Energoinformatīvas būtnes slimnīcās

Šodien nācās pabūt vienā no daudzajām pasaules slimnīcām. Konstatēju visai smagu enerģētiku, kas, domāju, lielā mērā izsaukta ar cilvēku ciešanām, bailēm, kā arī ar ... būtnēm, kas tur atrodas, domājams, pēc personu nāves... Pēc apmeklējuma novēroju sevī tādu kā fizisku sagurumu, kaut arī neko fiziski smagu nedarīju.

Jautājums zinātājiem. Vai kādam ir vēl līdzīga pieredze. Kādas ir labākās prakses, lai neitralizētu svešas, agresīvas enerģētikas iedarbību uz sevi?

Par laimi, nekad dzīvē nav sanācis slimnīcā pavadīt pat diennakti un ļoti to nevēlētos.
Ko varu ieteikt... Laikam jau visbanālāko, bet veco, labo, ļoti iedarbīgo aizsardzības veidu: amuletus.
Svarīgi ir sevi noskaņot uz nebaidīšanos, jo bailes pievelk dažādas zemākās astrālās būtnes, kas no tām barojas.
Ja ir ticība sargeņģeļiem, tad var lūgt to palīdzību, kaut vai tikai domās piesaucot viņu vārdus. Es reizēm, ja uznāk neliela nedrošības sajūta, vizualizēju lielus sargeņģeļa spārnus, kas mani viscaur apņēmuši, klusībā piesaucot kādu no erceņģeļiem, ir palīdzējis.

Slimnīcās astrāls ir graujoši - iznīcinošs cilvēkam, kurš ir daudz maz tīrs. Īpaši Gaiļezera onkoloģijas centrs - ļoti daudz cilvēku mirst pirms laika, atstājot enerģētiskās čaulas, kuras parasti ir negatīvi uzlādētas - laikam ejot viss tas summējas, jo neviens neveic slimnīcu enerģētisko tīrīšanu. Man personīgi ir gadījies, ka šīs čaulas piesienas netālu no Gaiļezera un ir jocīga sajūta... Mirušo cilvēku enerģētiskie ķermeņi netiek prom. Tie meklē cilvēku, kurš pārzin šo problēmu un liek saprast, ka jāpalīdz.

Parasti problēma ir tai apstāklī, ka slimnieki mirst pirms laika un baznīcu 40 "уст" rituāli nelīdz. Tāpēc es to daru tā:
- vispirms jāatbrīvo enerģētiskās čaulas no smaguma,
- tad jāiedod enerģija,
- jāaizsūta prom tur, kur ir jābūt pēc nāves.

Cita ceļa nav.

Negatīvā slimnīcu enerģētika tikai pastiprina slimnieku slimības, nav iespējams būt veselam, guļot slimnīcā.

Es mazu brīdi pastrādāju slimnīcā par māsu palīgu ,tas bija sen,man pietika ar pāra mēnešiem,darbs bija maiņās jādara viss,tā nu sakrita,kad tieši manās maiņās daudzi aizgāja pie dieviem,jā kur paliek dvēsele,ja tavu līķi 2 st.turēja dušas telpā un katreiz ejot garām ,likās ,ka paķers aiz kājas arī mani.Es redzēju un biju klāt daudzu nāvēs,esmu ar pārāk mīkstu sirdi visu ņemu tuvu kā savu tuvāko,līdz man jau sapņos rādījās kādas sievietes bēres,kaut viņa vēl todien bij dzīva,bet ejot uz maiņu zvana telefona ,ka viņa steidzamas operācijas gaitā nomira,tā lūk.Man patīk senie teicieni ,piemēram ēd kā uz nāvi ...tā ir patiesība.No darba aizgāju,jo mani pārņēma bailes ... nu es tā domāju,slimnīcās visās gultās kāds miris,mums bij gadījums,ka sievietei bij jāpāriet uz citu gultu ,bet viņa pretojās,jo esot redzējusi,ka viendien tur kāda cita nomirusi,nevarējām nekā pierunāt,nu tā ir .Es nezinu kāpēc tieši manās maiņas vairāk mira ,nu nezinu ,esmu savu ģimenes kapu kopēja,bet morgi man ļoti baida.