Cūkas gaļa un onkoloģija

Cūkas gaļa, kā slimību cēlonis:
Pēc akadēmiķa V. Jakovļeva. Izraksts no žurnāla "Skola un ģimene" -1970.gada janvāris.

"Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu un sacīja viņiem: ,,No visiem dzīvniekiem, kas ir virs zemes, šie ir tie dzīvnieki, ko jūs varat ēst: Ikvienu dzīvnieku ar šķeltiem nagiem, kam nagi ir šķelti divos gabalos un kuri atgremo; tos dzīvniekus jūs ēdiet. Bet no atgremotājiem, vai kam šķelti nagi, neēdiet šos:
kamieli, jo tas gan barību atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; trusi, tas gan barību atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; un zaķi, tas gan atgremo barību, bet arī tam nagi nav šķelti; un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi un šķelti divos gabalos, bet tā barību neatgremo; tāpēc lai tā ir jums nešķīsta."
Bībele 3.Moz. 11.1.-7.


Daudz gadu atpakaļ es esmu lūgts uzrakstīt populārzinātnisku rakstu par cūkas gaļas kaitīgumu, t.i. par sutoksīniem, ar cūkas gaļu saistītajiem indīgajiem un noslogojošiem faktoriem. Bieži esmu sācis uzmetumus, taču materiālu lieluma un laika trūkuma dēļ pametis, un daudzreiz arī neesmu iedrošinājies šo Rietumeiropā pilnīgi nepazīstamo problēmu attēlot tiem, kas nav lietpratēji, jo vairāk tādēļ, ka ekonomiskā propaganda ir pilnīgi pretēja.
Šajā izdevumā es nevaru minēt pārāk daudz viedokļu, vai varētu tos tikai īsi pieminēt. Neskatoties uz to, ar šo nelielo rakstu es gribētu dot iespēju katram saglabāt savu veselību, izvairoties no indīgiem faktoriem barībā un to atkal atgūt, ievērojot aizliegumu (piemēram arī pie bioloģiskajām kūrēm). Daudzos gadījumos tas iespējams vienīgi ievērot stingri cūkas gaļas nelietošanu.
Ir zināms, ka ne tikai jūdiem, bet arī muhamedāņiem cūkas gaļas lietošana ir stingri aizliegta. Tagad atkal un atkal iebilst, ka tie esot priesteru noteikti reliģiski -higiēniski pasākumi, kas vērsti pret trihīnu saturošu cūkas gaļu. Tomēr tas nekādā ziņā tā nav.

CŪKAS GAĻAS IEDARBĪBA
Šie vērtējumi izdalīti no vairākiem ārstiem, laika un darbietilpīgā eksperimentā.
Otrā pasaules kara laikā Ziemeļāfrikas karalaukā ģenerālfeldmaršala Rommeļa vācu karavīru vidū pieauga saslimstība ar tā saukto tropisko apakšstilbu čūlu (latviski to sauc par "cauro kāju"), kas padarīja cīņas nespēju un prasīja ilgāku laiku uzturēšanos lazaretē, kā arī reizēm, pārvietošanu uz frontes aizmuguri. Pēc tam, kad visas ārstēšanas metodes, ķīmiskā terapija u.t.t, bija palikušas bez jebkādām sekmēm, radās doma, ka kāju čūlu rašanās varētu būt saistīta ar barību, jo pamatiedzīvotāji nemaz necieta no šīs slimības simptomiem. Tad armijas uzturu izmainīja bez cūkas gaļas. Līdz ar to visas tropiskās čūlas problēma tika pilnīgi atrisināta.
Tas, ka cūkas gaļa iedarbojas apgrūtinoši un tai ir zināmā mērā indīga iedarbība, man bija zināms jau pirms kara. Toreiz es pieņēmu, ka tas attiecas tikai uz svaigiem cūkas gaļas izstrādājumiem - kā aukstiem uzkožamajiem, cūkas cepeti, cūkas kājiņām, ribiņām, cūkas karbonādi, bet ne uz sālītajiem izstrādājumiem (šķiņķi, speķi u.t.t.) un desas izstrādājumiem, kūpinātajiem cūkas gaļas produktiem.
Šī kļūda radās tādēļ, ka svaigi kautas cūkas gaļas produktu lietošana vienmēr izsauca akūtas saslimšanas, kā aklās zarnas iekaisumi, kunga - zarnu iekaisumu ar tifozu un paratifozu slimības ainu, arī akūtas ekzēmas, augoņus, sviedru dziedzeru augoņus un citus. Turpretī pēc cieti žāvētas cūkas gaļas saturošas desas (arī Salami desas, kas satur speķa gabaliņus) lietošanas, es it kā nevarēju novērot tāda veida saslimstību.
Bet tad mani pamācīja piespiedu eksperiments, vācu tautas uztura pilnīgā pārorientēšanā, ko noteica bada gadi pēc kara un tiem sekojošā naudas reforma 1948.gadā.
Kara laikā un sevišķi trūcīgajos pēckara gados, kas noslēdzās ar naudas reformu, vācu tauta bija praktiski vesela. Ārkārtīgi maz bija to, kas varēja sātīgi paēst. Cūkas gaļas praktiski vispār nebija, cita veida gaļa bija tikai niecīgos daudzumos. Tika izdalīts maz tauku, arī cukura tikpat kā nebija, turpretī maize un konditorijas izstrādājumi bija pietiekamos daudzumos, jo vairāk tādēļ, ka ēdienkarte tika papildināta ar kartupeļiem, bietēm, kā arī svaigiem dārzeņiem.
Toreiz praktiski nebija aklās zarnas iekaisumu, žults pūšļa saslimšanu. Vienīgais bija arī izņēmumi pie tiem, kas nelegāli kāva cūkas, kas visumā toreiz notika ļoti reti. Arī reimatisms, saistaudu slimības un citas līdzīgas saslimšanas, tālāk - sirds infarkts, kā arī asinsvadu apkaļķošanās un augsts asinsspiediens bija kļuvuši gandrīz nezināmi.
Taču drīz pēc 1948.gada, kad cūkas gaļa, šķiņķis un sevišķi arī speķis atkal bija ienāca uzturā, aina pilnīgi izmainījās. Atkal bija aklās zarnas iekaisumi, žultspūšļa saslimšanas, akūta ādas strutošana kā piodermija,- impetigo, furunkuloze, sviedru dziedzeru augoņi, ko ārstēja ar ķīmiskiem līdzekļiem, sulfonamīdu ziedēm u.t.t. Pēc tam drīz parādījās arī hroniskas sēnīšu slimības un visdažādākās blakus slimības.
Bet sevišķi briesmīgs toreiz bija saslimšanas pieaugums ar vēzi. Daudzi pacienti vecumā no 60 - 70 gadiem, kuri līdz šim nebija slimojuši, pēkšņi saslima ar dažādām kuņģa slimībām, no kā iesākās vēzis kuņģī, barības vadā un zarnās.
Šie piemēri bija tik pamācoši un bioloģiski nozīmīgi, ka varēju izsecināt svarīgus atklājumus, gan par saindēšanos, gan par visu slimību cēloni.
Par to jau esmu ziņojis savā pirmajā darbā par homotoksīniem Minhenes
Medicīnas nedēļas laikraksta 1952.gada. Nr.12.
Gadu gaitā un pieredzei augot, es secināju, ka daudzas citas slimības kā artrīts un atrozes (locītavu iekaisums) lielā mērā ir cūkas gaļas lietošanas rezultāts; kā arī tādas slimības kā baltie ziedi sievietēm, hroniski fistulu sastrutojumi - ne tikai pēc operācijām, bet arī pēc iekšēja vidusauss iekaisuma. Kā arī fistulu veidošanās pēc karā iegūtu šāvienu brūcēm, tas viss saistās ar cūkas gaļas lietošanu. Līdz ar to būtiski tiek aizkavēta atveseļošanās, vai arī tā vispār nav iespējama, ja nu vienīgi izvedot bioloģisku, speciālu homeopātisku tūri, stingri aizliedzot visu veidu cūkas gaļu (arī desas, šķiņķi u.t.t).
Pamatojoties uz maniem pirmajiem novērojumiem, sākumā visas šīs lietas radīja šaubas. Man vajadzēja atkal un atkal pārbaudīt, vai tāda veida novērojumi nebalstās uz vienpusīgu jautājuma aplūkošanu, aizspriedumiem vai citām kļūdām.

UZTURA EKSPERIMENTI
Es izlēmu sākt barošanas eksperimentu ar dzīvniekiem pēc vēl stingrākas mērauklas nekā tas līdz šim tika darīts un no vispār pieņemtā. Es sagādāju 30 augstus un platus ievārījuma traukus (burkas) pelēm par krātiņiem, nopirku baltās pelītes un eksperimentēju barošanu dažādām peļu grupām.
Rezultātus esmu aprakstījis 1955.gadā savā grāmatā "Homotoksīni un homotoksikozes, medicīnas sintēzes pamati" (Aurēlija izdevniecība - Bāden -Bādenē).
Ar cūkas gaļu barotās peles bija ārkārtīgi kanibālas. Kļūstot vecākām, pēc dažiem mēnešiem vai apmēram gada, pelēm radās vēzis lielos apmēros dažādās ķermeņa vietās. Bija konstatējamas arī dažādas ādas slimības; turpretī ar normālu barību barotās peles gan uzrādīja slimības, tomēr bija mazāk vēža un citu smagu slimību skartas, un arī neizrādīja kanibālismu.
Tā kā man pienāca informācija no dažādām pusēm, tad tika ziņots ka cūkas gaļa ir indīga un atstāj zināmu iedarbību uz dzīvniekiem. Un tā arī šie turpmākie ziņojumi liecināja par to.
Es nezināju, ka bokseru sugas suņi nekādā gadījumā nedrīkst tikt baroti ar cūkas gaļu, jo tad tie ātri var saslimt ar kašķi, niezošām ādas slimībām, kā arī ļaundabīgām iekšējām slimībām.
To pašu ziņoja arī par cirkus dzīvniekiem, sevišķi lauvām un tīģeriem, kuri nekādā gadījumā nedrīkstēja saņemt cūkas gaļu, jo tad kļuva kūtri un aptaukojās. Bez tam no augsta asinsspiediena - tiem sākās deguna asiņošana un līdz ar to varbūtēja nāve.
Kāds zivju audzētavas īpašnieks apstiprināja, ka visu foreļu audzētavu var iznīcināt pavisam vienkārši, dodiet zivīm sasmalcinātu cūkgaļu, tad tas notiks dažu dienu laikā.

CŪKAS GAĻAS HOMOTOKSIKOLOĢIJA -
(mācība par indēm un saindēšanos, kas kaitīgi cilvēkiem)
Savā pētījumu laikā, no visdažādākajiem akūtajiem un hroniskiem saslimšanas gadījumiem 1948.gada praksē es varēju izdarīt īpašus novērojumus toksokoloģijā.
Secināju, ka cūkas gaļa ir pieskaitāma pie vienas no nozīmīgākajiem homotoksīniem (cilvēka indēm), kas ķermeni noved pretošanās (aizsardzības) stāvoklī, kas izpaužas visdažādākajās slimībās.
Arī literatūrā jau no pazīstamajiem rezultātiem, ja raugās no homotoksikoloģijas viedokļa, ka daudzas cūkas gaļas sastāvdaļas iedarbojas kā homotoksīni. kā apgrūtinoši faktori, tā kā tām ļoti piemērots izrādās apzīmējums "sutoksīni".
Izrādījās, ka tā sauktie eksogēnie (tas nozīmē no ārienes pievadītie) dzīvnieku tauki ķermenī kā tādi arī nogulsnējas, piemēram, sunim, ko baro ar auna taukiem, viņa tauku nogulsnējumos ir ķīmiski konstatēti auna tauki, kas redzams no zemādas tauku ķīmiskās reakcijas, joda daudzuma u.t.t.
Bez tam arī asinis tiek pārpludinātas ar to pašu tauku daļiņām. Veidojas palielinātas molekulas (tā sauktie "Cenapse" pēc Nachebosuf), kuras tiek mērītas pēc to dažādā ātruma ultracentrifūgā un ir līdzvainīgas arteriosklerozes kā arī augsta asinsspiediena, asiņu saplūduma, saistaudu vispār un sevišķi arī svarīgu dziedzeru nepietiekamas apgādes ar asinīm attīstībā un sirds vainagartēriju sašaurināšanās un apkaļķošanās.
Vēlāk izrādījās, ka šāda veida taukiem bagāta barība vissmagākā veidā noslogo saistaudus.
Profesors Hauss (Minstere) savā grāmatā "Nespecifiska zarnu reakcija" (Mesenchymreaktion) detalizēti ziņo par to, ka šie noslogojumi taukiem bagātā uztura dēļ, pie kam sevišķi cūkas speķa lietošanas dēļ, kopā ar stresu var novest pie smagām, iespējami nāvējošām norises formām.
Profesors Vendts (Frankturte) arteriosklerozi, cukurslimību un asins apgādes traucējumus izskaidro praktiski vienīgi ar tā saukto "olbaltumvielu barošanu" (Eiweissmast), kur tiek veidoti mukopolisaharīdi, tātad, speciālas cūkas saistaudu gļotainās sastāvdaļas, kuras viņš pats gan nepiemin kā no cūkas nākušas.

CŪKAS GAĻAS SPECIĀLAS BALASTVIELAS
Pacēlās jautājums, kāda atšķirība pastāv starp cūkas gaļu un citiem gaļas veidiem? Bija ļoti grūti šeit iegūt autentisku pamatojumu, jo parasti pieejami ir tikai kaloriju aprēķini, tomēr konstatēt varēja sekojošo:
1) Cūkas gaļa satur taukus virs normas. Tās liesā gaļa satur lielāku daudzumu tauku, nekā cita veida gaļa - liellopa, aitas un citas. Cūkas gaļa satur ievērojamas tauku daļas pašās šūnās, kamēr parastie tauki atrodas vienīgi ārpus šūnām saistaudos vai nogulsnējas tauku šūnu veidā.
Tikai vecu liellopu gaļā var atrasties arī šūnās nelielas 10 tauku daļas, kamēr cūkas gaļā, tās šūnās ir augsts tauku daļas procents.
Tas redzams, piemēram, no tā, ka liess cūkas cepetis, nokļūstot uz karstas pannas, atdala taukus un "cepās pats savos taukos".
Tā kā tauki satur apmēram divreiz tik daudz kaloriju kā ogļhidrāti un olbaltumvielas, tad sevišķi - pie bagātīga uztura - tie vispirms nelietderīgi nogulsnējas, proti saistaudos. Cūkas gaļas lietotājiem, rezultāts ir parastā aptaukošanās (Adipositas). Pie tam tauki savienojumā ar citām cūkas gaļas balstvielām (gļotu sastāvdaļām) ar grūtībām tikai ir atkal noārdāmi. Šis process pa daļai atbilst arī "olbaltumvielu barošanai"(Eiweissmast) pēc profesora Venda.
2)Tauku sabiedrotais vienmēr ir holesterīns. No tā asinīs veidojas holesterīna
apkrautas palielinātas molekulas, kas vainīgas pie paaugstināta asinsspiediena un
arteriosklerozes, kā papildfaktors arī pie sirds infarkta un sirds un perifēro
asinsvadu asinsrites traucējumiem, it īpaši kombinācijā ar nikotīnu (smēķēšanu).
Bez tam holesterīns atrodas vēža šūnu sieniņās, (pēc prof. Ruffo).
3)Sevišķas briesmas draud no sēru bagātas saistaudu substances,
mukopolisaharīdiem (aminocukurs, chondroitinsulfāts, heksamins, glukosamīns
u.c.), kam ir īpaši gļotains raksturs.
Vienīgi ar cūkas gaļu var sagatavot veidojamas konsistences desu, pie kam šo konsistenci rada aminocukurs, heksosamīns un sēru saturošas substances (vielas) - kā sērskābais hondroitīas un sērskābais mukoitīns. Tie nodrošina saistaudu applūšanu ar gļotām un šeit savienojas ar nogulsnētajiem taukiem - tā sauktais "Cenapse" pēc Macheboefa)
Tā rezultātā vienīgi cūkas gaļas ēdājiem ir īpaša, raksturīga saistaudu uzkrājuma parādīšanās "Rubensa tuklumā", kas bez tām kā sūklis uzņem ūdeni un piešķir cūkas gaļas ēdājiem tipisko saistaudu spilvenveida uzbriešanu.
Bez tam, briesmas rodas gļotainu vielu iekļūšana cīpslās, saitēs, skrimšļos, u.t.t. kam sekas ir reimatisms, locītavu iekaisums, artrozes (hroniska, deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība) skriemeļu kaites u.t.t. Stingrā saistaudu vieta (kā tas ir cilvēkam un, starp citu, arī sunim), lietojot cūkas gaļu, zināmā mērā tā pārgļotojas, kļūst mīksta un pretestības nespējīga. Šeit sevišķi jāmin profesora Biera veiktie izmēģinājumi. Biers izdarot izmēģinājumus dzīvniekiem, injicēja sēru, lai panāktu audos atrodošā sēra koncentrēšanos un atdalīšanos. Lai ar to skrimšļa pamatvietu varētu atbrīvot no sēra un šo vietu padarītu cietāku, pretestības spējīgāku. Uz to iedarbojas arī sēra vannas, proti, koncentrējot audos esošo sēru. Jo mazāk skrimslis satur sēra, jo tas ir stingrāks un spiediena spējīgāks. Cūkas gaļa satur neparasti daudz gļotainu saistaudu. Un ļoti daudz sēra, ko var pierādīt arī ar pūšanas baktēriju eksperimentiem.
Audos esošo sēru var noārdīt pūšanas un rūgšanas procesos. Tas kā sērūdeņradis (H2S) jūtams pēc asās smakas. Diferencēti izmēģinājumi ar cūkas, liellopu un aitas gaļu parādīja, ka vismazāk sēra satur aitas gaļa. Izmēģinājuma laikā traukus, kuros atradās cūkas gaļa vajadzēja tos iznest no istabas. Neskatoties uz ciešo aizbāžni, caur to nākošā smaka kļuva nepanesama.
Liellopu gaļa sāka rūgt drīz, taču neuzrādīja nepanesamu smaku kā cūkas gaļa. Aitas gaļa vēl pēc trim nedēļām bija tikai nedaudz pūšanas skarta. Profesors Lettrē (patalogs Heidelbergā), pamatojoties uz izmēģinājumiem, konstatēja, ka radioaktīvi iezīmētas audu, orgānu un dziedzeru daļas, uzņemot tās organismā, pēc sadalīšanās liels procents novietojas tajās ķermeņa daļās, kur tās bioloģiski pieder.
Arī es to varu apstiprināt pēc novērojumiem, izmeklējot savus slimniekus. Pacienti, kuri bija daudz ēduši cūkas muguras speķi, uzrādīja tipiskas skausta tauku krokas. Pacienti, kuri bija turējušies pie vēdera speķa, uzrādīja biezu tauku polsterējumu vēdera apvidu. Šķiņķa ēdāji, neapzinoties uzrādīja nesamērīgu figūras pārveidošanos sēžas daļā, ko sievietes mēdz sajust kā sevišķi nepatīkamu.
4)Augšanas hormona nozīme
Cūkas gaļā ir vēl daži citi svarīgi faktori, kas pelna ievērību. Tā bagātīgi satur augšanas hormonu, kas uzskatāms par iekaisumu un saistaudu uzblīduma cēloni. Šeit jābaidās no zināmas ietekmes uz "akromegāliju". Tas ir slimīgu zoda un citu izvirzīto skeleta daļu palielināšanos, arī sevišķu augšanu resnuma (ka aptaukošanas) un kāpinātu augšanas tendenci vispār. Piemēram sevišķi arī pie dispozīcijas uz vēzi, parasti nosacīta ar agrāku audu bojājumu kaitīgu /varbūt ķīmiskās terapijas/ ārstēšanu.
Tas izskaidro arī to faktu, ka pēc naudas reformas 60 un 70 gadus veci pacienti īsā laikā saslima ar vēzi. Tas bija pie iespējamās esošās dispozīcijas (t.i. organismā ir labvēlīgi priekšnosacījumi, lai rastos vēzis). Šie cilvēki ikdienas ņēma līdzi launagā maizi ar žāvētu speķi, no kā izmēģinājumā ar dzīvniekiem radās vēzis. Speķis satur ne vien holesterīnu (pēc Paffo, tas atrodas vēža šūnu sienu uzbūvē), bet arī augšanas hormonu, ar kuru tiek veicināta vēža augšana, vai arī dūmos esošo benzopirēnu, tipisku kancerogēnu (vēzi veidojošo indi).
5)Cūkas gaļa satur arī histamīnu, kas rada niezes kairinājumu, ar kuru
daudzkārt tiek iesākas iekaisuma procesi, kā furunkuļi, karbunkuļi, aklās zarnas
iekaisums. Sievietēm "baltie ziedi", sastrutojumi un zemādas audzēji. Vēl bez tam
arī ādas slimības, kā nātrene, ekzēmas, dermatīts (ādas iekaisums), neirodermatīts
(alerģiska ādas slimība) un citas kaites.
Pēc naudas reformas es vairākkārt ārstēju hroniskas nātrenes (Urtikaria) gadījumus. Gados vecākām pacientēm un arī bērniem ārstējot nātreni parasti varēja izārstēt ar homeopātiju (Apis D 12 un Sulfur d 30). Bet vecākiem pacientiem kas stūrgalvīgi lietoja cūkas gaļu, šīs slimības atgriezās no jauna. Pilnīgi izārstēt nātreni varēja tikai tad, ja pilnīgi cūkas gaļu nelietoja, ieskaitot visu veidu desas, arī teļa aknu desu, Lionas desu un pārējās. Jo visu veidu desām (izņemot desas bez cūkgaļas) parasti pievieno cūkas gaļu vai vismaz cūkas taukus. Iekaisumus un niezes kairinājumu veicinošā cūkas gaļas iedarbība pamatota uz histamina un imidazola ķermenīšu saturu, piemēram, ergotioneīns u.c., kas veicina iekaisuma procesu, un eksperimenti to ir pierādījuši. Eksperimenti ar histamina injekcijām var radīt kuņģa čūlu, kā arī niezes kairinājumus iekaisumus un dažādas citas alerģiskas slimības. Piemēram: astmu, siena drudzi, nervozas iesnas (Rhinitis vasomotorica) arī sirds aritmiju, pat infarktu. Sirds slimnieki nedrīkst ēst cūkas gaļu!
6)Jāatzīmē, ka cūkas gaļas balastvielas pētījumi ir vēl nepilnīgi. Definēto, īpašo
asins faktoru saturs, kas tiek atzīmēti kā vēža izraisītāji (pēc Nipera), vai endobionti
(pēc Enderlaina), daudzveidīgas sifonosporas (Siphonospora potymorpha pēc
Brehmera) vai ari kā eritrocītu sabrukums (pēc Sdiellera).
Šeit vēl nav pilnīga skaidrība, vai un cik tālu šie faktori ir identiski, vai tie uzskatāmi par vēža rašanās iniciatoriem krievu pētnieka Speranska izpratnē. Galu galā cūkas asinis ir pārāk bagātas ar šīm iedarbīgajām sastāvdaļām, kas pēc jaunākajiem pētījumiem, iespējams, jāuzskata arī par (no bojātajām šūnām) izceļojošiem vai arī bojā ejošajiem mitohondrijiem.
7)Ļoti svarīgs indīgs cūkas gaļas faktors ir gripas vīruss: kas pēc profesora
Shopes (Londonas vīrusu pētniecības institūts) ir cūkas plaušās un praktiski
vienmēr tiek iestrādāts desās. Tam, kurš uzņem ar cūkas plaušām vai gaļu
sagatavotu desu, ar to jārēķinās visos gadījumos; baudot jebkuru desu, uzņem arī
gripas vīrusu.
Tas ceļo - atbilstoši Letrē pētījumiem - uz to vietu, kur tas bioloģiski pieder, proti, vispirms uz plaušu saistaudiem. Tur tas paliek ekiipses ( neredzamības stāvoklī) tik ilgi, kamēr rodas labvēlīgi vairošanās apstākļi, piemēram, vitamīnu trūkums pavasarī, saules trūkums un saaukstēšanās. Tad uzliesmo gripas epidēmijas. Varam domāt, ka gripas vīruss tiek mazāk izplatīts piliena veidā, kā infekcija. Iespējams, pirmkārt uz iepriekšējo cūkas gaļas lietošanas pamatu un (ar desu u.t.t.) uz agrāko paša gripas vīrusa tiešo ievadīšanu ikdienas uzturā.
Jāatceras plašā gripas epidēmija, kas sekoja pirmajam pasaules karam, prasīja vairāk dzīvību nekā pasaules karā kopumā un sevišķi postoši tā plosījās Vācijā. Badā nonākusi, izsalkusi tauta, toreiz tika pārpludināta ar Amerikāņu speķi kā ar pirmo uzturlīdzekli, kas kā kaloriju avots drīz bija bagātīgi pieejams.
Līdzīgus novērojumus par cūkas gaļas lietošanu un gripas epidēmijām es esmu varējis izdarīt savas prakses ilgajos gados. Kad toreiz, simtiem tūkstošiem kanādiešu cūkas gaļas konservu tika pārdoti Vācijā un notika cūkas kaušana mājās: janvārī, februārī, sekoja vairāk vai mazāk bīstamas gripas epidēmijas.
Ir zināms, ka gripas epidēmijas mēdz saudzēt muhamedāņu zemes, kurās netiek lietota cūkas gaļa. Protams, gripas epidēmijas var celties arī lietojot zirga gaļu, kura tāpat var būt inficēta ar gripas vīrusu.
Ja runājam par cūkas gaļas indēm (sutoksīniem), jānorāda uz tā saukto "Sutoksīnu tabulu", kur uzskatamā veidā tiek attēloti cūkas gaļas kaitīgie faktori. Visā visumā rodas daudz iespēju iepazīt cūkas gaļas toksisko iedarbību.
Tabula Nr.l SUTOKSĪNU (cūkas gaļas indes) UN TO LIETOŠANAS IZRAISĪTO SLIMĪBU (fāžu) TABULA

1.Holesterīnsa) ar holesterīnu apkrautas palielinātas molekulas asinīs
b) holesterīns vēža šūnu uzbūvē
(pēc Raffo)Hipertonija
Arteroskleroze
Pletora
Neoplazmas fāzesHypertonie
Arteriosklerose
Plethora
Neoplasmaphasen
2.Histamīns
un imidazola
ķermenīši
(vira normas)a) niezi radošas vielas



b) ievada iekaisuma procesusNātrene
Jostas roze
Ekzēma
Ādas iekaisumi
Augoņi

Aklās zarnas iekaisums
Žultspūšļa iekaisums
Žultsvadu iekaisums
Vēnu iekaisums
Baltie ziedi
Zemādas saistaudu iekaisumsUrtikaria
Herpes
Ekzem
Dermatitis
Furunkel
Karbunkel
Appendizitis

Cholezystitis
Cholangitis
Trombophlebitis
Fluor albus

Phlegmone


3.Augšanas
hormonsIekaisuma un augšanas tieksmju veicināšana
Aptaukošanās
Akromegālija
Augšana resnumā
Neoplazmas fāzesAdipositas Akromegalie

Neoplasma phasen
4.Sēra bagātas mezenhimālas (gļotainas substances) aminocukurs, hialuronskābes, heksosamīns u.c.a) mezenhīmas
gļotaina
uzbriešana
b) gļotainu
vielu iekļūšana
cīpslās, saitēs,
skriemeļos,
fascijās u.c.Muskuļšūnu vietās
aptaukošanās

Reimatisms
Myogelosen
Adipositas

Artrīts
Artroze
Osteohondroze
5.Indīgās taukskābes
(arī šūnās)Aptaukošanās
Paaugstināts
asinsspiediens
PolicitēmijaAdipositas
Hypertonie

Polycythamie
6.Vielas, kas izsauc
ļaundabīgos audzējus
(pēc Niepera).
Svarīgi ļaundabīgo
audzēju rašanās
faktori, indikatori
vai iniciatoriEndobients
(pēc Enderlaina)
Siphonospora polymrpha
Erirtocītu
sabrukšana
Neoplazmas
fāzes(Onkologenes Agnes
Endiobent
(pēc Brēmera)
Erythrozyten
Einschlusse (Sheller)

Neoplasmaphasen
7.Gripas vīruss
uzturas cūkas plaušāsVīrusa gripa

BIOLOĢISKAS LĪDZĪBAS
Vēl jānorāda uz to, ka viduslaikos, kad cilvēku līķu sekcijas bija aizliegtas, cūkas izlietoja par anatomisku vingrinājumu objektu medicīnas studentiem. Visa cūkas iekšējā uzbūve ir ārkārtīgi līdzīga cilvēka iekšējai uzbūvei. Arī mājas cūku ādai ir liela līdzība ar cilvēka ādu.
Arī masu slepkavas izmantojuši cilvēka gaļu, piemēram; sālītu, svaigu, vai sagatavotu desās, un pārdevuši to kā cūkas gaļu. Kā tāda tā arī ar lielu apetīti tikusi apēsta. Tai vajadzētu būt ar labu garšu un arī šai ziņā līdzināties cūkas gaļai. Šeit jāmin masu slepkavas Hamans un Kūrtons. Arī pirmā pasaules kara laikā Berlīnes ziemeļdaļā tika atklāts masu slepkava, kurš nogalināto sieviešu gaļu sagatavoja desiņās.
Kāds iedzimtais no Jaungvinejas nomaļiem apvidiem, kurš vienu pēc otras bija apēdis savu sievu un meitas, atbildēdams varas iestādēm, sacīja: "Garšoja, taču tik labi!"
Dienvidjūras salās - Polinēzijā, cilvēki, kurus senāk apēda kanibāli, tika apzīmēti kā "garās cūkas", kas arī norāda uz abu gaļas veidu zināmu garšas līdzību.
Cūkas un cilvēka gaļas līdzība bez tam arī atvieglina bioķīmisko vielu apmaiņu. Sevišķi tas attiecas uz profesora Letrē atklājumu, ka lietojot svaigu gaļu, lielizmēra molekulas un peptīdi dodas turp, kur tie bioloģiski pieder. Kā sekas tam ir arī spēcīgo cilvēku saistaudu daļu apmaiņa pret gļotainajām barības daļām no cūkas. Šādā veidā, lietojot cūkas gaļu, cilvēka saistaudi pakāpeniski pārgļotojas, līdz beidzot tiek bagātināti ar cūkas taukiem, tā kā cūkas gaļas lietotāji drīz paši kļūst ārēji līdzīgi dzīvniekiem, kurus tie ēd. Pazīstams ir sakāmvārds: "Cilvēks ir tāds, ko viņš ēd."
SKROFULOZE - cūku slimība UN TUBERKULOZE
Šeit domāta bērnu skrofuloze, slimība, kas raksturīga ar hronisku dziedzeru iekaisuma satūkumu, kad iekaisuši dziedzeri var sabrukt un var veidot sastrutojumus. Tā var izveidoties iespaidīgas dziedzeru paketes, sevišķi pie kakla, tā ka bērni faktiski izskatās kā mazas cūciņas (schropna=sivēnmāte, schrohala= sivēns).
Arī šajā nosaukumā var būt norādīts slimības cēlonis, proti no cūkas nākošie uzturlīdzekļi.
Ķermenis pretojas īpaši pret cūku taukiem. Zarnās, pēc sašķelšanās un noārdīšanās, tie tiek uzsūkti limfvados, tad caur limfdziedzeriem nonāk krūšu limfvadā (Duetus thoracicus). Beidzot tie ieplūst augšējās dobajās vēnās.
Notiek limfdziedzeru pārslodze, jo cūku tauku indi (tauku - gļotu sajaukums) cīnās ar filtrēšanu un atindēšanu. Kā zināms, zarnās tauki pēc sašķelšanās ir "līdzīgi pašu taukiem", atkal nosēžas saistaudos. Tad vēlāk parādās pastiprinātā funkcijā, proti, kā limfmezglu iekaisums. Tas nozīmē, dziedzeru satūkumu, to palielināšanos, sāpes, iespējama temperatūru (drudzis), sastrutojumi, augoņu veidošanās, arī parādās ādas kairinājumi, ekzēmas u.t.t.
Arī ar hidrogenoido konstitūciju, kas uzrāda sevišķu jūtīgumu pret mitrumu un aukstumu, zināmā mērā eksudatīvās diatēzes ainas. Liela nozīme arī ir vienveidīgajai barībai (maz dārzeņi, vitamīnu trūkums barībā u.t.t), lai parādītos skrofuloze.
Arī šodien novērojama skrofulozes sākuma forma, kā nabas kolikas, zarnu dziedzeru satūkums, arī kā vārtu dziedzeru (Hilusdrūsen) satūkums, (iespējama pāreja uz vārtu dziedzeru tuberkulozi).
Šī vārtu dziedzeru tuberkuloze sevišķi izteikti var parādīties pie drudža apspiešanas. Pieaugot gados, sevišķi pēc saaukstēšanās slimībām, ārstējot tās ar salicilātiem, pirazoloniem un citiem pretdrudža līdzekļiem, tiek novērota plaušu galotņu " eosinofīlā agrīnā infiltrācija". Pēc šīs fāzes (Impagnations phase) izbeigšanās regresīvā vikariācija no homotoksikoloģijas viedokļa attīstās tuberkulozes kavernas reakcijas fāze - vaļējā tuberkuloze, ar kuru organisms mēģina atbrīvoties no saindēšanās. Alopātiski ar streptomicīnu, kavernā parazitējošās tuberkulozes baktērijas tiek iznīcinātas. Vissvarīgākais meklēt cēloni — "saindēšanās stāvoklī". Skatoties bioloģiski, tā ir pati pirmā, lielākā nepieciešamība.
Līdz šim neviens nedomāja, ka barība varētu būt slimības izraisītājs, kas introgēnās pataloģijas izpratnē, nedabīgās terapijas dēļ varētu novest "hroniskā vārgumā".
Mūsu gadsimta pirmajos gadu desmitos ir pazīstamais "dabas apustulis" Gustavs Nāgels, ar zaļbarību un pareizu dzīvesveidu, kas saskaņā ar dabas likumiem, atbrīvojās no progresējošas tuberkulozes. Tas ir tipisks piemērs barības inžu nozīmei slimības attīstība.
Ir vēl kādas cūkas gaļas briesmas. Padomāsim par to, ka kaujama cūka, kas piedzimusi, kā sivēns dažus 100 gr vienā līdz divu gadu laikā augšanas hormona pārmērīgas veidošanās dēļ, attīstījusies par vairākus centnerus smagu lopu.
Šāds dzīvnieks satur maz muskulatūras, maz kaulu, bet daudz saistaudu, tauku, asiņu un orgānu. Kāvējs to visu līdz pēdējam atlikumam izlieto kā barību, kura ir sagatavota ar asām garšvielām un ar īpašiem sagatavošanas veidiem. Tiek sagatavota pastētēs, dažādās desās, kūpinājumos (kas satur benzospirēnu). Viņa savas bagātās kalorijas dēļ, protams, spēj apmierināt izsalkumu.
CŪKAS GAĻAS KĀRĪBA (kaislība)
Tiem cilvēkiem, kas pie cūkas gaļas reiz pieraduši, tā zināmā mērā ir kaislība vai kāre. Kad es saviem pacientiem aizliedzu cūkas gaļu, desu, šķiņķi un visus tamlīdzīgus produktus, es dzirdēju iebildumus: "Bet, daktera kungs, tas taču garšo tik labi!"
Uz cūkas gaļas kā kaislības (kāres) izraisītājas faktoru norāda psihiatrs Dr. V. Hofmans, jo cūkas gaļas ēdājiem ir visas nepārvaramās tieksmes (iekāres, kaislības) pazīmes.
Tie vienmēr atrod aizbildinājumus cūkas gaļas ēšanai. Viņi noliedz, cūkas gaļas kaitīgumu, vai, ka tā izraisītu slimības. Aizbildina savu ēšanu ar visiem iespējamiem līdzekļiem u.t.t., līdzīgi kā to dara alkoholiķi un smēķētāji. Tiem, kas ir atbrīvojušies no šīs "cūkgaļas kāres", cūkgaļa iegūst mēslu veida riebumu, nepanesamu pretīguma sajūtu, ja to vajadzētu ēst, tad tas būtu līdzīgi kā nesmēķētājam, kurš sajūt pretīgumu pret neiztukšotu pelnu trauku.
SEKSUĀLHORMONI KĀ KANCEROGĒNI
Bez šaubām, arī līdz šim vēl neizpētītie vai maz izpētītie cūkas seksuālhormoni (sevišķi kuiļa androgēnie seksuālhormoni) nosaka lielu lomu gaļas kvalitātē. Kā zināms, kuiļi kādas nedēļas vai mēnešus pirms kaušanas tiek kastrēti ( Hondenexstirpation), jo citādi šī gaļa nav lietojama.
Tādēļ cūkas seksuālhormoni ir jāatzīst par kancerogēniem. Šis aspekts par cūkas gaļu līdz šinī vispār vēl nav pētīts.
Bez tam 0 cūkas nenoveco, jo to bioloģiskais vecums ir ierobežots uz dažiem gadiem un tās kā kaujami un audzējami dzīvnieki vispār nedrīkst dzīvot ilgāk par 6 gadiem, jo citādi, kā saka speciālisti, nenovēršami parādās vēža veidošanās.
Cūkai ar cilvēku ir daudz kas kopējs, bet cūka zināmā mērā ir "cilvēka negatīvais līdzinieks".
Skatoties kopumā, cūkai ir maz muskulatūras, maz kaulu sastāvošs dzīvnieks, taču ar daudz gļotainiem saistaudiem noslogots, smagi slims dzīvnieks, kas cieš no sirds un aknu aptaukošanās, iespējams arī no tūskas.
Cūkas saistaudi, limfas, niezi izraisošās vielas, indīgie hormoni - ēdot šo gaļu tiek, uzņemtas indes un noslogo organismu. Pastāv cilvēka organismam briesmas, šo tauku, holesterīna, augšanas hormonu, gļotaini pūstošu vielu un citu toksisko vielu pārbagātību, ies tāpat uz bagātīgo vitamīnu saturu, ko nepārstrādā parasta veidā sadedzinot, to nevar izdalīt ar fizioloģisko ekskrekcijas fāzi, pat ja fiziski smagi strādā.
HOMOTOKSIKOLOGIJA KĀ PROBLĒMAS RISINĀJUMS
Homotoksikoloģija (mācība, par cilvēkam kaitīgām indēm un saindēšanos) sniedz zināmu risinājumu. Kur ir cūkas gaļas kaitīguma iemesls? Proti - cūkas gaļu nevar fizioloģiski atindēt caur parastajiem atindēšanas ventiļiem - kā urīna, elpošanas, zarnu, un ādas, ne izdalījumu veidā (Exkretionsphasen), bet vienīgi caur slimības (pataloģisko) ventili, tas nozīmē - ar iekaisumiem.
Skatoties kādas cūkas orgānu vai saistaudu daļas cilvēks ēd, ir iespējamas dažādas slimības. Sevišķi tās ir žultspūšļa slimības ar nierakmeņu veidošanos (Holesterīns), žults kolikas un akūts aklās zarnas iekaisums (Appendicitis). Par upuri krīt daudzi pacienti un ar komplikācijām - kā trombozi, embolijām. Saņem paaugstinātu saindētību, ko nevar novērst aklās zarnas piedēkļa (Apendix) operāciju.
Iesākumā, ja netiek ēsts pārāk liels daudzums, iekaisums var izpalikt, bet seko gļotu un tauku nogulsnēšanās saistaudos. Sākās aptaukošanās. Desu ēdājiem ķermeņa augšdaļas veidošanās veltņa veidā. Tas notiek arī ar rokām un kājām -sevišķi šķiņķa ēdājiem.
Tikai tad, ja mērs ir pilns, un organisms vairs nespēj tikt galā ar saindēšanos vai balstvielu nogulsnēšanos, vai arī tiek ierobežota perifērā un smadzeņu asinsrite, gļotu un tauku masu nogulsnēšanās dēļ arī sirds vainagartēriju asinsrite, tad ķīmiskās balstvielu noārdīšanās dēļ sākas dažādi iekaisumi.
Tad pacientiem ar nogulsnējumiem skaustā rodas skausta karbunkulus vai furunkulozes, sviedru dziedzeru augoņi. Daudzos gadījumos pēc aukstās gaļas ēšanas seko bīstami aklās zarnas iekaisumi, vai žultsakmeņu kolikas (sāpju lēkmes) un žults ceļu slimības, žultsvadu iekaisums - cholangitis, žultspūšļa iekaisums -cholecystitis, žultspūšļa emfizēma u.c.
Kāds speciālists nāca ar priekšlikumu ārstēt viņa smadzeņu asinsrites traucējumus, kas bija kā klasiskas piemērs cūkas gaļas ēšanai.
Daudzajās agrāko gadu diskusijās šim kolēģim nekādi nevarēja iestāstīt, ka cūkas gaļas ēšana kādu dienu novedīs pie ļoti bēdīgām sekām. Viņš visu laiku ironizēja par sutoksīnu aizliegumu. Viņš savus uzskatus mainīja tikai tad, kad sastapās ar veselības problēmām.
Līdzīgi gadījumi ir bijuši ārstiem un zobārstiem. Arī ar triekas pazīmēm, kas tāpat ir par iemeslu hroniskas cūkas gaļas ēšanas sekām.
Kā cēloņus šīm slimībām prof. Vends uzskata olbaltumvielas maiņas rezultātā uz bazālmembrānas nogulsnējušos mukopolisaharidus.
Tipisks slimību veids, apakšstilbu čūla ir cūkas kājiņu ēdājiem, "caurā kāja" -Ulcus cruris). Ņemot vērā lielo cūku kāju patēriņu, sevišķi Berlīnē, tā bija sastopama pārmērīgi bieži. Šī čūla ir jāuztver kā organisma pēdējais mēģinājums caur šo mezenhimālo ventili dziļi saistaudos vēža veidošanās iekaisumu (reakcijas fāzi) izdalīt indes caur strutojošu čūlu.
Ja apakšstilba čūla tiek ar varu aizdziedēta, ar kodinātājiem, krāsvielu šķīdumiem u.c., nesekojot radikālai izmaiņai uzturā diētā, tad daudzos gadījumos vājam organisma punktam - Locus minoris resistentia, tas nozīmē neizbēgamu vēža veidošanos, ja vēl klāt nāk psihiskas slodzes faktori. Viss ir norādīts tikai īsumā. Šādas saslimšanas esmu vērojis vairākkārt, sevišķi savas agrākās Berlīnes prakses gados.
Pie ilgstošas cūkgaļas lietošanas cilvēku skrimšļu viela aizvietojas ar cūkas gļotainajiem saistaudiem. Skrimšļi kļūst mīksti un tiek saberzti zem ķermeņa svara spiediena. Veidojas atrīti un atrozes - locītavu iekaisumi.
Apgļotojas arī skelets. Sportistiem uzņemot nepareizu barību, viņi sevi padara gurdenus, gausus, mazkustīgus, bet profesionāļus, iespējams, arī darbam nespējīgus. Tā ir zaudēts dažs labs futbolists.
Arī gripas vīrusu var uzņemt ar desām u.t.t, daļa sutoksiskā "uzdzīves materiāla" tiek atklepots krēpu veidā un līdz ar to arī gripas vīruss.
Visas šīs akūtās slimības, kā arī baltie ziedi sievietēm. Ir aizsargāšanās atdalījumu reakcija uz cūkgaļas indēm, kas var būt saistīti ar audzēju veidošanos dzemdē u.t.t.. Viss tiek ārstēts bioloģiski pareizi un nonāk arī pie izdziedināšanas. Katrā gadījumā jātiek ievērotam visstingrākajam cūkas gaļas ēšanas aizliegumam, lai noslogojuma faktori tiktu padarīti nekaitīgi un atvirzīti.
Diemžēl mūsu augstajā civilizācijā tas gandrīz nekad nemēdz būt. Cūkas gaļas ēšanas nosacīti saindētā situācija, no medicīnas puses ne vienmēr tiek atzīta, bet gan pilnīgi nesaprasta.
Homotoksikoloģija pierāda, ka visas slimības ir aizsargāšanās pret indēm vai inžu bojājumiem. Visas slimības ir kā bioloģiski mērķtiecīgi procesi, kuri nekādā gadījumā nedrīkst tikt apspiesti, jo tie parāda, ka ķermenis ar iekaisuma atdalījumiem mēģina atjaunot savu veselīgo stāvokli. Citādi pastāv akūtas saindēšanās briesmas, drudzis, gripa, kakla iekaisumi u.t.t.. Pārtraucot atindēšanās procesu indes nevar tikt izvadītas, bet iestājas saindēšanās. Tas attiecināms uz gadījumiem, kad ārstēšana notiek ar ķīmisko terapiju, antibiotikām u.t.t. Ar tām tiek iznīcinātas baktērijas, bet cēlonis - indes nekādā veidā netiek izvadītas. Bet ar līķu baktēriju atbrīvotajiem endotoksīniem (līķindes baktērijām) saindēšanās vēl tiek pavairota.
Slimībās baktērijas veic nevis iniciatora, bet gan indikatora lomu (Speranskis). Tās parazitē cūkas gaļas noslogotajā iekaisuma apvidū, likvidē saindēto stāvokli -tātad ir derīgs palīgfaktors; tās vienīgi uzrāda, kāds ir esošais saindētais stāvoklis, kas tām dara iespējamu augšanu, piemēram, streptokokiem, stafilokokiem, pneimokokiem, vai labvēlīga homotoksiskā augšanas vide. Tieši cūkas gaļa piedāvā vislabākos apstākļus baktēriju un vīrusu (gripas vīruss) augšanai. Kas nemaz neēd cūkas gaļu, nemēdz saslimt ar gripas vīrusu.
Lietojot ķīmiskās terapijas, galvas pretsāpju līdzekļus vairākums cilvēku šodien vairs neuzrāda augsti aktīvu aizsardzības stāvokli. Lai nesaslimtu ir jāievēro parastie higiēnas noteikumi, ir jāveicina viss kas stiprina aizsardzības orgānus (lielās pretestības sistēmas), ar bioloģisko stimulēšanas terapiju, bioloģiski tīru barību un pareizu dzīves veidu.
Cūkas gaļas velnišķīgā ēšana ir daža laba dzīve pilnīgi sagrauta; sekas, vārgums, slimība vēzis, balto ziedu, vēdera lejasdaļas iekaisumu ārstēšana ar ķīmiskiem līdzekļiem, vai nieru iekaisumi, tromboze, pēc operācijas embolija.
Aklās zarnas iekaisums, ar operāciju gan tiek novērsts iekaisums, kas reizēm ir saistīts ar lielam briesmām, ko nekāda veidā nevar atstāt neievērotu. Tomēr, aklās zarnas iekaisums kalpo kā atindēšanās process uzņemto cūkas gaļas inžu (sutoksinu) aizgādāšanai prom ar limfatisku reakciju. Katrā gadījumā vajadzētu notikt bioloģiskai ārstēšanai, piemēram, ar Bryonia, Mercurius solubilis un Hepar sulfuris (homeopātiskie līdzekli - vislabāk injekciju veidā) vai arī Echinacea compositum (forte) veidā, lai iedarbotos uz nosacīto "saindēto stāvokli" un to noārdītu, darbojoties ķermeņa aizsardzībai.
Tas pats attiecas uz baltiem ziediem sievietēm, kas parasti raksturīgi ar īpatnēju, sāju smaku, apmēram kā svaigi kautai, uzšķērstai cūkai.
Tas attiecas arī uz furunkuliem un sviedru dziedzeru augoņiem, kas arī kalpo kā atindēšanās (ar strutu izdalīšanos). Šie izdalījumi nekad nedrīkst tikt apspiesti. Ķermenis tad no jauna saindējas un pāriet citā bīstamā slimības fāzē.
Tā apmēram pēc sviedru dziedzeru augoņu apspiešanas ar rentgena stariem var rasties Colitis mucosa vai Ulcerosa - bīstama resnās zarnas čūla. Tas pats var notikt ar caureju, ko nedrīkst likt ķīmiski apspiest, jo lielā zarna ir izdalīšanās caurule visu veidu indēm. Šeit ir bioloģiski dabīgie dziedniecības līdzekļi kā kuņģa - zarnu pilieni, iekaisuma pilieni (Cosmochema), Diarrheel's vai citi, kas ir augsti iedarbīgi, tomēr nekaitē.
Vēl jāpiemin, ka meža cūkas gaļa ir tikpat indīga kā mājas cūkas gaļa, kaut arī meža cūka vispār satur mazāk tauku. Medībās nošauta meža cūka tūlīt jāuzšķērž (pretstatā briežiem un citiem meža dzīvniekiem), jo citādi gaļa kļūst nelietojama un pieņem toksiskas īpašības.
Saindējoties ar cūkas gaļu, tiek radīti priekšnoteikumi visdažādāko slimību veidiem.
Ar homotoksīniem, strādājošs ārsts, ar izprotošu pacienta līdzdalību, pareizu dzīvesveidu un diētu var kompensēt daudzas sutoksīnu primārās iedarbības un sekundāros kaitējumus ar piemērotiem preparātiem (bioterapija lantihomotoksika, homeopātija).
Bija kāds kuriozs kādā lazaretē Otrajā pasaules karā, kur 2 reizes nedēļā tika mainīti ar strutām piesūkušies pārsēji. Beigās tie tika sadedzināti krāsnī. Pie katras lazaretes atradās cūku kūts, kas tika apgādāta ar ēdienu atkritumiem. Vismaz reizi mēnesī varēja kādu cūku nokaut, kas toreiz karā deva papildinājumu uzturā. Kādu dienu izlauzušās cūkas apgāza pagalmā stāvošās, ar strutām piesūkušos pārsējus, kas bija saliktas pildītās bleķa mucās. Cūkas tās bez kavēšanās visus strutu piesūcinātos pārsējus aprija kopā ar citiem atkritumiem. No tā laika pārsēji vairs netika sadedzināti, bet gan nomesti cūkām. Te bija šīs indes riņķošanas aplis sācies. Lielajā lazaretes zālē gulošie pacienti (parasti ar strutojošām šāvienu brūcēm) līdz ar toksīniem piesātināto cūkas gaļu tagad saņēma apgādi ...
Arī pie pūtēm, vai pinnēm (Mitessem und Akne vulgaris) jāievēro visstingrākais cūkas gaļas aizliegums, ieskaitot šķiņķi, speķi, desas, Sālāmi desas, baltās desas (viss kas tiek apcepts speķī), teļa aknu desa (lai gan tā satur daļu teļu aknu, bet augstu procentu daļu arī cūkgaļas un tauku) u.t.t..
Bieži dzirdami iebildumi, ka dažs labs vecais tēvs 90 gadu vecumā katru dienu pīpē savu pīpi, ēd savu cūkas speķi un viņam nekas nekaiš. Kad Jūs pārbaudītu šos gadījumus, tad jūs redzētu, ka šeit kaut kas nav kā vajag. Ļoti bieži tiek stāstīti stāsti par "veselīgiem zemniekiem", kas neraugoties uz ilgstošu cūkgaļas lietošanu, nekļūst slimi.
Ar zinātniskiem pētījumiem jau pirms daudziem gadiem ir neapgāžami pierādīts, ka tā ir pasaka. Un ir jāsaka, ka lauku iedzīvotāji ir nevis veselākie, bet gan slimākā iedzīvotāju daļa. Kaut arī viņi atrodas veselīgā vidē un elpo veselīgu gaisu, tad hroniskā cūkas gaļas ēšana atstājusi savas sekas.
Prakses laikā es apmeklēju kādu zemnieku ģimeni nomaļajās lauku mājās. Tēvs cieta no hroniska locītavu iekaisuma (Arthrosis) un gūžas locītavu iekaisuma (coxsitis), un arī no aknu slimības. Mātei bija hroniska apakšstilba čūla un varikoza, mokoši niezoša ekzēma. Meita slimoja no sirds nepietiekamības un reimatisma pēc angīnas. Arī dēlam bija "sirdskaite pēc angīnas" un augoņi. Viņš veselības ziņā no visiem bija stabilākais. Otrai meitai bija izgrieztas mandeles un kopš tā laika hronisks bronhīts ar aizdomām uz bronhu paplašinājumu. Otram dēlam bija hronisks ribu plēves iekaisums (Pleuritis) ar saaugumu veidošanos un pastāvīgi atkārtotu augoņu veidošanos.
Līdzīgus veselības apstākļus esmu sastapis daudzās zemnieku ģimenēs Švarcvaldes augstienēs un protams, arī upes ielejās. Es vairāk kā 10 gadus izdarīju pētījumus šajā apgabalā, tāpēc varu arī kaut ko sacīt šajā jautājumā.
Vairāk kā stundu garajā konsultācijas laikā šajā ģimenē, ārā zem ceriņkrūma stāvēja pieaugusi sivēnmāte un ar lielu labpatiku visu stundu nepārtraukti trinās gar resnu lejup nokārušos zaru. Es mājsaimniekiem rādīju: ,Jūs redzat tur to cūku? Visas niezes un iekaisumi ir šīs vielas rezultātā, tas cūku spiež kasīties. Un arī jūs šādu cūkas gaļu apēdat. Šīs vielas (tie ir histamīna savienojumi) ir tās, kas jums izsauc visas šīs slimības, kuru dēļ man jūs jāapmeklē un jāārstē."
No tā arī redzam, ka cūkas gaļa ir visdārgākā. Kaut viņas gaļa maksā diezgan lēti, tad jums ir jārēķinās ar daudz slimībām un ļaundabīgiem audzējiem. Kas izraisījušas tik daudz nāves gadījumu, akūtu aklās zarnas iekaisumus, kas jau plīsis vēdera dobumā (pēc svaigas aknu desas, aukstiem uzkožamiem u.t.t). Ja aprēķinam šīs slimības ārstēšanas izdevumus un kaitējumu (ar stipri iedarbīgu terapiju), kad pēc tam seko invaliditāte, tad patiesībā neviens nevarētu atļauties šo "visdārgāko gaļu", sevišķi tās izraisītā, dzīvi saīsinošā pārmērīgā svara dēļ.
Raugoties no tautsaimniecības viedokļa, stingrs cūkas gaļas aizliegums katram ne vien attaisnojas, bet nes arī svētības un veselības stāvokļa dēļ tas ir pat obligāts.
Katrā ziņā šāda saprātīga pasākuma pozitīvās sekas neizpaužas tūlīt, bet gan pakāpeniski, un cauri gadsimtiem.
Dieva cūkas gaļas aizliegums jūdu tautai ir piešķīris konstitucionālu kvalitāti (labu pamatu), un spējas uz milzīgiem kultūras un saimnieciskiem panākumiem.
Minētā zemnieku ģimene no Švarcvaldes un vēl daudz citi un sīkzemnieku tajā apvidū ir sekojuši manam padomam un cūkas vairs nelieto, bet pārdod. To vietā pagalmā ganās mazs aitu pulciņš.
Cilvēka bioloģisko vecumu varētu paildzināt apmēram uz 150 gadiem. Apvidos, kur neēd cūkas gaļu: Kaukāzā,Turcijā ka arī citās klimatiski mērenās zemēs,cilvēki ir sasnieguši 130 - 150 gadu vecumu. Viņi turas pie veselības un labām darba spējām (piemēram - hunsi).

VĒL KĀDS CŪKAS GAĻAS MAZVĒRTĪBAS MODERNAIS ASPEKTS
Pie šī raksta korektūras ir kāda veterinārijas pārvaldes dome (Veterinar -Oberregierungarat), kas interesējās par cūkas gaļas inžu problēmām. Man atsūtīja kā atsauksmi publikācijai laikrakstā "Gaļas saimniecība"(Fleisch -wirtschaft 1976.g. 7. burtn. zem virsraksta "Gaļas apskats un uzturlīdzekļu kontrole" (Fleischbeschau und Lebensnittelkontrolle) apcerējumu jeb referātu par Schefera, Unkes, Potthasta, Hammes, Bemma un Wirtha ziņojumu: DFD gaļa: substances trūkums cūkas gaļā. No valsts iestādes gaļas pētīšanai Kolumbahā autori atsevišķos darbos ziņo par DFD gaļas rašanos, topogrāfiju, bioķīmiskajām un mikrobioloģiskajām kopsakarībām, bez tam par tehnoloģiskajām sekām.
Izejvielu apstrādē rodas nopietnas problēmas sakarā ar novirzēm īpašību ziņā.
Novirzes ievērojamā mērā uzrāda sevišķi to cūku gaļa, kuras ir ar mazāku pretestības spēju un cieš no stresa. Pēdējos gados pielietojot tādus nobarošanas pasākumus, lai iegūtu iespējami lielāku svara pieaugumu un lielāku gaļas pieaugumu uz tauku rēķina. Turklāt valstī caurmērā - visām nokautām cūkām - jārēķina apmēram 20% bāli ūdeņainas (PSE) un 5% tumši līmīgas (DFD) gaļas. Abām ir viens un tas pats bioķīmiskais cēlonis un tās noved pie izmainītas pH - vērtības. Tai ir liela nozīme gaļas kvalitātei; jo būtiskas gaļas izstrādājumu nozares ir atkarīgas no pH - piemēram saistība ar ūdeni (ūdens uzņemšana un atdalīšana), gatavība sālīšanai (sāls uzņemšana, krāsas veidošana), garša un saglabāšanas iespējas.
Bioķīmiskie procesi, kas rodas pirmo 24 stundu laikā pēc nokaušanas, nosaka muskuļu gaļas skābšanu. Lopam būt stresā pirms kaušanas, ar ko vienmēr ir jārēķinās (transports u.c.). Jūtīgiem dzīvniekiem muskuļaudos pārmērīgi ātri noārdās adenozintrifosfāts un glikogēns. Jāpieņem, ka DFD - dzīvniekiem vēl pirms nokaušanas pienskābe no muskuļu šūnām pāriet asinsvados, kā rezultātā ir augsta pH vērtība gaļā.
Turpretī PSE - dzīvniekiem pienskābe paliek gaļā, kā rezultāts ir zema pH -vērtība (tas nozīmē skābums). Normāli pie kaušanas esošā pH vērtība ir 7,2 pēc apmēram 6-10 stundām noslīd līdz, apmēram 5,4 - 5,8.
Liellopiem pēc 12-24 stundām tas mēdz būt 5,3 - 5,7. PSE - gaļai pārmērīgi ātrās glikolīzes dēļ pH — vērtība jau stundas laikā nokrīt līdz augšminētai robežai. Līdz ar to gaļai ir slikta saistība ar ūdeni, bez tam ūdeņainām gaļām arī virskārtas dēļ bāla krāsa. Tomēr krāsas novirze ir tīri optiska 0, jo muskuļu krāsviela nav mazināta.
Tur pretī DFD - gaļā skābes veidošanai atbilstošā glikolīze norisinās ļoti palēnināti, tā kā pH - vērtība gaļā noslīd līdz 6,2. Ar to gaļas kvalitāte ievērojami tiek mazināta. Griezuma vietā tā ir sausa, līmīga, tumši sarkana un tai ir virs caurmēra saistība ar ūdeni.
Tātad runa ir par nenobriedušu vai nepietiekoši nobriedušu gaļu, ko nevar lietot nežāvētajām desām (Rohv/urst) un šķiņķiem,bet pēc autoru ieskatiem tā piemērota izmantošanai buljona desai,vārāmajam šķiņķim un cepeša gaļai.Vārāmie sālījuma izstrādājumi no šīs DFD - gaļas ir maigāki un sulīgāki. Bez tam DFD - gaļa sālot uzņem mazāk sāls, tai nav arī normāli nobriedušai gaļai parastās skābenās smakas un garšas, taču tai ir mazāka uzglabāšanas iespēja, un iepriekš iesaiņotajiem gaļas izstrādājumiem viegli nonākt līdz pūšanas sākumam, kas darbojošos baktēriju dēļ, var radīt ievērojamu kaitējumu veselībai.
Lai cik interesanti un svarīgi šie gaļas pētījumi arī nebūtu, diemžēl tie tāpat kā kaloriju aprēķini seko vienīgi ķīmiski-fizikāli tehnoloģiskiem aspektiem. Par īstajām patogenētiskajām, uz molefculārbioloģiskajām saturošo vielu novirzēm un to ievietošanu cilvēka organismā balstošajām likumsakarībām līdz šim vispār vēl nediskutē, pie kam līdzvainīgi varētu būt arī ekonomiskie aspekti iedzīvotāju apgādē, naudas pabalstu politikā u.c.
UZTURS BUFETĒS UN RESTORĀNOS
Sevišķi lielajās virtuvēs, bufetēs u.t.t, nodarbinātie pavāri nes lielu atbildību par saviem viesiem un līdzstrādniekiem firmās, izstādēs u.t.t, mūsu uzturā jebkādos veidos cūkas gaļu vajadzētu izslēgt.
Tāpat pavāriem restorānos jāiesaka atteikties no cūkas gaļas piedevām virtuvē, kā šķiņķa piedevām pie pupiņām, zirņiem, burkāniem u.t.t, speķa pildījumu putna gaļā, desas šķēlītes pievienošanas cepot, lētu kausētu tauku pievienošana cepšanai u.t.t, jo patiesi veselīga virtuve raksturīga bez cūkas gaļas piedevu izmantošanas, bez meža dzīvnieku, liellopu cepešu, fileju u.t.t, spēkošanās.
Daudzi pavāri un restorānos strādājošie iedomājas, ka speķa, šķiņķa, desu gabaliņu pievienošanu vārot un cepot, ēdienus var padarīt "garšīgākus".
Par šo kļūdaino vērtējumu viņiem daudzkārt nākas samaksāt ar savas "izslavētās virtuves" zaudējumu. Jo klienti iet tur, kur viņiem nepiedāvā zemas kvalitātes barību. Cūkas gaļas piedevu dēļ visi ēdieni garšo zināmā mērā līdzīgi, bet cilvēki izmeklē tādus kvalificētus restorānus, kur tiešām tīrā dabīgā veidā tiek pasniegts tas, kas rakstīts ēdienkartē - bez cūkas gaļas piedevām.
Neiedomājami, ka viesi "prasa cūkas gaļu un tikai cūkas gaļu". Kādu nezinošu cilvēku daļu tas sākumā varētu apmierināt. Bet pārak drīz šiem nezinošiem "daudz un visu ēdājiem" ar savām pašu cūkas gaļas inducētajām slimībām saņems norēķinu. Tad viņi atkrīt kā lokālie klienti un izvēlas jaunu uzturu saskaņā ar diētu.
VISPĀRĪGA MEDICĪNISKA INFORMĀCIJA
Bet visi domājošie un preses lasošie saprātīgie cilvēki tomēr - pirms nav par vēlu - par cūkas gaļas briesmām bieži iedomājas, ka "mazdrusciņ" lietojot nekaitē. Tie katrā ziņā ir maldi. Ja daudzas nedēļas un mēnešus dzīvo, stingri atturoties no cūkas gaļas, tad pat vismazākā daudzuma ēšana iedarbojas tieši kā inde, ko sajūt visi vājie punkti (Lod (ninoi is resistentias), kā arī man gadījās pirms daudziem gadiem. Tā kā students un vēlāk arī ārsts ne savu studiju laikā universitātēs, ne arī savas vēlākās klīniskās darbības laikā slimnīcas nedabū dzirdēt nemaz par cūkgaļas nomācošajiem faktoriem, augstākais, ja par nesalīdzināmi augsto kaloriju saturu (pēc ka tiecās, piemēram, pēckara gados) arī daudzi ārsti attiecībā uz. informāciju par šo diētas problēmu nekādā ziņā nav kompetenti. Arī tas, kas nav apguvis hornotoksikoloģiju un nepazīst smalkās fāžu maiņu svārstības, kas tiek novēlotas pie cūkgaļas ēšanas un nezina tās reģistrēt (piemēram, augoņu veidošanās pēc svaigu šūnu pārstādīšanas (trischzellenimplantation) ēdot cūkas gaļu, desu, šķiņķi u.t.t, par cūkas gaļas ēšanas faktisko bioloģisko nozīmi un briesmām pārliecināsies tikai vēlāk pie savas paša miesas, bet arī tikai tad, ja viņam būs pazīstamas šīs, caur homotoksikoloģiju atzītās, dažādo slimību savstarpējas sakarības.
Tādēļ, vēl īsi jāziņo par kāda ievērojama kolēģa piedzīvojumu, kurš no manām lekcijām bija pilnīgi informēts par cūkas gaļas ēšanas kaitīgumu, bet tomēr, zināmā mērā kā kārībai vergoja, patika ēst šo gaļu. Kāda kongresa starplaikā viņš pretēji manam iebildumam ēdot deva priekšroku sevis pasūtītajam skābajām cūkas nierēm. Smaidot un ar ironiju viņš atstāja bez ievērības manus argumentus, kaut gan es viņam biju stāstījis par kādu nesen piedzīvotu paraproklitisku (ar saistaudu iekaisums ap taisno zarnu) augoni ar taisnās zarnas fistulu, kas pilnīgi bija no plaši izplatītās šķiņķa ēšanas.
Apmēram gadu vēlāk es no kāda cita kolēģa uzzināju, ka minētais - ievērojamais kolēģis pa šo laiku esot saslimis ar taisnās zarnas augoni, ar fistulas veidošanos un -ar savu tā laika ironiju pret maniem uzskatiem esot izteicies: " Tiešam, Reckevegam ir taisnība?"
SECINĀJUMI UN PADOMI
Es nepavisam neesmu izvirzījis kādu jaunu teoriju attiecībā uz cūkgaļas ēšanas kaitīgumu. Tā starp citu es esmu nejauši lasījis par Mozu un Muhamedu, un no saviem novērojumiem pašu ģimenē un pašam pie sevis. Kā arī no daudzajām, toreiz atkal pieaugošajām, cūkas gaļas nosacītajām, pie manis nākošo pacientu slimībām. Man bija jāpieredz, ka šeit pastāv savstarpēja sakarība. Arī bez trihinozes briesmām, ar kuru, starp citu, var slimot arī lāči, žurkas, peles, suni, vilki un citi dzīvnieki, kuru gaļa neliek vispār piedāvāta, tad cūkgaļas noslogojošie faktori ir pamatoti attēlota.
Par laimi, visas pilsētas ir kvalificēti restorāni ar tīru (šeit domāts bez cūkas gaļas piejaukšanas) virtuvi, kur tiek vārīts dabīgi un kur netiek ar šķiņķi sabojāts, varbūt pat siera ēdieni. Citādi šo iestāžu īpašnieki ātri dabūtu just pie sava naudas maka -un tā acīmredzot ir visjūtamākā mācība - ja viesi izvairās no viņu ēdiena, kas tiek ieteikts kā sevišķi labs", galu galā saslimst ar žults kolikām, aklās zarnas kairinājumu, pie svara pieauguma ar paaugstinātu asinsspiedienu, aknu aptaukošanos un citām bīstamām kaitēm, it īpaši ar locītavu iekaisumiem (Arthritis un Arthrosen) .
Ja šis, īpaši ar pacientu un nespeciālistu informēšanai uzrakstītais raksts varētu palīdzēt visiem tiem, kuri vēl nav iepazinuši cūkas gaļas lietošanas briesmas, lietot uzturu bez cūkas gaļas, kas arī nebūtu vienveidīgs, bet gan daudzpusīgs, vieglāk sagremojams, ne pārmērīgs, bet tikai bioloģiski nepieciešams, visādā ziņā pietiekams un veselīgs, nevis uzblīšanu un aptaukošanos veicinošs uztura veids, kura pozitīvā iedarbība parasti pilnībā mēdz parādīties tikai pēc ilgākiem mēnešiem un gadiem. Bet diemžēl gadu desmitiem ar cūkas gaļu barota organisma bioloģiska pārbūve ar pareizu uzturu nevar realizēties nedēļās un mēnešos. Bet vismaz atkrīt cūkgaļas kaitējums.
Pēc sava izklāsta kopsavilkumā, saviem pacientiem esmu devis stingru padomu:
Izvairīties no jebkādas cūkas gaļas ēšanas, arī vismazākos daudzumos. Ja jūs esat dzīvojis ievērojot cūkgaļas aizliegumu, tad pie nejaušas lietošanas arī vismazākajos daudzumos tūlīt radīsies kāpināta organisma pretestība - niezes, iekaisumi, vai vājo punktu sāpes, žults kaišu (koliku ) veidā, aklās zarnas kairinājums, reimatiskas parādības u.t.t.. Iespējams, rodas iekaisumi vai iepriekšējas parādības kā nogurums, bet arī ekzēmu, niezes un sēnīšu slimību pasliktinājums. Te kļūst skaidrs cūkgaļas indīgais raksturs.
Katrā gadījumā jūs varat izslēgt daudz posta un nelaimju savai ģimenei un sev pašam, ja stingri turaties pie cūkgaļas nelietošanas un parūpējamies par neapšaubāmi garantētu pārtikas avotu, desu un gaļas izstrādājumiem bez cūkgaļas, kam jūs noteikti varat uzticēties. Kad jūs būsiet ieviesuši uzturu bez cūkgaļas, tad preces kas nav nevainojamas jūs drīz to sajutīsiet paši pie sava ķermeņa.
Vienmēr domājiet par to, ka visa cūka sastāv no mazvērtīga, sablīvēta materiāla, tas ir, no taukiem, gļotām, atkritumvielām, iekaisumvielām un bīstamiem hormoniem; pie kam, tas viss cilvēka zarnās ātri sadalās atkritumos (strutās).
Tādēļ, ja jūs gribat tikt pasargāti no strutainām slimībām, nekādos apstākļos neēdiet cūkas gaļu nekādā veidā. Liellopus, teļus, aitas, putnus, stirnas un briežus droši var ēst. No zaķiem un trušiem pilnīgi jāatsakās.
Izdariet paši savus atzinumus un novērojumus un esiet kritiski pret sevi un visām pļāpām, ja uz cūkgaļu kārie grib jums atņemt jūsu pareizo atziņu, ko es gribēju jums pareizi attēlot.
Ne jūs, ne jūsu ģimenes locekļi neēdiet cūkas gaļu un ārstējieties visi vienīgi ar bioloģisko terapiju, ar homeopātiju un ar dabas likumiem atbilstošām metodēm, arī ar kompresēm, dūņu ietinumiem, ūdens terapiju u.t.t. Ja pēc neapzinātas cūkas gaļas ēšanas radušos iekaisumu dabiskā ārstēšana tiek paātrināta un faktiski ātri dziedināta, ir svarīga atindēšanās un inžu izdalīšanās nozīme. Pēc homotoksīnu mācības — izveseļošanās ir atbrīvošanās, tas nozīmē kļūt brīvam no indēm un inžu kaitīgajām iedarbībām.
Pēc homotoksīnu mācības - veselība ir brīvība, tas nozīmē būt brīvam no indēm un inžu kaitējumiem.
Šīs fundamentālās, dabas likumu apstiprinātās atmiņas, izrādās saistošs arī rietumu civilizētajai pasaulei. Kaut vai tā dēļ, lai izvairītos no milzīgiem slimību izdevumiem un tālākas veselības aizsardzības izdevumu eksplozijas.
Autora adrese: H. - H. Reckeweg, 7570 Baden —Baden

PIELIKUMS. VIEDOKĻI (VĒSTULE) UN GALAVĀRDS RAKSTAM “CŪKAS GAĻA UN VESELĪBA”
Izdevums izraisījis spēcīgu atbalsi. Man pienākušas daudz vēstules. Tādēļ es gribētu vēl papildus izskaidrot:
ELEFANTIĀZE (ELEPHANTIASIS) - atsevišķa locekļa vai ķermeņa daļas stipra palielināšanās.
Tika jautāts arī attiecībā uz dažām pazīmēm, kas varētu būt saistītas ar cūkas gaļas ēšanu, it īpaši arī uz elefantiāzi.
Kā vispār, arī elefantiāzes rašanās notiek pa bioloģisku apkārtceļu. Sutoksiskais, ar iekaisumvielām noslogotais materiāls (it sevišķi ar iekaisumus izraisošo augšanas hormonu pārslogota cūkas gaļa, kuras satura dēļ tātad pastāv stipra tieksme uz iekaisumiem), vispirms noslogo saistaudus, apmēram tādā nozīmē kā prof. Dr. Hausa attēlo cirkulācijas traucējumus.
Tas nozīmē mezenhīmas noslogojumu, apmēram arī tādā nozīmē kā prof. Vendta (Franklurte) attēlotā olbaltummaiņa, kas noris ar bazālmembrānu sabiezēšanu un noteikti atbilst mezenhīmas noslogojumam ar cūkas gaļas faktoriem.
Ja šīs saistaudu noslogotība ir sasniegusi zināmu pakāpi, tad organisma pašpalīdzības organizācija orgānu (arī, piemēram, muskulatūras) darbības uzturēšanas dēļ ir spiesta regulēt šo cirkulācijas traucējumu. Šīs atindēšanas mehānisms un mezenhīmas atbrīvošanās no sārņu vielām norisinās, mobilizējot lielas aizsardzības sistēmas un, proti, ar iekaisuma procesu. Jo iekaisums attēlo liela mēroga organisma tīrīšanas pasākumu., kas norisinās saistaudos. Te tas nonāk līdz saistaudu iekaisuma izšķīdināšanai - ar tipiskajām iekaisuma pazīmēm: sarkanums, sapampums, karstums, sāpes (Ruber, Tumor, Cator. Dolor) - un beidzot līdz veselu, no sārņiem (sutoksīniem - homoloksīniem) brīvu saistaudu atjaunošana. Proti, pēc iekaisuma izbeigšanās atjaunošanās fāzē - atjaunojas iekaisuma laikā izšķīdinātie saistaudi. Prof. Rosle iekaisumu apzīmēja ka perenterālu (t.i. ārpus kuņģa - zarnu trakta) gremošanu. Tas nozīmē iekaisuma vietā atrodošos homotoksīnu sagremošanu - pārstrādi. Šis pats mehānisms ir priekšnoteikums arī elefantiāzes rašanās. Katrā gadījumā man nav zināms neviens pats elefantiāzes gadījums, kad iepriekš nebūtu noticis šāds iekaisums un tas nebūtu apspriests, tādas bioloģiski mērķtiecīgas atindēšanas reakcijas, kā tās attēlo katrs iekaisums, ir tikušas novērtētas vai aizkavētas ar terapeitiskiem, nedabiskiem pasākumiem. Tātad elefantiāze ir introgēna fāze.
LIELAS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAS SHĒMA
Aizsardzības sistēma var apvienot piecas apakšsistēmas, kurām ir viens un tas pats darbības virziens, proti, pret centrālajā pozīcijā atrodošos homotoksīnu -slimību izraisošo indi. Iedarbojoties indēm, pie darba stājas piecas sistēmas:
1)retikuloendotelais aparāts (tas ir tāds ka režģis liesā, kaulu smadzenēs, limfdziedzeros un tam ir liela nozīme vielmaiņas procesos) ar autointoksikāciju un
asinsķermenīšu veidošanos.
2)Hipofīzes priekšējās daivas virsnieru apvalka mehānisms ar saistaudu
funkcijas kāpinājumu.
3)Nervu refleksi Rikera — Speranska, Hunekes, Railija izpratnē.
4)Aknu atindēšana (homotoksīnu savienošanas princips, skābju saistība, homotoksīnu uzkrāšana)
5)Saistaudu atindēšanas funkcija ar uzkrāšanu, antigēnu - antiķermenīšu reakcija, leikocīto šūnu veidošanās, atindēšana caur iekaisumu.



l.Retikulo - endotelais aparāts (Humorāla aizsardzība)
Antiķermenīšu veidošanās.
5.Saistaudu atindēšanas funkcija. (Humorālā un šūnu aizsardzība). Autointoksikācija. Antigēnu antiķermenīšu reakcija. Iekaisums. Leikocīto šūnu veidošanās. Limfocītu un fagocītu aizsardzība.

2. Hipofizes priekšējas daivas Virsnieru mehānisms {Humorāla aizsardzība). Virsnieru apvalka funkcijas un saistaudu funkcijas kāpināšana. Iekaisuma ierosināšana un bremzēšana.
3. Nervu refleksi. (Nervu aizsardzība). Uzbudinājuma vai kairinājuma sindroms. Nervu terapija. Akupunktūra.
4.Aknu atindēšana. (Humorālā aizsardzība) - Skābju saistīšana. Autointoksikācija. Homotoksīnu savienošana. Properdīnsistēma

Iekaisums, caur kuru nogulsnētajam, sutoksiskajam, no cūkas gaļas nākušajam balasta materiālam vajadzētu tikt noārdītam un izdalītam, tādos gadījumos pa lielākai daļai tiek bremzēts ar sulfanamīdiem, arī krāsvielu šķīdumu ārīgu pielietošanu, ar antibiotiku u.t.t. Līdz ar to iekaisuma atindēšanas process tiek bloķēts.
It sevišķi ja šādi iekaisumi noris kājās un pa lielākai daļai parādās kā "roze" (Erysipel). pie priekšlaicīgas, nedabīgas, uz saistaudu tīrīšanu vedošā iekaisuma bremzēšanas (pārslēgšanās uz vagotonu bāzi) tiek panākta priekšlaicīga, nedabīga izšķīdušās, it kā "audu buljonam" līdzīgās saistaudu masas atkal atjaunošana, pie kam tā tad nonāk pie nedabīgas saistaudu un balastvielas atpakaļsacietināšanas.
Pie tam runa tā tad ir par tādu kā nefizioloģisku saistaudu sarētošanos, kas pie katra iekaisuma parādās un seko lielākā vai mazākā mērā vai par universālu, patoloģisku iekšēju rētu veidošanos. Tā rezultātā rodas limfas drenāžas bloķēšana.
Tad saistaudos arvien vairāk uzkrājas balastvielas, arī tādas, kas nav cēlušas no cūkas gaļas, bet no šūnu vielmaiņas. Tas nosaka pieaugošu skarto ķermeņa daļu paresnināšanos, pie kam, kājām īpaši nāk klāt arī vēl smaguma spēka iedarbība (gravitācija), un mezenhīmas "organizētais" nosprostojums arvien vairāk pastiprinās.
Tādēļ elefantiāze nav tikai kāda limfas tūska, bet runa ir par deģeneratīvi bojātām saistaudu struktūrām, pie kam šajā saistaudu bojājuma vājuma punktā (Locus minoris resistentias) arvien vairāk nogulsnējas homotoksiskais materials. Tādā veidā saistaudu bojājumus, kādi tie mēdz parādīties pēc alopātiskās (ķīmiskās un antibiotiskas) terapijas, var atkal "iekustināt" iekaisumu darbībā, varbūt ar bioterapiju, sevišķi ar Galium -Heel biežās devās, papildus limfomiozols un urīnskābe (Psorinheel), varbūt arī sēra preparāti kā Engysds.
Šis medicīniski vadītais iekaisums tad parādās kā atjaunojusies reakcijas fāze, parasti ”rozes "veidā (it kā radniecīgi cūku sarkanguļai). Šeit nav runa par kādu atsevišķu ādas slimību sarkanumu vai pampumu, bet roze vienmēr ir dziļi sniedzoša, nopietni skar ķermeņa daļas, parasti kājas, visu saistaudu sistēmu. Līdzi iesaistoša tīroša reakcija, kas parādās eksplozijveidā izplatoties, spēcīgas reakcijas fāzes veidā, tās nedrīkst tikt apspiestas.
Kaut gan pēc tīri bioloģiskas terapijas, tāda veida atkārtotai "rozei", kas pēkšņi var sākties, tiek novērota reizēm zināma uzlabošanās, šo atgriešanās metodi vispār nevajadzētu panāk forsējot, jo tādi rezultāti nepavisam nav labi.
Dažos gadījumos jārēķinās pat ar pasliktinājumu, it sevišķi, ja stipro iekaisumu dēļ seko klīniska iejaukšanās, un tad vēlreiz tiek ārstēts ar ķīmisku terapiju vai antibiotiku.
Homeopātiski "rozes" ārstēšanai lieto tādus preparātus kā Echinacea cornpositum (forte), bet arī atsevišķus līdzekļus ka Rhus Tox-lnjoel (forte), Natrium carbonicum-lnjeel (forte) un arī Carbo vegilabilis-lnjeel (forte), arī carbo cornpositum u.c.
Elefantiāzes attīstības bioloģiskais ceļš notiek pēc sekojošas shēmas:
1)Saistaudu noslogošana ar sutoksiskām balstvielām (sevišķi kājas, īpaši pēc cūku kājiņu ēšanas).
2)Bioloģiski mērķtiecīgas aizsardzības reakcijas rašanās "rozes" veidā.
3)Šīs reakcijas fāzes (iekaisuma) nedabīga bremzēšana ar ķīmisko terapiju, krāsvielu šķīdumiem vai ar antibiotikām.
4)Ar to nosacītais audu bojājums ar, homotoksisko un sutoksisko faktoru piesaistīšanos vājajā punktā bojātiem saistaudiem, izveidojoties elefantiāzei.
Terapeitiski novērst šo depozīcijas fāzi deģeneratīvā bojājuma vietas var tikt izdarīts ar atgriešanos atpakaļ reakcijas fāzē (regresive Vikariation). Uzliesmojošai "rozei" var tikt sasniegts zināms uzlabojums, tomēr atgriezeniski rezultāti nav gaidāmi. Jāuzmanās no dažiem bīstamiem momentiem kad var notikt pasliktināšanās, kas parasti notiek progresējoši.
Vislabāk stāvokli var veidot viegli regresīvā veidā, iespaidot noārdīšanos ar Galium-Heel, limfomiozota un urīnskābi piesardzīgām devām un ar Zeel, Coenzyme compositum, Ubichinocompositum, Echinaces compositum (forte).

APTAUKOŠANĀS (ADIPOSITAS)
No dažādām pusēm tika jautāts par desu ēšanas radīto aptaukošanos. Arī radio un televīzijā, bieži tiek diskutēts par aptaukošanās problēmu.
Saprotams, ka aptaukošanās un svarā pieņemšanās tiek ietekmēta arī ar kaloriju pārmērību. Tomēr, izšķiroša nozīme jāpiešķir tam faktam, ka cūkgaļas kalorijas tiecas nogulsnēties saistaudos un līdz ar to atbalsta olbaltumvielu maiņu (pēc prof. Vendta). Arī ceļu cirkulācijas noslogojumu (pēc prof. Hausa), un ir to cēlonis. Ar pieaugošo aptaukošanās un saistaudu noslogojumu, šis velnišķīgais aplis tiek veicināts un noturīgi stabilizēts.
Praktiski katra veida desa, ko plaši patērē iedzīvotāji, arī Salami desa, Lionas desa, cepamā desa. Vīnes desiņas, pat teļa aknu desa satur ievērojamu cūkas tauku daļu. Līdz ar to tiek uzņemti pārmērīgi noslogojuma faktori. Ir jābūt atbildīgiem par savu pārmērīgo svaru labklājību baudošā sabiedrībā.
Izvairoties no katra veida desas, šķiņķa, speķa un cūkas gaļas izstrādājumiem var droši novērst šīs briesmas un noslogojumu pakāpeniski var noārdīt. Labu palīdzību piedāvā mūsu divu firmu garantētie desu izstrādājumi, kas ir bez cūkas gaļas.
Adreses bezcūkas gaļas desu iegādei:
Firma Richard bochle, Grossmetzgerei, 8396 Dietmannsried/Allgau, Ruf (08374)8319,
Firma Bruno Fisher Gmbh Naturkost, Taunusstrasse 13, 5000 Koln-Kalk (91), Ruf(0221)831061. Informācija par Snicera uzturu pie:
Firma Schnitzes KG. Feldbergstrasse 11, 7742 St. Georgen/Schwarz -Wald, telef. (0 77 24) 6511 501 75 09.

VETERINĀRĀRSTA ZIŅOJUMS
Ņemot vērā lieso un moderniem priekšrakstiem atbilstošo cūkas šķirņu audzēšanu pēdējos gados, objektīvi dibināts un sevišķi interesants ir veterināra Dr. med. vet. A. Lambardta izklāsts, kas šeit jāsniedz oriģinālā veidā, jo tas dod labu ieskatu problēmā kopumā, kas gan mazliet izmainījusies jauno cūku kopšanas metožu dēļ, un ir arī papildināts ar novērojumiem (Boksera suņu, foreļu audzēšanā).
Dr. Lambardts raksta šeit sekojošu vēstuli:
Ļoti godātais kolēģi, Rekevega kungs! Jūsu sacerējumā "Cūkas gaļa un veselība" BM 5/77 lasītājs, es kā veterinārijas mediķis gribētu dažus punktus ievilkt un sekojoši komentēt:
1.Bokseru sugas suņi nekādā gadījumā nedrīkst tikt baroti ar cūkas gaļu, jo tad tie ātri vien saslimst ar kašķi un niezošām ādas slimībām, kā arī iekšķīgām ļaundabīgām slimībām. Kā piedzīvojis, ilggadīgs sīklopu praktiķis varētu teikt, ka sunim, kas cieš no ekzēmām un citām tamlīdzīgām slimībām, cūkas gala ir pilnīgi jāaizliedz. Ne katrs bokseru sugas suns, kas tiek barots ar cūkas gaļu saslimst pieminētā veidā. Suņa barībai, protams, jābūt pēc iespējas daudzpusīgai un pārmaiņām bagātai, un nevajadzētu sastāvēt no viena dzīvnieka gaļas.
2."Foreļu audzētavu var iznīcināt, dodot zivīm sasmalcinātu cūkas gaļu."
3."Gripas vīruss līdz ar cūkas plaušām tiek sastrādāts desās." Rietumvācijā varētu būt tikai kāda atsevišķa kautuve, kur cūkas plaušas tiktu atliktas miesnieku ziņā. Biežāk tās tiek plaucētas, ar cūkas plaucējamo ūdeni un nelieto.
Cūku kaušana mājās ir aizvien samazinājusies. No 1945. - 1950.gadam tas tā nebija.
Zirga gaļa ir kā gripas vīrusu pārnēsātāja.
4.Ātrās augšanas dēļ, cūka no embrija līdz diviem gadiem, attīstās par vairākus centnerus smagu kaujamu dzīvnieku. Tas attiecas uz 1950.gadu. Šodienas cūkām no dzimšanas līdz kaušanas gatavībai vajadzīgi tikai 6 mēneši! Šāds dzīvnieks satur maz muskulatūras, maz kaulu, daudz saistaudu, tauku, asinis un orgānus.
5. Liellopu gaļai ir daudz augstāks saistaudu saturs kā cūkas gaļai. Agrākajām, veco šķirņu cūkām bija solīda smagnēja kaulu uzbūve ar labu muskulatūru un daudz speķa (šķirnes tauku cūka).
Šodienas modernai cūkai krustošanas rezultātā ir viegli kauli, ļoti maz tauku un daudz muskulatūras, un selekcijas rezultātā tās kļuvušas arī garākas ("kotlešu cūka").
"Modemā" cūka mazā tauku satura dēļ ir ļoti sausa, garšo sāji, vai līmīgi, bet nekad strutaini. Pie strutainas garšas gaļai ir kāda vaina, vai tā bija kauta slima, vai piespiedu kauts dzīvnieks, kas izbēdzis gaļas kontrolei.
6.Kuiļi kādas nedēļas un mēnešus pirms kaušanas tiek sterilizēti, kastrēti (Hondenexstkpation)...
7.Cūkas nekad nenoveco, jo to bioloģiskais vecums ir ierobežots uz dažiem gadiem.
8.Šis apgalvojums ir apšaubāms, arī meža cūka sasniedz 10-12 gadu vecumu un vairāk. Cūka pati par sevi ir spēcīgs un enerģisks dzīvnieks, pie tam ar augstu inteliģenci.
9."Kopumā skatoties, cūka ir smagi slims dzīvnieks." "Modernie ganāmpulki, kas tiek baroti ar antibiotikām un citām piedevām, un vēl tiek nepareizi turēti (tMenbergs), nav veselīgi." Tomēr ne visi tie ir "smagi slimi". Šeit varētu runāt pat šķietamu veselīgumu, tāpat kā šodien cilvēkam ( Kolata mezotrofija). Ja cūkas tiek dabīgi turētas ( Bīlenbergs) ar iespēju ganīties, rakņāties, tiek bioloģiski pareizi barotas, tās bauda labu veselību. Nav cūka pati par sevi vainojama, vai jāsaka, ka Dievs būtu nepareizi veidojis. Jāvaino cilvēks, ko viņš ar cūku ir izdarījis (intensīva barošana un turēšana)
Es atstāju jūsu ziņā to, vai šo rakstu kā lasītāja vēstuli publicēt BM (laikrakstā).
Ar vislabākiem koleģiāliem sveicieniem jūsu Dr. Lambardts:
P.S. Ļoti godātais kolēģi, Rekevega kungs. Es esmu pēdējais, kas neatzīstu jūsu pūles cilvēka dabīgās barības dēļ. Neesmu arī cūkas gaļas ēšanas draugs, bet ar šo faktu izklāstu Jūs dodat iemeslu pretinieku uzbrukumiem, kas tomēr kaitē visai bioloģiskai medicīnai.
Autora adrese : Dr. med, vet, H. Lamberdt, Nording 9, 4750 Unna .

TURPINĀJUMS VIEDOKĻIEM
Dr. Rekevegs
Tā ar izmaiņām barībā cūkām tiek samazināti esošie noslogojuma faktori trīs un vairāk centnerus smagām cūkām. Tas vēl izsmeļošāk jāpierāda ar noteiktu izmēģinājuma rindu. Taču joprojām pastāv noslogojums ar tabulā uzrādītajiem cūkas gaļas indīgajiem faktoriem, ir sevišķi hormonālais noslogojums ar augšanas hormonu un tieksmi uz tajos bāzētajiem iekaisumiem. Tas nozīmē, ka pamatproblēma praktiski ar to diez vai ir mainījusies.
Agrāk dzīvnieku barošanai arī tika izmantotas mazvērtīgākas, cilvēka barībai nepiemērotas vai pat bojātas gaļas daļas. To paskaidrot vajadzētu ar liela mēroga eksperimentiem.
Iekaisumu gatavība tālāk ir dota, un šodien iekaisumi lietos apmēros vēl tiek apspiesti (ar ķīmisko terapiju, antibiotiku u.t.t). Šeit rodas (pa zināmu bioloģisku apkārtceļu) vissmagākās bojājuma iespējas ar iekaisuma fāzes pāriešanu pilnīgi citā veidā, parasti ari hroniskā slimībā, t.i. Progressive Vikariationen, akūtam iekaisumam, kā tas tiek novērots, piemēram, pie vairākkārt atkārtotas angīnas, (skat. tabulas)

3. tabula
Ar nedarbīgu angīnas (Angina fonsilaris) kavēšanu, kas iespējama, piemēram, ar antibiotiku, sulfanīdiem, pirazola derivātiem, salicilātiem u.t.t, norisošā reakcijas fāzes (der lymphodermalen) atindēšanas reakcija tiek pārtraukta.
Sekas var būt daudzējādas blakusiedarbības - terapijas kaitējumi nozīmē ("iatrogēnā patoloģija"), kā piemēram :



Locītavu iekaisums Poliatrīts
Nieru iekaisums
Ādas slimību grupaErythematodes
Krītamā kaiteEpilepsie
Debilitate
Astma
Aknu kaites
Cukurslimība
Sklerodermija
Sirds muskuļu kaites
Leikēmija
ReimatismsArtrīts,
Artroze
Nieru kamoliņu un
Kanāliņu iekaisums
un deģeneratīvas Pārmaiņas Nefroze
un varbūt arī ļaundabīgs audzējs
Sarkoma

4. tabula
Pēc gripas otrreizējs saindējošas (fetoksiskas) terapijas ar progresīvu vikariāciju var parādīties visdažādākās sekundārās slimības, arī tādas ar de'feneratīvu tieksmi, kā


Sirds sienas iekšējas kārtas
iekaisumsEndocarditis
Nieru iekaisumsNephrīts
Nieru kamoliņu iekaisums
un deģeneratīvas pārmaiņas Nefroze
Ribu plēves iekaisumsPleurītis
Divpadsmitpirkstu zarnas
IekaisumsUlcus duodeni
Zobu plēves iekaisums
Aknu kaites
Astma
Mazasinība
Psihiskas slimībasPsycgosen

Lai nonāktu pie neapšaubāmiem izmēģinājuma rezultātiem, ir nepieciešams ne tikai ēst mazāk cūkas gaļu un tās sastāvdaļas, bet jāuzsāk radikāla diētas reforma, tas nozīme izvairīties pilnīgi no visiem desu izstrādājumiem, šķiņķa, speķa, sevišķi arī restorānos atsacīties no mērcēm.
Gandrīz visos tādos speciālos ēdienos kaut kādā veidā tiek klāt sagatavota cūkas gaļa un tauki. Taču sevišķi nepieciešami man šķiet, īpašu uzmanību veltīt vispārīgam hormonu stāvoklim cūkas galā, ne tikai klāt esošā augšanas hormonu milzīgajam daudzumam, bet arī sevišķi seksuālhormoniem, to pamatot ar eksperimentāliem pētījumiem.
Katram iesakām personīgi izmēģināt diētu un būt pilnīgi brīviem no cūkas gaļas barības.
Autora adrese: Dr. med. M. H. Reckeweg 7570 Baden — Baden
UZMANĪBU - ZAĶIS!
"Un Tas Kungs teica Mozum un Āronam: ."Neēdiet zaķi, jo viņš apēsto atgremo, taču viņa nagi nav šķelti. Viņš lai jums ir nešķīsts. 3.Moz. 11,1, -6,

Tātad pret mazo niecīgo zvēriņu jau senatnē vērsušas reliģijas. Kādēļ? Kādēļ daudzu tautu teikas zaķis vai trusītis ir uzlūkots par ļaunu radījumu, posta un nāves cēloni? Kādēļ visu cilšu magi un burvji jau kopš seniem laikiem izmanto zaķa gaļu burvju dziru izgatavošanai?
Un kādēļ gan ari mēs paši vēl līdz šim neesam spējuši atrast trāpīgākus vārdus dažu labu biedru nosodāmas uzvedības vai rīcību raksturošanai, bet lietojam tādus izteicienus kā "vēja zaķis " vai "marta zaķis", ar to domādami tādas īpašības kā vieglprātību un amorālu uzvedību? Tas viss nemaz nesaderas ar ātrā un miermīlīgā lēkātajā, jautrā Sniegbaltītes un Sala vectēva pavadoņa attēlu.
Taču šādi apzīmējumi nav nepelnīti. Lai mierīgais pasaku zaķītis lēkā vesels pa bērnu grāmatu lappusēm. Mēs labāk ticēsim A. Brēma autoritatīvajam apgalvojumam, ka īstais zaķis ir kauslīgs, ļauns, pat cietsirdīgs. Taču nepiedēvēsim zaķim cietsirdību pret vājākiem un mazākajiem (dzīvnieku pasaulē tas parasts). Pret viņu un radinieku trusīti izvirza daudz nopietnākus apvainojumus. Paklausieties liecinieku izteikumus; tās ir kā iesma smaile! Palūkojieties zaķim acīs. Tās taču ir vājprātīga vai līdz nāvei piedzērušas cilvēka acis - saka cits.
It kā kopsavilkumu izdara mūsdienu futbolists, apgalvodams, ka zaķītis, - kā notupies, tā no vietas neizkustēdamies, nograuzis visu kailu. Taču tās nav vienīgi mūsdienu gūtās atziņas. Starp citu seno acteku dieviem goda vietu ieņēma četri simti trusīšu - alkohola un reibinošu dzērienu aizstāvji. Viņi bija ari reibuma pakāpes un dzēriena daudzuma mērs. "Piedzēries kā četri simti trusīšu", teica senie indiāni par saviem cilts biedriem, kas bija nonākuši "zaļā pūķa" žņaugos.
Bet kādēļ gan paļauties uz reliģijas minējumiem; uz mākslinieciskā vārda meistaru intuīcijas pilnajiem tēlojumiem, ja mūsu rīcībā ir objektīvās zinātnes neapstrīdami fakti?
Un tādi ir! XX gadsimta zinātne, neatvairāmi atklādama citu pēc citas pasaules mīklas, nonākusi ari līdz zaķim. Kopā ar trusīti tā, tēlaini izsakoties, to "iecēlusi saulītē". Un tūlīt ari kļuvis skaidrs, ka vispirms garaušiem pārējo dzīvnieku saimē jāierāda viņu īstā vieta. Visus tuvi radnieciskos un pēc organismiem līdzīgos dzīvniekus iedala lielās grupās - kārtās. Kārtas atkal savukārt pēc dzīvnieku attīstības pakāpes un radniecīgiem sakariem sagrupē noteikta secībā: grauzējiem seko vali, vaļiem - plēsoņas, plēsoņām - nagaiņi. Un vai gan tas nav ļoti neparasti, ka jau divi simti gadus kopš ievērojama dabas zinātnieka Linoja nāves, zaķis pratis paslēpties starp grauzējiem - pelēm un vāverēm, kaut gan tā īstā vieta ir starp stirnām un vilkiem, starp plēsoņam un nagaiņiem?
Pēc galvaskausa un ekstremitātēm, zaķis ir daudz radnieciskāks nagaiņiem nekā grauzējiem, bet tā gremošanas orgāni ir pārsteidzoši līdzīgi atgremotajiem. Un kaut ari zaķis apēsto un norīto barību neatgremo, tomēr Bībeles Kungs, spriezdams par atgremošanu un nagiem, atradies diezgan tuvu patiesībai.
Taču tā nav lietas būtība. Visdīvainākais zaķim ir viņa aklā zarna, īsts dabas tehniskais domāšanas brīnums. Zaķa zarna specifisku fermentētāju baciļu ietekmē notiek rupjo barības vielu pārstrāde. Baciļi izdala celulozes fermentu, kas celulozi pārvērš celulozē, bet tā savukārt pārveidojas dekstrozē, bet dekstroze... vai gan nepieciešams izskaidrot, kas ir koksnes hidrolīze? Vairākumam jau pazīstama hidrolīzes shēma un tās gala produkts - etilspirta un koka spirta sarežģīts maisījums ar fūzeļeļļas piejaukumu. Vēl piebildīsim, ka šā procesa norisi veicina spirālveida orgāns jeb čūskiņa, kas atrodas vienīgi zaķa aklajā zarnā. Citu dzīvnieku zarnās šāda orgāna nav.
Šis tad nu arī ir gadsimtiem ilgā noslēpuma atminējums. Siltajā gada laikā, kad pieejama sulīga, olbaltumiem bagāta barība, zaķa apendikss praktiski nedarbojas, bet ziemas beigās, kad dzīvnieks pilnīgi pārtiek no koku mizām, viņa organisms būtiski piesātinās ar spirtu. Noreibušais ausainis stundām ilgi atpūšas kādā grāvī, bet suņa iztraucēts un vajāts, vairs nespēj ieturēt noteiktu virzienu. Viņš steidzas, mezdams muļķīgus lokus, un nomaldījies noteikti atgriežas atpakaļ vecajā vietā, kur viņu sagaida mednieka šāviens.
Zaķa reibums kulmināciju sasniedz februāra beigas, marta sākumā. No tā arī radies apzīmējums — "marta zaķis". Ja ievērojam, ka minētais laiks ir arī zaķu vairošanās periods,-tad saprotam, ka par "zaķa grēkiem un netikumiem" vispirms jācieš viņa pēcnācējiem. Vēlreiz citēsim Brēmu: "Nevienam meža dzīvniekam nav tik daudz kroplu pēcnācēju. Tādi, kam ir divas galvas vai šķeltas mēles, nav nekāds retums. Vairums mazuļu jau pirmajā brīdī iet bojā. Tā daba pārmāca alkoholiķus."
Ar spirtu piesātinātas zaķa gaļas regulāra lietošana ziemā rada hronisku saindēšanos. Šīs slimības (to dēvē par zaķa apsēstību) galvenie simptomi -emocionāla neapmierinātība, tieksme uz bezmērķīgu klejošanu un fantastisku pārspīlēšanu - liecina par galvas smadzeņu augstāko analītisko funkciju bojājumiem. Patlaban šādi simptomi novērojami vienīgi pie medniekiem un tad arī tikai novājināta formā, ko veicinājis medību aizliegums pavasarī. Kaut arī to tagad grūti konstatēt; taču zaķu nodarītais ļaunums sirmā senatnē bijis ļoti liels. It īpaši tas sakāms par viduslaikiem un jauno laiku sākumu, kad šī dzīvnieka lietošana ieguva gandrīz rituālu raksturu. Tas redzams no to laiku zīmējumiem un no literatūras avotiem. Nav noliedzams, ka mūsu senču raksturu daudzajiem negatīvās izpausmes veidiem ir sakars ar zaķu apmātību.
Varam priecāties, ka garaušu mīkla atminēta mūsu dienās. XIX gadsimts ar tā racionālismu droši vien būtu prasījis ātru un nesaudzīgu visu zaķu iznīcināšanu. Mēs, pieredzes mācīti, atbrīvojam zaķi no šāda soda tāpat, kā to esam darījuši ar tīģeri un vilku, ar indīgajām čūskām un krupjiem. Lai arī turpmāk zaķis dzīvo saudzējamos rezervātos par prieku fiziologam un bioķīmiķim, zoopsihologam un bioniķim. Saglabāsim šo brīnišķīgo būtni, kas ieradusies pie mums no laika dzīlēm (protams, ievērojot vajadzīgo piesardzību).