Varis blogs

Ezotēriķi uzskata, ka ir tikai pieci psiholoģiskie pamatcēloņi, kuru dēļ cilvēki slimo — naids, aizvainojums, vainas apziņa, sīkumainība (piekasīšanās) un bailes no dzīves.
Naids uzspridzina organismu no iekšpuses, neatkarīgi no tā, ka ļaujat tam līt pār citiem vai arī baidāties sev atzīties, ka tas mīt jūsos. Naids pamazām cilvēku noved pie vājprātības, nierakmeņiem, podagras, aknu kaitēm un sastiepumiem.
Aizvainojums pamazām saēd cilvēka ķermeni kā ķirmis, izraisa audzējus, aptaukošanos. Aizvainojums pret savu intīmo partneri rosina cistu veidošanos.
Vainas apziņa rosina jebkuras izcelsmes sāpes, alkoholismu, alerģijas.
Sīkumainība, piekasīgums, skepticisms un dzēlīgums veicina artrīta un reimatisma rašanās pirmcēloni.
Bailes no dzīves izraisa spazmatiskas sāpes, amnēzijas, elpas trūkumu, mazasinību, apātiju, trieku un apendiksa iekaisumu.
Visas mūsu problēmas ir aplamajā pasaules un slimīgajā sevis uztverē. Mēs paši sev atsakām prieku un laimi, bet pēc tam brīnāmies par nez no kurienes uzkritušajām kaitēm un jūtamies kā upuri. Patiesībā mūsu problēmas ir domāšanā, bet to var mainīt un būt vesels. Mēs bieži noslogojam savu galvu ar nevajadzīgām domām, ar tukšu, nevajadzīgu fantazēšanu un situācijas dramatizēšanu.
Insults ir nopietns trieciens, lai atjēgtos. Turpretī infarkts nozīmē, ka vai nu nevienu nemīli, arī pats sevi, vai arī gribi visiem izdabāt. Izdabāšana citiem ir slēptas bailes, ka kāds par tevi var padomāt slikti vai novērtēs kā nekur nederīgu.
Egoisms un mīlestība ir atšķirīgas lietas, jo citi mūs mīl tikpat daudz, cik mēs mīlam sevi. Savu mīlestību pašam pret sevi varam novērtēt, pamatojoties uz līdzcilvēku attieksmi pret jums. Jo cilvēkā lielāks egoisms, jo mazāka mīlestība pret sevi un apkārtējo redzamo un neredzamo pasauli.
Garīgās attīstības potenciālu nosaka cilvēka EGO skaitlis, izteikts 100% izteiksmē. Garīgi attīstītam cilvēkam EGO vajadzētu būt ap 20 (un mazāk), tad otra daļa — 80 ir intuīcija. Jo lielāks EGO skaitlis, jo mazāka intuīcija. Ja cilvēka EGO skaitlis ir ap 35 vai daudz lielāks, tad sadzīvē no tādiem cilvēkiem līdzcilvēki cenšas izvairīties tāpēc, ka viņu klātbūtnē uzturēties ir pagrūti vai pat neciešami.
Savukārt palielināts intuīcijas skaitlis norāda uz cilvēka pozitīvajām īpašībām un centieniem garīgajā attīstībā. Tādi cilvēki var dot patiesu mīlestību citiem.
Nieres ir baiļu orgāns. Tās ir bailes no nākotnes, bailes par materiālo stāvokli, nevēlēšanās dzīvot. Nierakmeņi vēsta, ka šādas negatīvas emocijas cilvēks sevī nesis ilgi — materializējušies baiļu, neveiksmju un sarūgtinājuma sabiezējumi.
Sāpes sirdī visbiežāk rodas no nepiepildītas mīlestības gan pret sevi, gan pret tuviniekiem, gan pret pasauli vispār. Rodas sajūtas, ka krūtis no bēdām plēš gluži vai pušu. Ne velti ir teiciens «smaga sirds». Sevišķi tas attiecas uz cilvēkiem, kuri visu mūžu ir centušies apslāpēt sevī aizvainojumus, pāri darījumus — sakost zobus un visu izturēt, krājot visas sāpes sevī. Tieši tā ļoti bieži no dzīves aiziet spēka pilni vīrieši, kas nevienam nežēlojās, bet — sirds ir pilna, un vadzis lūzt...
Sirds bieži vien sāp arī tiem cilvēkiem, kuri ir pārpilni ar žēlumu un līdzcietību. Pārāk liels žēlums kļūst destruktīvs. Tie ir cilvēki, kuri cieš no vainas izjūtas un mokās pašpārmetumos. Žēlums un vainas sajūta ir agresija pret sevi, nespēja piedot sev, bet piedošana ir vienīgais atbrīvojošais spēks. Daudziem tas izpaužas kā mīlestības bads kopš agras bērnības. Tas ir aizvainojums, kas liek nocietināties sirdij. Palīdz piedošana un domas pozitīvais spēks.
Augsts asinsspiediens rodas, ja cilvēks nespēj pieņemt esošo situāciju, vadīt un kontrolēt notikumus. Tā ir cilvēka attieksme pret dzīves šķēršļiem. Rodas uztraukums, nervozēšana, un līdz ar to paaugstinās asinsspiediens. Tāpēc jāiemācās dzīvi un tajā esošos notikumus pieņemt tādus, kādi tie ir. Tieši slimības mūs māca kļūst elastīgākiem un saprotošākiem, pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
Sirdsdarbības pārsitieni nozīmē, ka mūsu dzīvē ir pārāk liela steiga. Nemiers un stress cilvēkam nav pieņemami.
Cilvēka sirds simbolizē dzīvības centru. Zems asinsspiediens vēsta, ka viņa enerģijā radusies noplūde, cilvēka dzīvībai kādas negācijas atņem spēkus. Tādā gadījumā labāk «izlādēties», šādi atbrīvojoties no negācijām. Vai nu visu protestu izteikt, izkliegt skaļi, uzrakstīt to uz papīra vai pat skaļi kliedzot, saplēst kādu trauku. Tikai nepaturēt sevī šīs negācijas!
Ja ir problēmas ar plaušām, piemēram, bronhīts — tas ir neizpausta niknuma un pretenziju atspoguļojums. Ar bronhītu un plaušu karsoni bieži slimo mazi bērni, kas nozīmē, ka viņu ģimenes atmosfēra ir nervoza un saspringta, jo starp vecākiem valda nesaskaņas, strīdi un skandāli. Arī bērnam ģimenē ir maza vieta. Proti, viņš netiek ievērots. Par bērna viedokli nemaz nerunājot. Tāpēc bērns slimo. Problēmas ar plaušām saistītas ar aizvainojumu gan pret dzīvi, gan vispār. Pietiek jau ar to, ka grūtniecības laikā mātes attieksme pret bērnu bijusi negatīva — nav gaidīts, nav gribēts, gadījies nejauši, un sieviete gribējusi no tā atbrīvoties. Protams, tas viss palicis ieprogrammēts bērnā. Sajūta, ka bērns šajā pasaulē ir lieks, paliek uz mūžu — ar dzīves neveiksminieka sajūtu.
Astma bērniem nozīmē zemapziņas bailes no dzīves. To var raksturot ar mātes pārdzīvojumiem.
Savukārt, ja cilvēks nevar skaļi izpaust savas jūtas un pārdzīvojumus, viņa emocijas tiek nobloķētas. Cilvēks sabiedrībā bieži krekšķina, kāsē, pirms sāk runāt. Tas tāpēc, ka pārāk bieži tiek kritizēti un nosodīti citi cilvēki. Klepojot negatīvais tiek izklepots ārā, veicot bremzēšanas funkciju.
Visas problēmas, kas saistītas ar klepu, kaklu, saaukstēšanos, angīnu, aizsmakumu, vairogdziedzera kaitēm, ir saistītas ar cilvēka saskarsmi un komunikāciju. Viss negatīvais, ko aizturam, it kā «aprijam», paturot to sevī, jo nav labi runāt pretī priekšniecībai, skolotājiem, vecākiem — tas viss sakrājas kaklā. Iekaisis kakls, vairogdziedzeris vēsta, ka neprotam pastāvēt par sevi, lūgt sev no dzīves to, kas vajadzīgs. Bieži cilvēks par to tiek slavēts — par savaldību, par uzvešanās prasmi sabiedrībā, bet rezultāts ir gaužām bēdīgs — mēle neklausa, lūpas kļūst nedzīvas, balss pēkšņi aizkrīt un cilvēks neko nevar pateikt. Vai izsaka tikai kādu niecīgu daļiņu no vēlamā. Tā ir nespēja pastāvēt pašam par sevi. Rīkle patiesībā ir tā organisma daļa, kurā ir koncentrēta mūsu radošā enerģija, pašizpausme. Tāpēc viss ir jāizrunā. Pretējā gadījumā bieži veidojas saspringta sejas muskuļu grimase ar rīkles, kakla rajona saslimšanu.
Saaukstēšanās rodas no grūtsirdības, no dažādām bailēm kaut ko nedabūt, kaut ko nesasniegt. Bailes no kļūdām, zaudējumiem, vientulības u.c.
Maziem bērniem daudzas slimības nāk tieši no vecākiem, jo līdz 7 gadiem bērns ir cieši saistīts ar māti, tā arī uzņemdams sevī arī kādu mātes problēmu slimību veidā. Piemēram, iesnas ir cilvēka asaras, ķermeņa iekšējās raudas. Pēc tā var izzināt slimību problēmas. Iesnas bērnam pauž lūgumu pēc vecāku uzmanības, par bērna bezpalīdzības izjūtu šajā pasaulē.
Zobi tieši norāda, kā cilvēks spēj aptvert un pārvarēt dažādas dzīves situācijas. Ja cilvēks ēdot lamājas, runā ko sliktu, tas viss arī ietekmē mutes dobuma veselību. Ēdot lamā arī sevī uzņemto ēdienu, līdz ar to organisms saindējas, zobi bojājas. Līdz ar to cieš visi gremošanas orgāni.
Kuņģis ir barības sagremotājorgāns, kurš sevi simbolizē kā «barības tvertni», kam jāpārstrādā, jāsagremo dažādas dzīves situācijas. Nespējot apgūt visu dzīvē «jaunpienākošo», cilvēks baidās uzsākt ko jaunu. Tāpēc sākas sūdzības par kuņģa «spazmām». Ja dusmas un agresija pieaug, sākas gastrīts. Dažreiz tas beidzas ar vemšanu vai ļaundabīgiem audzējiem. Vemšanu parasti izraisa piespiedu darbs. Tas nozīmē, ka cilvēks par katru cenu grib atbrīvoties no uzspiestās situācijas.
Zarnu slimības pauž cilvēka attieksmi pret dzīvi un darbu. Tas visvairāk izpaužas cilvēka attieksmē pret sadzīves sīkumiem, maznozīmīgiem ikdienas darbiem. Par to vēsta divpadsmitpirkstu zarnas darbība, tās veselības stāvoklis. Tādi cilvēki ir patmīlīgi. Viņiem vienmēr vajag kaut ko pierādīt — gan sev, gan citiem un par katru cenu dabūt iedomāto.
Aklās zarnas iekaisums rāda, ka cilvēks jūtas kā iedzīts strupceļā, ka nav vairs izejas — ne iet tālāk, ne atpakaļ.
Taisnā zarna simbolizē cilvēka vēlmi un māku atbrīvoties no visa vecā, vairs nevajadzīgā. Vēdera (taisnās zarnas) aizcietējumi uzrāda cilvēka skopumu, naudas kāri, savu emociju pārlieku aizturēšanu, mokot sevi pārmetumos, ka nav kaut ko izdarījis vai izdarījis par daudz, vai arī savu emociju pārlieku «taupīšanu». Mūžīgā mocīšanās vainas apziņā, sevis pārlieku «šaustīšana» rada kuņģa čūlas.
Aizkuņģis simbolizē prasmi priecāties par dzīvi un baudīt to. Ja cilvēks vairs neredz sevī un apkārtējā vidē ne prieku, ne dzīves skaistumu, rodas problēmas ar aizkuņģa dziedzeri. Šo pašu iemeslu dēļ rodas (cukurslimība) diabēts, jo dzīvei pietrūkst «salduma». Tāpēc jācenšas domāt pozitīvi, sevī, dabā un apkārtējos saskatīt tikai labou un skaisto.
Aknu slimības, arī dzeltenā kaite, ir lielu dusmu avots. Vienalga, īslaicīgi kūsājoši no dusmām, vai ilgstoši krājuši sevī rūgtumu pret kādu indivīdu vai uz dzīvi (netaisnu) vispār. Tas pats attiecas arī attieksmē pret žultspūsli, kurš strādā tandēmā ar aknām, tīra asinis.
Rodoties organismā lielam negatīvismam, rodas virkne slimību — locītavu iekaisumi, vīriešiem impotence, akmeņu nogulsnēšanās žultspūslī.
Turpretī galvassāpes vēsta — kaut kas nav kārtībā ar cilvēka domāšanu, viņš kaut ko dara un domā nepareizi.