Parasti tie ir dullas galvas un miglainu smadzeņu simptomi, depresija un pat psihoze.

Cilvēkiem zarnās, aknās un asinsritē ir pasakaina detoksikācijas sistēma, kas ļauj tikt galā ar toksīniem. Taču mūsdienās piesārņojuma dēļ mēs visi esam pakļauti daudz lielākam toksīnu daudzumam  no ārpasaules. Daudzi šie toksīni izraisa problēmas, jo tie var:

• traucēt enerģijas sistēmas piegādes darbu (ar visiem pavadošajiem simptomiem);
• veicināt alerģijas rašanos pret citām vielām; toksiskie metāli (vakcīnās), organofosfāti un dīzeļa daļiņas var radīt pirms iekaisuma efektu (rosināt alerģiju pret ziedputekšņiem) ;
• darboties kā antigēni un izraisīt alerģiju pret sevi (niķeļa alerģija);
• bloķēt hormonu sistēmas – otrā tipa cukura diabēta epidēmija daļēji var būt radusies hormonu receptoru bloķēšanas dēļ, tādējādi attīstās insulīna pretestība; bromīdi, fluorīdi un toksiskie metāli nomāc vairogdziedzera hormonu receptorus;
• atdarināt hormonus  - organohlorīdi darbojas Iīdzīgi estrogēnam (tie spēj mainīt krokodilu dzimumu);
• ierosināt vēzi - šeit minami toksiskie metāli, pesticīdi, gaistošie organiskie savienojumi;
• veicināt prionu problēmas (infekciozu olbaltumvielu daļiņu veidošanos – ar to saistīti toksiskie metāli un organofosfāti.

Tiešie toksīni

Daži toksīni ir nepārprotami indīgi. Visizplatītākās to izpausmes var novērot smadzenēs.

• Alkohols  - pēc tā lietošanas izjūtam saindēšanos, kas izpaužas kā paģiras.
• Kofeīns – pārāk lielās devās ir toksisks.
• Recepšu medikamenti.
• Narkotikas.
• Cukurs un rafinētie ogļhidrāti  - izraisa rūgšanu zarnās, kas var izraisīt paģirām Iīdzīgus simptomus.
• Smadzeņu rūgšana.  Profesors Katsunari  Nišihara uzskata, ka mikrobi (iespējams, no zarnām un/vai ārējās vides) nokļūst smadzenēs un fermentē neiromediatorus amfetamīnam un LSD Iīdzīgās vielās. KIīniski tas varētu izraisīt plaša diapazona psihiatriskus un psiholoģiskus simptomus

Moderni domājoši ārsti, kas pavada savu dzīvi runājot ar pacientiem,  var pamanīt patiesos  modeļus un mehānismus, kas ir klīniskās ainas pamatā. Taču, ja runa ir par paša ķermeni un prātu, tad katrs cilvēks pats ir labs eksperts. Mēs paši varam atklāt slimību izraisošos mehānismus un mainīt nelāgos ikdienas paradumus, kas jau ir noveduši vai neizbēgami novedīs pie slimībām.

Kā novērst slimību?

Mūsdienās vislielākais veselības drauds ir metabolais sindroms (MetS) – pazīmju plejāde, kas radusies Rietumu diētu un dzīvesveida iespaidā. To ir viegli diagnosticēt – vienkārši  ielūkojieties lielveikala iepirkumu ratiņos. Ja tie ir piekrauti galvenokārt ar maizi, graudu izstrādājumiem, cepumiem, pastu, augļiem, čipsiem, konfektēm, šokolādi un alkoholu, tad tur ir ari MetS.

Pirmie simptomi ir:

• vajadzība ēst regulāri;
• sāta negūšana no gaļas un dārzeņu maltītes, Iīdz nav apēsts kaut kas salds;
• regulāra našķēšanās un ēšana vai dzeršana, lai mazinātu stresu.

Seko nogurums, garastāvokļa svārstības un bezmiegs.

Ārsti iesaistās tikai tad, kad šiem cilvēkiem ar ābola tipa figūru tiek konstatēts augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna Iīmenis, pēc tam neizbēgami attīstās diabēts, sirdskaites un vēzis. Tagad zināms, ka artrīts un osteoporoze ir MetS sekas, kas izpaužas ilgtermiņā, bet Alcheimera slimība nesen pārdēvēta par trešā tipa cukura diabētu.

Lielākajai daļai ārstu nav ne jausmas par iepriekš minētā MetS attīstību. Viņi nespēj novērtēt, ka ogļhidrāti izraisa atkarību. Intelektuāli smieklīgā uztura piramīda (kurā ogļhidrāti novietoti apakšā kā pamatelementi, bet gaļa un olas – augšā kā neregulāras piedevas) ir evolucionāri nepareiza un apgriezta otrādi. Diemžēl vairs nevar paļauties, ka mediķi jums norādīs,  kāds ir veselīgs dzīvesveids. Tas ir jāizzina pašiem. Un to var izdarīt tikai tad, ja ir saprasti pamata mehānismi, kā Rietumu diētas un dzīvesveids ietekmē veselību un izraisa slimības.

Vispirms jānoskaidro un jālabo tie mūsu dzīvesveida aspekti, kas ir kaitīgi veselībai. Galvenie jautājumi saistīti ar uzturu, miegu, fiziskajām aktivitātēm, piesārņojumu un infekcijām. Ideālā gadījumā vajadzētu sakārtot visas šis jomas, pirms parādās simptomi un izraisa patoloģiju. Bet visos gadījumos, neatkarīgi no pašreizējā veselības stāvokļa, vajadzētu ievērot astoņus labas veselības pamatprincipus.

Labas veselības pamatprincipi

Ideālā gadījumā vajadzētu kontrolēt veselību, pirms parādās kādi simptomi. Šeit uzskaitīti  astoņi ieteikumi, kā nodzīvot garu un veselīgu mūžu.

1. Ievēro akmens laikmeta diētu, kuras pamatelementi: gala, zivis, olas, dārzeņi, rieksti, sēklas, salāti, ogas. Kā rets maltītes papildinājums: piena produkti, graudaugi, augļi.
2. Papildus lieto multivitamīnus, minerālvielas un dabiskās taukskābes .
3. Izbaudi labu miegu naktī.
4. Velti laiku fiziskajām aktivitātēm.
5. Uzturies pietiekami ilgi saules gaismā.
6. Samazini ikdienas ķimikāliju slogu.
7. Nodrošini pietiekamu fizisko un garīgo drošību, lai piepildītu vispārējo vajadzību pēc mīlestības un rūpēm (tiktu mīlēti un aprūpēti un paši spētu mīlēt un rūpēties).
8. Izvairies no infekcijām un agresīvas ārstēšanas.