Ārstnieciskās tējas

Pelašķa laksti - senajā Romā un Grieķijā pelašķus sauca par „Herba Militaris” – militāro augu, jo tā pretiekaisuma īpašības jau sen izmantoja brūču dziedināšanā. Senie cilvēki pelašķu tējai piedēvēja pretiekaisumu, antiseptisku iedarbību. Uzskatīja, ka pelašķu tēja rosina ēstgribu, mazina gāzu uzkrāšanos, palīdz pret saaukstēšanos, drudzi, pazemina temperatūru, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu.

Pelašķi ir visur augošs, cauru vasaru ziedošs un visiem labi pazīstams augs, kas ļoti iecienīts tautas medicīnā. Pelašķu tēju lieto pret plaušu, kuņģa, aknu, nieru un pūšļa kaitēm, pret saaukstēšanos, klepu, drudzi, hemoroīdiem, reimatismu, kaulu sāpēm, sāpīgām, neregulārām un stiprām menstruācijām, pret nervu slimībām, masalām, šarlaku un bērnu krampjiem.

Reti kuram augam ir tik daudz dziedniecisku spēju kā pelašķim. Tas atrodams ļoti daudzo zāļu tēju maisījumos. Gan svaigs pelašķis, gan žāvēts, gan tējā, gan tinktūrā un spirtā palīdz gandrīz pie visām iekšķīgām un ārīgām slimībām un kaitēm.

Svaiga pelašķu sula spēcina novājinātu organismu, tīra asinis, uzlabo gremošanu un nervu sistēmu. Vīna tinktūra uzlabo kuņģa darbību, bet spirta tinktūra palīdz pret vēdergraizēm un kuņģa krampjiem. Savukārt pelašķu ekstrakts dziedina drudzi, vēdera iekaisumus un palīdz pie nervu lēkmēm.

Pelašķu novārījums kopā ar salviju ir labs mutes un rīkles skalojamais līdzeklis. To var lietot arī kā maksts mazgājamo līdzekli un izmantot klīsteros un vannās.

Svaigi saberztu pelašķa lapu uzklāji aptur asinis, noņem pampumus un der svaigiem ievainojumiem, galvas vātīm un augoņiem.

Pelašķu novārījums ir iecienīts arī kā skaistumkopšanas līdzeklis.

Pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā.