaties ar sīkākiem jautājumiem pie Odzes Ārstniecības augos ir spēks!!!
2012.03.30. 21:26
Tereško ārstnieciskās tējas ir pareizi saliktas, jo nevar vienkārši mehāniski sabērt kopā vairākus antagonistiskus augus un cerēt, ka būs ārstējošs efekts.
Šeit jūs atradīsiet informāciju par ārstniecības augiem, par to izmantošanu veselības stiprināšanai, par fitoterapijas iespējām dažādu slimību ārstēšanā un īsus, saprotami uzrakstītus, dažādu slimīgu stāvokļu aprakstus.
Fitoterapijas zināšanas īpaši varētu noderēt apstākļos, ja pēkšņi nebūtu pieejami aptiekas medikamenti.
http://www.fitoterapija.lv/lv/...
Šeit jūs atradīsiet informāciju par ārstniecības augiem, par to izmantošanu veselības stiprināšanai, par fitoterapijas iespējām dažādu slimību ārstēšanā un īsus, saprotami uzrakstītus, dažādu slimīgu stāvokļu aprakstus.
Fitoterapijas zināšanas īpaši varētu noderēt apstākļos, ja pēkšņi nebūtu pieejami aptiekas medikamenti.
http://www.fitoterapija.lv/lv/...
2012.04.16. 19:32
Aromterapija imunitātei-ļoti labs ieteikums:
''Visām ēteriskajām eļļām piemīt maģiskas spējas uzburt noteiktas asociācijas. Cilvēka reakciju nosaka arī atmiņas, kādas saistās ar konkrēto smaržu.
Aromterapijā drīkst izmantot tikai augstvērtīgas ēteriskās eļļas, jo tās nonāk cilvēka ķermenī.''
http://la.lv/index.php?option=...
''Visām ēteriskajām eļļām piemīt maģiskas spējas uzburt noteiktas asociācijas. Cilvēka reakciju nosaka arī atmiņas, kādas saistās ar konkrēto smaržu.
Aromterapijā drīkst izmantot tikai augstvērtīgas ēteriskās eļļas, jo tās nonāk cilvēka ķermenī.''
http://la.lv/index.php?option=...
2012.09.20. 09:33
Piedāvājam tautas un zinātniski pārbaudītus pašmāju un citzemju pārtikas produktus, kas palīdz stiprināt mūsu imunitāti.
Organisma imunitātes stiprināšana ir ikdienas darbs
Viens no būtiskākajiem orgāniem cilvēka normālai funkcionēšanai ir zarnas, kas nopietni piedalās imūnās sistēmas darbībā. Tiklīdz zarnu traktā rodas aizķeršanās, to sajūt viss mūsu organisms. Kuņģis barību pārstrādā vienveidīgā putriņā, kura vispirms nonāk tievajās zarnās. Tieši te no tās organisms iegūst 90 % visu barības vielu. Zarnās rodamas šūnas, kuras spēj radīt imunoloģiski aktīvas vielas – tādas, kas atpazīst un mērķtiecīgi iznīcina bīstamus vīrusus un mikrobus. Tātad zarnu darbība ir vistiešākajā veidā atkarīga no pārtikas uzņemšanas. Ne velti ārsti un uzturzinātnieki visu laiku skandina vārdu savienojums – veselīgs uzturs. Ir pētījumi, kas atklāj, ka pat vienas barības vielas trūkums var pazemināt imunitāti!
Lai izsargātos no saaukstēšanās slimībām un stiprinātu organisma imūnsistēmu, vissvarīgāk ir uzņemt C, E un A vitamīnus.
Ķiploku iedarbība ir ļoti daudzpusīga. Lai arī vitamīnu ķiplokos nav daudz, tie satur daudz mikroelementu – kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā arī spēcīgas ēteriskās eļļas, kas labvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem, attīra bronhus, rosina ēstgribu un uzlabo vielmaiņu. Pateicoties fitoncīdu klātbūtnei, ķiplokiem piemīt arī antibakteriālas īpašības – tie nonāvē dažādus vīrusus. Tā kā fitoncīdi ir gaistoši, var vienkārši saspaidīt ķiploka daiviņu, ielikt mazā glāzītē un paelpot; kopā ar gaisu fitoncīdi nonāks degunā un veiks dezinfekciju, bet labāk tos tomēr ir ēst.
Ķiploki satur spēcīgas darbības sēru saturošus savienojumus. Šīs vielas nodrošina ne tikai ķiplokam raksturīgo smaržu, bet arī tā iedarbību uz organismu. Ķiplokos esošais sēru saturošais savienojums allicīns spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši nejutīgi pret dažādām zāļu vielām.
Turklāt ķiploks ir lielisks mangāna, B6 un C vitamīna un selēna avots. Ķiplokos esošās vielas ievērojami paaugstina organismā pretestības spējas, neitralizē baktērijas, stiprina organisma imunitāti. Ķiplokiem ir dabisks antibiotisks efekts. Tie ir ļoti iedarbīgi, pat šķīdums 1:125000 saglabā dezinficējošas īpašības. Pateicoties sildošajai iedarbībai, ķiploki palīdz ziemā un lietus periodos. Var lietot sausa klepus un aizsērējumu gadījumos. Ļoti efektīvi sinusālo galvassāpju gadījumos.
Bišu produkti - medus, bišu māšu peru pieniņš, ziedputekšņi, bišu maize..
Medus ir zāles pret daudzām kaitēm. Medus ārstē saaukstēšanos, klepu un aizsērējumus. Sevišķi vērtīgs ir mūsu pašu medus. Tas ir koncentrēts un bioloģiski aktīvs, jo sezona ir neilgu laiku un augiem ziedputekšņi ir daudz koncentrētāki nekā vietās, kur ziedēšanas sezona ir visu laiku.
Tas ir līdzeklis, lai ātrāk atjaunotu spēkus, uzturētu veselību un pasargātos no iespējamām saslimšanām. Medus pozitīvās īpašības iespējams slēpjas faktā, ka medus ir ļoti pietuvināts, gandrīz vai atbilstošs mūsu asins sastāvam. Tas rada ķermenī siltumu un kalpo kā nesējs augu ārstējošo īpašību nogādāšanai uz ķermeņa audiem, tādēļ to izmanto kā starpnieku daudziem līdzekļiem.
Svarīgi medu nepārkarsēt. 70 grādu temperatūrā no medus paliek pāri tikai saldvielas, jo visi bioloģiski aktīvie fermenti iet bojā un pazūd līdz ar tējas garaiņiem. Medus karsēšanai 42 grādi ir pēdējā robeža, tāpēc verdošai tējai vai pienam nevajadzētu likt medu klāt, bet gan drusku paciesties un ļaut tiem mazliet atdzist.
Dzērvenes
Dzērvenes ir īpaši ieteicamas tiem, kas cieš no pavājinātas imunitātes. Pateicoties augstajam C vitamīna saturam, tās bieži tiek lietotas arī pie saaukstēšanās slimībām, lai paātrinātu atveseļošanos vai profilaksei. Dzērvenes ir ļoti labas, ja sāp kakls, ir biežas saaukstēšanās, bronhīts, jo visas šīs slimības izraisa mikrobi vai vīrusi. Taču dzērvenes spēks izpaužas ne tikai ar fitoncīdu, benzoskābes un citu organisko skābju aktivitāti, bet arī ar C, B grupas un PP vitamīnu un mikroelementu kālija, joda un magnija iedarbību. Šie vitamīni un mikroelementi paaugstina organisma spēju saglabāt veselības līdzsvaru jebkādos apstākļos.
Dzērvenes nedrīkst vārīt, jo karstumā noārdās C vitamīns. Citi vitamīni tajās ir izturīgāki, tāpēc, piemēram, ķīseli gatavojot, var izspiest sulu un likt vārīties tikai ogu miziņas, pielikt cukuru un cieti pēc vajadzības, atdzesēt un tad pieliet sulu.
Mūsu senči secināja, ka vislabākais veids, kā uzglabāt dzērvenes un saglabāt ogu vērtīgās īpašības, ir turēt tās iemērktas medū. Laika gaitā atklājās arī tik atšķirīgo produktu lieliskā saderība garšas ziņā. Lietoti atsevišķi šie produkti apveltīti ar spēcīgu garšu un tāpēc ne visiem pieņemami, bet apvienoti tie veido līdzsvaru. Pats svarīgākais, šī kombinācija visos laikos ir bijusi lielisks veselības un spēka avots, bet sevišķi, kad šķiet piezagusies saaukstēšanās.
Dzerot sulu, tiek iznīcināti organismam nelabvēlīgie mikroorganismi mutē, jo skābajā dzērienā ir benzoskābe, kas iedarbojas antibakteriāli un apkaro vīrusus pat ļoti mazā koncentrācijā.
Iedarbīga recepte imunitātes stiprināšanai: 1kg svaigas samaltas dzērvenes, 1 kg medus un 300 gramus samaltu ķiploku, un lietojiet šo maisījumu katru dienu tikai pa ēdamkarotei!
Brūklenes
Brūklenes ir organiskām skābēm un minerālsāļiem bagātas ogas, kam piemīt baktericīdas un antiseptiskas īpašības. Tās līdzīgi kā āboli un dzērvenes uzlabo ēstgribu un palīdz kuņģim pārstrādāt ēdienu. Brūklenes ir arī efektīvs sviedrēšanas līdzeklis, tāpēc tiek izmantotas saaukstēšanās un dažādu vīrusu slimību profilaksei. Brūkleņu mētru un ogu tēja ārstē klepu, bronhītu.
Upenes
Upenes ir vērtīgas galvenokārt augstā C vitamīna satura dēļ. 100 grami ogu satur dubultu, pat trīskāršu nepieciešamo C vitamīna dienas devu. Upenes satur vitamīnus un mikroelementus, kas lieliski stimulē un stiprina organisma imūnsistēmu. Upeņu sulu kopā ar medu lieto pret stipru klepu. Atšķaidītu sulu lieto pie saaukstēšanās slimībām. Sulā esošie fitoncīdi nonāvē dizentērijas, difterijas un citu slimību izraisītājus, arī gripas A2 un B vīrusus.
Apelsīni - bagātīgs C vitamīna avots, tāpēc sula stiprina organismu saaukstēšanās vīrusu izplatības laikā un paaugstinātas emocionālās spriedzes gadījumā.
Greipfrūti - ir īpaši daudz C vitamīna. Viens vidēji liels auglis satur nepieciešamo diennnakts devu. Greipfrūti bagāti ar bioflavonoīdiem, kas paaugstina C vitamīna uzsūkšanās efektivitāti. To sula ieteicama organisma stiprināšanai saaukstēšanās un infekcijas slimību profilaksei, kā arī cilvēkiem ar paaugstinātu slodzi.
Citroni - viens citrons satur aptuveni pusi no nepieciešamā C vitamīna un trīs ceturtdaļas P vitamīna dienas devas. Ik dienu ieteicams izdzert no viena citrona izspiestu sulu, vislabāk - atšķaidītu ar kādu citu svaigi spiestu sulu, tēju vai ūdeni.
Cidonijas
Sulai piemīt vispārspēcinoša un antiseptiska īpašība. Bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus cidonijas satur vairāk kā āboli un bumbieri. Tieši C vitamīna cidoniju augļos ir apmēram 4 reizes vairāk nekā ābolos. Turklāt cidoniju augļi labi uzglabājas arī bez īpašas konservēšanas.
Vēl kivi, saldie pipari, tomāti, zaļumi (loki, puravi, pētersīļi), žāvētas aprikozes, brokoļi, ķirbji, kurkuma, graudaugi (rudzi, kvieši, auzas, mieži, kukurūza, griķi, prosa, rīsi), mārrutki, piparmētras, mellenes, galviņkāposti, ...
Saaukstēšanās gadījumā labāk nevis uzreiz dzert zāles, bet pirmajā dienā ļaut imūnsistēmai pašai aktivizēties, jo šādas slimības organisma aizsargmehānisms lielākoties uzveic pats. Vien lai piepalīdzētu organismam, vajag papildus lietot augšminētos imunitāti stiprinošus dabiskos līdzekļus un patērēt daudz ūdens, lai organismam būtu vieglāk atbrīvoties no kaitīgajām vielām.
Organisma imunitātes stiprināšana ir ikdienas darbs
Viens no būtiskākajiem orgāniem cilvēka normālai funkcionēšanai ir zarnas, kas nopietni piedalās imūnās sistēmas darbībā. Tiklīdz zarnu traktā rodas aizķeršanās, to sajūt viss mūsu organisms. Kuņģis barību pārstrādā vienveidīgā putriņā, kura vispirms nonāk tievajās zarnās. Tieši te no tās organisms iegūst 90 % visu barības vielu. Zarnās rodamas šūnas, kuras spēj radīt imunoloģiski aktīvas vielas – tādas, kas atpazīst un mērķtiecīgi iznīcina bīstamus vīrusus un mikrobus. Tātad zarnu darbība ir vistiešākajā veidā atkarīga no pārtikas uzņemšanas. Ne velti ārsti un uzturzinātnieki visu laiku skandina vārdu savienojums – veselīgs uzturs. Ir pētījumi, kas atklāj, ka pat vienas barības vielas trūkums var pazemināt imunitāti!
Lai izsargātos no saaukstēšanās slimībām un stiprinātu organisma imūnsistēmu, vissvarīgāk ir uzņemt C, E un A vitamīnus.
Ķiploku iedarbība ir ļoti daudzpusīga. Lai arī vitamīnu ķiplokos nav daudz, tie satur daudz mikroelementu – kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā arī spēcīgas ēteriskās eļļas, kas labvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem, attīra bronhus, rosina ēstgribu un uzlabo vielmaiņu. Pateicoties fitoncīdu klātbūtnei, ķiplokiem piemīt arī antibakteriālas īpašības – tie nonāvē dažādus vīrusus. Tā kā fitoncīdi ir gaistoši, var vienkārši saspaidīt ķiploka daiviņu, ielikt mazā glāzītē un paelpot; kopā ar gaisu fitoncīdi nonāks degunā un veiks dezinfekciju, bet labāk tos tomēr ir ēst.
Ķiploki satur spēcīgas darbības sēru saturošus savienojumus. Šīs vielas nodrošina ne tikai ķiplokam raksturīgo smaržu, bet arī tā iedarbību uz organismu. Ķiplokos esošais sēru saturošais savienojums allicīns spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši nejutīgi pret dažādām zāļu vielām.
Turklāt ķiploks ir lielisks mangāna, B6 un C vitamīna un selēna avots. Ķiplokos esošās vielas ievērojami paaugstina organismā pretestības spējas, neitralizē baktērijas, stiprina organisma imunitāti. Ķiplokiem ir dabisks antibiotisks efekts. Tie ir ļoti iedarbīgi, pat šķīdums 1:125000 saglabā dezinficējošas īpašības. Pateicoties sildošajai iedarbībai, ķiploki palīdz ziemā un lietus periodos. Var lietot sausa klepus un aizsērējumu gadījumos. Ļoti efektīvi sinusālo galvassāpju gadījumos.
Bišu produkti - medus, bišu māšu peru pieniņš, ziedputekšņi, bišu maize..
Medus ir zāles pret daudzām kaitēm. Medus ārstē saaukstēšanos, klepu un aizsērējumus. Sevišķi vērtīgs ir mūsu pašu medus. Tas ir koncentrēts un bioloģiski aktīvs, jo sezona ir neilgu laiku un augiem ziedputekšņi ir daudz koncentrētāki nekā vietās, kur ziedēšanas sezona ir visu laiku.
Tas ir līdzeklis, lai ātrāk atjaunotu spēkus, uzturētu veselību un pasargātos no iespējamām saslimšanām. Medus pozitīvās īpašības iespējams slēpjas faktā, ka medus ir ļoti pietuvināts, gandrīz vai atbilstošs mūsu asins sastāvam. Tas rada ķermenī siltumu un kalpo kā nesējs augu ārstējošo īpašību nogādāšanai uz ķermeņa audiem, tādēļ to izmanto kā starpnieku daudziem līdzekļiem.
Svarīgi medu nepārkarsēt. 70 grādu temperatūrā no medus paliek pāri tikai saldvielas, jo visi bioloģiski aktīvie fermenti iet bojā un pazūd līdz ar tējas garaiņiem. Medus karsēšanai 42 grādi ir pēdējā robeža, tāpēc verdošai tējai vai pienam nevajadzētu likt medu klāt, bet gan drusku paciesties un ļaut tiem mazliet atdzist.
Dzērvenes
Dzērvenes ir īpaši ieteicamas tiem, kas cieš no pavājinātas imunitātes. Pateicoties augstajam C vitamīna saturam, tās bieži tiek lietotas arī pie saaukstēšanās slimībām, lai paātrinātu atveseļošanos vai profilaksei. Dzērvenes ir ļoti labas, ja sāp kakls, ir biežas saaukstēšanās, bronhīts, jo visas šīs slimības izraisa mikrobi vai vīrusi. Taču dzērvenes spēks izpaužas ne tikai ar fitoncīdu, benzoskābes un citu organisko skābju aktivitāti, bet arī ar C, B grupas un PP vitamīnu un mikroelementu kālija, joda un magnija iedarbību. Šie vitamīni un mikroelementi paaugstina organisma spēju saglabāt veselības līdzsvaru jebkādos apstākļos.
Dzērvenes nedrīkst vārīt, jo karstumā noārdās C vitamīns. Citi vitamīni tajās ir izturīgāki, tāpēc, piemēram, ķīseli gatavojot, var izspiest sulu un likt vārīties tikai ogu miziņas, pielikt cukuru un cieti pēc vajadzības, atdzesēt un tad pieliet sulu.
Mūsu senči secināja, ka vislabākais veids, kā uzglabāt dzērvenes un saglabāt ogu vērtīgās īpašības, ir turēt tās iemērktas medū. Laika gaitā atklājās arī tik atšķirīgo produktu lieliskā saderība garšas ziņā. Lietoti atsevišķi šie produkti apveltīti ar spēcīgu garšu un tāpēc ne visiem pieņemami, bet apvienoti tie veido līdzsvaru. Pats svarīgākais, šī kombinācija visos laikos ir bijusi lielisks veselības un spēka avots, bet sevišķi, kad šķiet piezagusies saaukstēšanās.
Dzerot sulu, tiek iznīcināti organismam nelabvēlīgie mikroorganismi mutē, jo skābajā dzērienā ir benzoskābe, kas iedarbojas antibakteriāli un apkaro vīrusus pat ļoti mazā koncentrācijā.
Iedarbīga recepte imunitātes stiprināšanai: 1kg svaigas samaltas dzērvenes, 1 kg medus un 300 gramus samaltu ķiploku, un lietojiet šo maisījumu katru dienu tikai pa ēdamkarotei!
Brūklenes
Brūklenes ir organiskām skābēm un minerālsāļiem bagātas ogas, kam piemīt baktericīdas un antiseptiskas īpašības. Tās līdzīgi kā āboli un dzērvenes uzlabo ēstgribu un palīdz kuņģim pārstrādāt ēdienu. Brūklenes ir arī efektīvs sviedrēšanas līdzeklis, tāpēc tiek izmantotas saaukstēšanās un dažādu vīrusu slimību profilaksei. Brūkleņu mētru un ogu tēja ārstē klepu, bronhītu.
Upenes
Upenes ir vērtīgas galvenokārt augstā C vitamīna satura dēļ. 100 grami ogu satur dubultu, pat trīskāršu nepieciešamo C vitamīna dienas devu. Upenes satur vitamīnus un mikroelementus, kas lieliski stimulē un stiprina organisma imūnsistēmu. Upeņu sulu kopā ar medu lieto pret stipru klepu. Atšķaidītu sulu lieto pie saaukstēšanās slimībām. Sulā esošie fitoncīdi nonāvē dizentērijas, difterijas un citu slimību izraisītājus, arī gripas A2 un B vīrusus.
Apelsīni - bagātīgs C vitamīna avots, tāpēc sula stiprina organismu saaukstēšanās vīrusu izplatības laikā un paaugstinātas emocionālās spriedzes gadījumā.
Greipfrūti - ir īpaši daudz C vitamīna. Viens vidēji liels auglis satur nepieciešamo diennnakts devu. Greipfrūti bagāti ar bioflavonoīdiem, kas paaugstina C vitamīna uzsūkšanās efektivitāti. To sula ieteicama organisma stiprināšanai saaukstēšanās un infekcijas slimību profilaksei, kā arī cilvēkiem ar paaugstinātu slodzi.
Citroni - viens citrons satur aptuveni pusi no nepieciešamā C vitamīna un trīs ceturtdaļas P vitamīna dienas devas. Ik dienu ieteicams izdzert no viena citrona izspiestu sulu, vislabāk - atšķaidītu ar kādu citu svaigi spiestu sulu, tēju vai ūdeni.
Cidonijas
Sulai piemīt vispārspēcinoša un antiseptiska īpašība. Bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus cidonijas satur vairāk kā āboli un bumbieri. Tieši C vitamīna cidoniju augļos ir apmēram 4 reizes vairāk nekā ābolos. Turklāt cidoniju augļi labi uzglabājas arī bez īpašas konservēšanas.
Vēl kivi, saldie pipari, tomāti, zaļumi (loki, puravi, pētersīļi), žāvētas aprikozes, brokoļi, ķirbji, kurkuma, graudaugi (rudzi, kvieši, auzas, mieži, kukurūza, griķi, prosa, rīsi), mārrutki, piparmētras, mellenes, galviņkāposti, ...
Saaukstēšanās gadījumā labāk nevis uzreiz dzert zāles, bet pirmajā dienā ļaut imūnsistēmai pašai aktivizēties, jo šādas slimības organisma aizsargmehānisms lielākoties uzveic pats. Vien lai piepalīdzētu organismam, vajag papildus lietot augšminētos imunitāti stiprinošus dabiskos līdzekļus un patērēt daudz ūdens, lai organismam būtu vieglāk atbrīvoties no kaitīgajām vielām.
2012.09.21. 19:10
Stipra imunitāte – vai pasargā no slimībām?
Kas ir imunitāte?
Vienkāršiem vārdiem izsakoties, imunitāte ir organisma spēja aizsargāt savu "ģenētisko bagāžu", lai cīnītos pret slimībām, infekcijām (vīrusiem un baktērijām). Imūnsistēma vienmēr ir nomodā, lai aizsargātu organismu no bojātām šūnām, nosakot un iznīcinot tās šūnas, kas ir vecas, slimas vai nomirušas - tās parasti visvairāk kaitē. Tajā pašā laikā imūnsistēma cīnās arī ar "iebrucējiem" no ārpasaules - baktērijām, vīrusiem u.c. Šī ir imūnsistēmas pamatfunkcija - aizsargāt katru indivīdu un cilvēci kopumā. Kāpēc šāda aizsargsistēma ir būtiska? Aizsardzības sistēmas nozīmīgums ir ne tikai tajā, ka tā iznīcina visus nevēlamos svešķermeņus, bet arī "atceras" tos. Kad vīrusi un baktērijas vēlāk iekļūst organismā, imūnsistēma tos jau atpazīst un daudz efektīvāk cīnās pret tiem.
Kā tas strādā?
Slimību izraisītājiem jeb patogēniem jāšķērso daudz aizsardzības barjeru, kas neļauj tiem iekļūt organismā. Cilvēka organismu no uzmācīgajiem vīrusiem un baktērijām pasargā āda, gļotāda un organisma skābes. Ja aizsardzības mūris nav iedragāts, piemēram, gļotādas ievainojumu gadījumā, imūnsistēma strādā efektīvi.
Kad baktērijas un vīrusi iekļūst organismā, rodas antiķermenīši, kas cīnās ar slimību izraisītājiem. Pateicoties imunitātes "atmiņai", aizsardzība pret konkrētiem mikroorganismiem strādā ilgtermiņā. Tieši tādēļ cilvēks, kurš izslimojis noteiktas slimības (piemēram, masaliņas), vairs neslimos ar tām visu atlikušo mūžu.
Novājināta organisma lielākais ienaidnieks ir mūsdienu dzīvesstils. Imūnsistēmas šūnas kļūst vājākas ne tikai tādēļ, ka cilvēks laiku pa laikam saslimst. To darbības efektivitāti ietekmē arī pārslodze darbā, stress, neregulāri ēšanas paradumi, neveselīgi ieradumi (tajā skaitā alkohola lietošana, smēķēšana un miega bads) un pat vides piesārņojums. Ja imūnsistēma jeb organisma aizsardzība novājinās, organisms pats nespēj cīnīties pret vīrusiem, un tie pārvar visas "barjeras" - tieši tādēļ mēs saslimstam.
Kā ir ar mazuļiem?
Lai arī mēs piedzimstam jau ar savu "gatavo" imunitāti, tomēr imūnsistēma attīstās un pilnveidojās visas dzīves garumā, tādēļ ļoti būtiski ir jau no pašas bērnības tai pievērst būtisku nozīmi.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis apgalvo: "Embrijs mātes miesās atrodas absolūti sterilā vidē. Pēc piedzimšanas tas sastopas ar vidi, kurā eksistē daudz dažādu mikroorganismu (mātes pienā, ūdenī un gaisā). Šajā laikā sākas bērna adaptācija pasaulē. Jāatzīmē, ka šis ir absolūti normāls process, un bērni tam ir ļoti labi pielāgoti."
Būtiski ir apzināties, ka maza bērna imūnsistēma pastāvīgi "mācās" pretoties dažādām infekcijām, tādēļ saskarsme ar tām var izraisīt nopietnas slimības ar fatālām sekām.
Ko darīt, lai neslimotu?
Svarīgi ir pievērst uzmanību pirmajām pazīmēm, kas liecina par to, ka organisma aizsardzība kļūst vājāka. Ja cilvēks regulāri apaukstējas, cieš no alerģijām, izjūt pastāvīgu nogurumu, viņam obligāti jāpievērš pastiprināta uzmanība savai veselībai.
Tradicionāli iesaka pievērsties fiziskām aktivitātēm, ieturēt sabalansētu diētu un kontrolēt svaru. Arī vitamīni (A, B, C, D, E), minerālvielas un tādi mikroelementi kā cinks un selēns stiprina organismu. Visi iepriekš minētie pasākumi veicina vispārējo labsajūtu, taču, iespējams, ar to vien būs par maz, lai izvairītos no nopietnām infekcijām.
Kas ir imunitāte?
Vienkāršiem vārdiem izsakoties, imunitāte ir organisma spēja aizsargāt savu "ģenētisko bagāžu", lai cīnītos pret slimībām, infekcijām (vīrusiem un baktērijām). Imūnsistēma vienmēr ir nomodā, lai aizsargātu organismu no bojātām šūnām, nosakot un iznīcinot tās šūnas, kas ir vecas, slimas vai nomirušas - tās parasti visvairāk kaitē. Tajā pašā laikā imūnsistēma cīnās arī ar "iebrucējiem" no ārpasaules - baktērijām, vīrusiem u.c. Šī ir imūnsistēmas pamatfunkcija - aizsargāt katru indivīdu un cilvēci kopumā. Kāpēc šāda aizsargsistēma ir būtiska? Aizsardzības sistēmas nozīmīgums ir ne tikai tajā, ka tā iznīcina visus nevēlamos svešķermeņus, bet arī "atceras" tos. Kad vīrusi un baktērijas vēlāk iekļūst organismā, imūnsistēma tos jau atpazīst un daudz efektīvāk cīnās pret tiem.
Kā tas strādā?
Slimību izraisītājiem jeb patogēniem jāšķērso daudz aizsardzības barjeru, kas neļauj tiem iekļūt organismā. Cilvēka organismu no uzmācīgajiem vīrusiem un baktērijām pasargā āda, gļotāda un organisma skābes. Ja aizsardzības mūris nav iedragāts, piemēram, gļotādas ievainojumu gadījumā, imūnsistēma strādā efektīvi.
Kad baktērijas un vīrusi iekļūst organismā, rodas antiķermenīši, kas cīnās ar slimību izraisītājiem. Pateicoties imunitātes "atmiņai", aizsardzība pret konkrētiem mikroorganismiem strādā ilgtermiņā. Tieši tādēļ cilvēks, kurš izslimojis noteiktas slimības (piemēram, masaliņas), vairs neslimos ar tām visu atlikušo mūžu.
Novājināta organisma lielākais ienaidnieks ir mūsdienu dzīvesstils. Imūnsistēmas šūnas kļūst vājākas ne tikai tādēļ, ka cilvēks laiku pa laikam saslimst. To darbības efektivitāti ietekmē arī pārslodze darbā, stress, neregulāri ēšanas paradumi, neveselīgi ieradumi (tajā skaitā alkohola lietošana, smēķēšana un miega bads) un pat vides piesārņojums. Ja imūnsistēma jeb organisma aizsardzība novājinās, organisms pats nespēj cīnīties pret vīrusiem, un tie pārvar visas "barjeras" - tieši tādēļ mēs saslimstam.
Kā ir ar mazuļiem?
Lai arī mēs piedzimstam jau ar savu "gatavo" imunitāti, tomēr imūnsistēma attīstās un pilnveidojās visas dzīves garumā, tādēļ ļoti būtiski ir jau no pašas bērnības tai pievērst būtisku nozīmi.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis apgalvo: "Embrijs mātes miesās atrodas absolūti sterilā vidē. Pēc piedzimšanas tas sastopas ar vidi, kurā eksistē daudz dažādu mikroorganismu (mātes pienā, ūdenī un gaisā). Šajā laikā sākas bērna adaptācija pasaulē. Jāatzīmē, ka šis ir absolūti normāls process, un bērni tam ir ļoti labi pielāgoti."
Būtiski ir apzināties, ka maza bērna imūnsistēma pastāvīgi "mācās" pretoties dažādām infekcijām, tādēļ saskarsme ar tām var izraisīt nopietnas slimības ar fatālām sekām.
Ko darīt, lai neslimotu?
Svarīgi ir pievērst uzmanību pirmajām pazīmēm, kas liecina par to, ka organisma aizsardzība kļūst vājāka. Ja cilvēks regulāri apaukstējas, cieš no alerģijām, izjūt pastāvīgu nogurumu, viņam obligāti jāpievērš pastiprināta uzmanība savai veselībai.
Tradicionāli iesaka pievērsties fiziskām aktivitātēm, ieturēt sabalansētu diētu un kontrolēt svaru. Arī vitamīni (A, B, C, D, E), minerālvielas un tādi mikroelementi kā cinks un selēns stiprina organismu. Visi iepriekš minētie pasākumi veicina vispārējo labsajūtu, taču, iespējams, ar to vien būs par maz, lai izvairītos no nopietnām infekcijām.
2012.10.15. 09:46
Imunitāti vislabāk stiprina pēdu masāža, smiekli un sekss.
Fantastisks palīgs imūnai sistēmai ir smiekli. Pēc minūti ilgas sirsnīgas smiešanās organisms izdala lielu daudzumu antivielu, kas palīdz uzvarēt baktērijas un vīrusus.
Lai gan mūsu imunitāte ir tik sarežģīta un apbrīnojama sistēma, ka izpētīta tikai daļēji, daži pamatprincipi saglabājušies vēl kopš laikiem, kad mūsu sencis plunčājās aizvēsturiskajā okeānā un nebija kāju spēris uz sauszemes. 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs atklāja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas.
Piemēram, ja organismā iekļūst vīruss, tas kādu laiku tur brīvi klaiņo, tikmēr cilvēka pašsajūta pasliktinās, paaugstinās temperatūra. Tad nāk lūzuma punkts – asinis sāk izstrādāt antivielas. Cilvēka asinīs ir īpašas šūnas, limfocīti – slepkavas, kas kopā ar antivielām iznīcina infekciju. Ja slimība uzbrūk atkārtoti, organisms jau reaģē ātrāk, neļaujot saslimt otru reizi.
Tiek izšķirta iedzimtā un iegūtā imunitāte. Iedzimtā imunitāte ir saistīta ar organisma bioloģiskajām īpašībām, un tā ir stabila, piemēram, cilvēkam piemīt imunitāte pret dzīvnieku slimībām. Iegūtā imunitāte veidojas mūža gaitā un pēcnācējiem neiedzimst, to iedala dabiski un mākslīgi iegūtajā. Dabiskā imunitāte veidojas pēc pārciestas infekcijas slimības, organismam izveidojot atbilstošus aizsargmehānismus. Mākslīgo imunitāti panāk ar vakcīnām.
Kas jāēd, lai paaugstinātu imunitāti?
Imunitātes būvmateriāls ir olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni.
A vitamīns aktivizē imūnsistemu. To satur dzelteni un sarkanie dārzeņi – tomāti, burkāni, melones, aknas un olas.
B vitamīns palīdz organismam ražot antivielas un palīdz pārvarēt fizisku slodzi. To satur piens, siers, aknas, raugs, sēnes.
C vitamīns paaugstina izturību stresa situācijās. To satur citrusaugļi, mežrozītes, upenes, spināti, kāposti. E vitamīns ir spēcīgs antioksidants. Ar E vitamīna palīdzību tiek iznīdētas vielmaiņas procesos radušās kaitīgās vielas, kas bojā organisma šūnas. To satur augu eļļas, graudaugi, rieksti, olas dzeltenums.
Viskareivīgākās uzturvielas, kuras nonāvē mikroorganismus, ir fitoncīdi. Visvairāk to satur sīpoli, ķiploki, lociņi, rutki, kāļi un selerijas. Imunitātes draugi ir arī ingvers un rozmarīns.
Lasi sēnes, staigā basām kājām, apēd puķi
Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes asociētā profesore Vija Eniņa iesaka doties uz mežu – vienkārši pastaigāt, rudenī lasīt sēnes, vasarā ogas. Sēnēm ir imūnmobilējoša darbība. Brūklenes uzlabo gremošanas sistēmu, neļaujot attīstīties pūšanas procesiem. Mellenēs ir daudz C un K vitamīna, kā arī A, E un B grupas vitamīni. Vēl viens no veidiem, kā stiprināt organismu, ir staigāšana basām kājām. Profesore iesaka nebaidīties no drēgnām vasaras un rudens dienām un droši baudīt gaisa un ūdens peldes. Lai uzlabotu imunitāti, der medus ar ķiplokiem un dzērvenēm, ziedputekšņi un bišu maize.
Margrietiņai līdzīgā puķe ehinācija nolūkā stiprināt imunitāti tiek izmantota jau tūkstošiem gadu. Tā satur bioloģiski aktīvas vielas, kas aktivizē imūnsistēmu, palīdzot uzveikt vīrusus un baktērijas. Produktus ar lielu ehinācijas saturu gan nevajadzētu lietot ilgāk par 4–6 nedēļām.
Ehināciju var lietot kombinācijā ar spirulinas aļģu pulveri, kas satur aminoskābes, minerālvielas un nepiesātinātās taukskābes. Spēcīgs antioksidants ir priežu mizas sausais ekstrakts, kura antioksidatīvā iedarbība ir 20 reižu lielāka nekā C vitamīnam un 50 reižu lielāka nekā E vitamīnam.
Piemēram, Otrā pasaules kara laikā, lai stiprinātu organismu, gan vācu, gan krievu karavīriem dienā obligāti bija jāizdzer krūzīte egļu un priežu skuju novārījuma. Priedes un egles skuju ēteriskās eļļas ir spēcīgs pretmikrobu un pretvīrusu līdzeklis. Tās var izmantot gan pirtī, gan pievienojot masāžas eļļām un ielejot eļļas lampiņās. Māju no baktērijām un vīrusiem var attīrīt, kvēpinot kadiķa zaru. Pirtī organisma spēcināšanai un uzmundrināšanai ieteicamas kadiķu slotiņas. Drosmīgākie var pamēģināt egles slotu. Gaļas ēdieniem un sautējumiem ieteicams pievienot mazu kadiķa zariņu. Sveķu un meža aromāts veicinās apetīti un vielmaiņu.
Pēdu masāža, smiekli un sekss
Iesnu un saaukstēšanās gadījumā nevajag uzreiz ķerties pie aptieciņas, jo varam palīdzēt sev paši – pēdu masāža stimulē organisma dabiskās aizsargspējas un stiprina imunitāti. Refleksoterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēka pēda ir kā miniatūra visa ķermeņa karte. Caur pēdas nervu galiem ar masējošu kustību tiek izdarīts neliels spiediens uz punktu, kas atbilst noteiktam orgānam, normalizējot tā darbību.
Fantastisks palīgs imūnai sistēmai ir smiekli. Pēc minūti ilgas sirsnīgas smiešanās organisms izdala lielu daudzumu antivielu, kas palīdz uzvarēt baktērijas un vīrusus. Smiekli stimulē leikocītu rašanos, bet tie cīnās ar dažādām saslimšanām. Piecas minūtes ilga smiešanās atbilst pilnvērtīgai 40 minūšu atpūtai. Pat vienkārša smaidā izvērsta lūpu kustība atbrīvo endorfīnus – laimes hormonus, kas palīdz atbrīvoties no uztraukuma un negatīvām emocijām, kas grauj imunitāti.
Pārbaudīts imunitātes stiprināšanas līdzeklis ir biežs un regulārs sekss – arī tas samazina iespēju saslimt ar infekcijas slimībām un vīrusiem. Cilvēkam, kas regulāri nodarbojas ar seksu, ir par 30% vairāk antivielu nekā celibāta ievērotājam.
http://www.kasjauns.lv/lv/zina...
Fantastisks palīgs imūnai sistēmai ir smiekli. Pēc minūti ilgas sirsnīgas smiešanās organisms izdala lielu daudzumu antivielu, kas palīdz uzvarēt baktērijas un vīrusus.
Lai gan mūsu imunitāte ir tik sarežģīta un apbrīnojama sistēma, ka izpētīta tikai daļēji, daži pamatprincipi saglabājušies vēl kopš laikiem, kad mūsu sencis plunčājās aizvēsturiskajā okeānā un nebija kāju spēris uz sauszemes. 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs atklāja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas.
Piemēram, ja organismā iekļūst vīruss, tas kādu laiku tur brīvi klaiņo, tikmēr cilvēka pašsajūta pasliktinās, paaugstinās temperatūra. Tad nāk lūzuma punkts – asinis sāk izstrādāt antivielas. Cilvēka asinīs ir īpašas šūnas, limfocīti – slepkavas, kas kopā ar antivielām iznīcina infekciju. Ja slimība uzbrūk atkārtoti, organisms jau reaģē ātrāk, neļaujot saslimt otru reizi.
Tiek izšķirta iedzimtā un iegūtā imunitāte. Iedzimtā imunitāte ir saistīta ar organisma bioloģiskajām īpašībām, un tā ir stabila, piemēram, cilvēkam piemīt imunitāte pret dzīvnieku slimībām. Iegūtā imunitāte veidojas mūža gaitā un pēcnācējiem neiedzimst, to iedala dabiski un mākslīgi iegūtajā. Dabiskā imunitāte veidojas pēc pārciestas infekcijas slimības, organismam izveidojot atbilstošus aizsargmehānismus. Mākslīgo imunitāti panāk ar vakcīnām.
Kas jāēd, lai paaugstinātu imunitāti?
Imunitātes būvmateriāls ir olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni.
A vitamīns aktivizē imūnsistemu. To satur dzelteni un sarkanie dārzeņi – tomāti, burkāni, melones, aknas un olas.
B vitamīns palīdz organismam ražot antivielas un palīdz pārvarēt fizisku slodzi. To satur piens, siers, aknas, raugs, sēnes.
C vitamīns paaugstina izturību stresa situācijās. To satur citrusaugļi, mežrozītes, upenes, spināti, kāposti. E vitamīns ir spēcīgs antioksidants. Ar E vitamīna palīdzību tiek iznīdētas vielmaiņas procesos radušās kaitīgās vielas, kas bojā organisma šūnas. To satur augu eļļas, graudaugi, rieksti, olas dzeltenums.
Viskareivīgākās uzturvielas, kuras nonāvē mikroorganismus, ir fitoncīdi. Visvairāk to satur sīpoli, ķiploki, lociņi, rutki, kāļi un selerijas. Imunitātes draugi ir arī ingvers un rozmarīns.
Lasi sēnes, staigā basām kājām, apēd puķi
Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes asociētā profesore Vija Eniņa iesaka doties uz mežu – vienkārši pastaigāt, rudenī lasīt sēnes, vasarā ogas. Sēnēm ir imūnmobilējoša darbība. Brūklenes uzlabo gremošanas sistēmu, neļaujot attīstīties pūšanas procesiem. Mellenēs ir daudz C un K vitamīna, kā arī A, E un B grupas vitamīni. Vēl viens no veidiem, kā stiprināt organismu, ir staigāšana basām kājām. Profesore iesaka nebaidīties no drēgnām vasaras un rudens dienām un droši baudīt gaisa un ūdens peldes. Lai uzlabotu imunitāti, der medus ar ķiplokiem un dzērvenēm, ziedputekšņi un bišu maize.
Margrietiņai līdzīgā puķe ehinācija nolūkā stiprināt imunitāti tiek izmantota jau tūkstošiem gadu. Tā satur bioloģiski aktīvas vielas, kas aktivizē imūnsistēmu, palīdzot uzveikt vīrusus un baktērijas. Produktus ar lielu ehinācijas saturu gan nevajadzētu lietot ilgāk par 4–6 nedēļām.
Ehināciju var lietot kombinācijā ar spirulinas aļģu pulveri, kas satur aminoskābes, minerālvielas un nepiesātinātās taukskābes. Spēcīgs antioksidants ir priežu mizas sausais ekstrakts, kura antioksidatīvā iedarbība ir 20 reižu lielāka nekā C vitamīnam un 50 reižu lielāka nekā E vitamīnam.
Piemēram, Otrā pasaules kara laikā, lai stiprinātu organismu, gan vācu, gan krievu karavīriem dienā obligāti bija jāizdzer krūzīte egļu un priežu skuju novārījuma. Priedes un egles skuju ēteriskās eļļas ir spēcīgs pretmikrobu un pretvīrusu līdzeklis. Tās var izmantot gan pirtī, gan pievienojot masāžas eļļām un ielejot eļļas lampiņās. Māju no baktērijām un vīrusiem var attīrīt, kvēpinot kadiķa zaru. Pirtī organisma spēcināšanai un uzmundrināšanai ieteicamas kadiķu slotiņas. Drosmīgākie var pamēģināt egles slotu. Gaļas ēdieniem un sautējumiem ieteicams pievienot mazu kadiķa zariņu. Sveķu un meža aromāts veicinās apetīti un vielmaiņu.
Pēdu masāža, smiekli un sekss
Iesnu un saaukstēšanās gadījumā nevajag uzreiz ķerties pie aptieciņas, jo varam palīdzēt sev paši – pēdu masāža stimulē organisma dabiskās aizsargspējas un stiprina imunitāti. Refleksoterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēka pēda ir kā miniatūra visa ķermeņa karte. Caur pēdas nervu galiem ar masējošu kustību tiek izdarīts neliels spiediens uz punktu, kas atbilst noteiktam orgānam, normalizējot tā darbību.
Fantastisks palīgs imūnai sistēmai ir smiekli. Pēc minūti ilgas sirsnīgas smiešanās organisms izdala lielu daudzumu antivielu, kas palīdz uzvarēt baktērijas un vīrusus. Smiekli stimulē leikocītu rašanos, bet tie cīnās ar dažādām saslimšanām. Piecas minūtes ilga smiešanās atbilst pilnvērtīgai 40 minūšu atpūtai. Pat vienkārša smaidā izvērsta lūpu kustība atbrīvo endorfīnus – laimes hormonus, kas palīdz atbrīvoties no uztraukuma un negatīvām emocijām, kas grauj imunitāti.
Pārbaudīts imunitātes stiprināšanas līdzeklis ir biežs un regulārs sekss – arī tas samazina iespēju saslimt ar infekcijas slimībām un vīrusiem. Cilvēkam, kas regulāri nodarbojas ar seksu, ir par 30% vairāk antivielu nekā celibāta ievērotājam.
http://www.kasjauns.lv/lv/zina...
2012.10.22. 18:08
Pieci vienkārsi veidi, kā paugstināt imunitāti.To saka Delfi portāls.
Nav obligāti ikreiz skriet uz aptieku pēc imunitāti spēcinošiem līdzekļiem, ko reklamē televīzijā. Tie daudz sola, bet ne vienmēr solītais piepildās. Organisma spēju paaugstināšanai rudenī ir arī citi, daudz dabiskāki līdzekļi. Portāls “Delfi” piedāvā dažus no tiem.
1. Piežmiedz stresu
2. Uz gultas pusi
3. Smiekli un prieki
4. Pastiep - pietupies
5. Mazie 'mīļuk
http://woman.delfi.lv/health/m...
Nav obligāti ikreiz skriet uz aptieku pēc imunitāti spēcinošiem līdzekļiem, ko reklamē televīzijā. Tie daudz sola, bet ne vienmēr solītais piepildās. Organisma spēju paaugstināšanai rudenī ir arī citi, daudz dabiskāki līdzekļi. Portāls “Delfi” piedāvā dažus no tiem.
1. Piežmiedz stresu
2. Uz gultas pusi
3. Smiekli un prieki
4. Pastiep - pietupies
5. Mazie 'mīļuk
http://woman.delfi.lv/health/m...
Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā
Ieiet | Reģistrēties |