Varis blogs

Roze ir viena no tauta izplatītākajam kaitēm, kuras dziedināšanā un ārstēšanā, izvēloties atbilstošus paņēmienus, ārsts un dziednieks var palīdzēt panākt pacientam pakāpenisku stāvokļa uzlabošanos un izveseļošanos.

Protams, te jāpiebilst, ka pašārstēšanās ir bīstama, it sevišķi, ja novērojama augsta ķermeņa temperatūra, drudzis, galvassāpes, vemšana! Neaizmirsīsim, ka, parādoties rozes pirmajām izpausmēm - skaidri norobežotam ādas apsārtumam un pārējiem slimības simptomiem, nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta, kurš noteiks ārstēšanās kursu.

Praksē ir bijuši gadījumi, kad ārstēšana nav devusi pilnīgu atveseļošanos. Varbūt pacients par vēlu griezies pie ārsta, laikus nav ievērojis, apkopis dažādas vaļējas brūces, skrambas, savainojumus un kāju sēnītes. Tieši caur šīm vietām baktērijas viegli var iekļūt ķermenī! Kā zināms, roze pieder pie infekcijas saslimšanām, ko izraisa streptokoki.

Rozes vārdi

Šī kaite nav tikai fiziskā ķermeņa, bet arī garīgā problēma. Bieži vien pacients pats grib izrunāties un pastāstīt, kas ar viņu noticis pirms šīs kaites rašanās, varbūt viņā mājo bailes, pārdzīvojums, ilgstošas bēdas, stress. Efektīva ir nomierinošu, dziedinošu vārdu pielietošana, piemēram, trīs reizes apvārdojot slimības skarto laukumu: "Zila roze, zaļa roze, sarkana roze izput, iznīkst kā rīta rasa salnā, tā kā vecs Mēness, kā saulītes ēna, tā lai iznīkst šī kaite kā tās rozes. Lai tev nedzeltu, nepamptu, netvīktu, nedurtu un arī nesāpētu!" Šeit rozes minētas kā slimības simbols.

Protams, dziednieka iedarbība ir efektīvāka, ja līdztekus notiek darbs enerģijām: domu koncentrācija, roku uzlikšana, zīmju simbolu lietošana.

Viss ap mums nepārtraukti kustas, vibrē. Arī katrai kaitei ir sava vibrācija. Iespējams, ka tieši ar stipriem, pozitīviem vārdiem mēs varam "ievibrēt", izmainīt slimības ritmu un raksturu.

Visbiežāk roze novērojama uz sejas, jostasvietas un kājām. Kaite var sākties, parādoties mazam, sarkanam plankumiņam, kas nereti vēršas plašumā, paliek sarkanāks, iegūst spīdumu, var mitrot, veidoties tādi kā pūslīši.

Rozes vārdos ir precīzi nosauktas sajūtas, ko cilvēks var just pie šīs vainas: sapampums, durošas sāpes, dzelšana, tvīkšana, karstuma sajūta, nieze. Manā praksē bijuši gadījumi, kad roze kombinējas ar augoņiem. Tautas novērojumos izkristalizējies pieņēmums, ka rozes dziedināšana labāk veicas dilstošā Mēness fāzē. Tāpat rozi nedrīkst rādīt saulei un pakļaut mitrumam. Dziedniekam stingri jāapzinās, ko viņš drīkst un ko ne.

Pret rozi der arī šādi riņķi ar krustiem un ierakstiem. Vienu riņķi velkot taisa tur 9 krustus un iekšā raksa priekšā taisītus vārdus, tad šo rakstu pārrīvē ar sveces taukiem. Vispēdīgi pār šo papīru pārliek melnu vilnu un piesaitē pie slimās vietas.

Kā rīkojās mūsu vecmāmiņas?

Mūsu vecmāmiņas līdztekus vārdiem izmantoja arī dažādus dabas līdzekļus: piemēram, agri no rīta salasītas dārza rozes vainaglapiņas (sarkanās un rozā krāsas), tās svaigas pielika pie rozes skartās vietas, ar sārtu drānu piesaitēja klāt. Izmantoja sakaltētu rožu lapu pulveri, ko uzkaisīja uz kaites. Tāpat izmantoja sasmalcinātas vai veselas māllēpju lapas, ar "vēso" pusi; t.i. - virspuse uz sarkanuma, vai māllēpju lapu pulveri. Uz rozes vainas lika arī svaigas ievu lapas, vai sakasītu mizu, tāpat plūškoka zaļo kārtiņu, kas atrodas zem mizas. Arī ceriņkoka mizai piemīt stafilokoku attīstību aizkavējošas spējas. Vārdotājas ņēma zilu papīru un vilka uz tā īpašas zīmes, kas, pieliktas pie rozes, to apstādinājušas, nesušas atvieglojumu jau pirmajā pielikšanas reizē. Tad vēl uz zila vilnas auduma uzkaisīja smalki saberztu krītu vai rudzu miltus un apsēja ar to slimo vietu. To atkārtoja vairākkārt, rītos līdz saullēktam vai vakaros pēc saulrieta. Labi palīdz uzkaisīts krīts uz ceļmallapām, dadža lapām - to uzliek uz rozes un piesaitē zilu vilnas drānu.

Ko dara šodien?
Mūsdienas populāras ir ēteriskas eļļas. Jostas rozei ņem 15 ml olīveļļas pievieno 3 pilienus koriandra ēteriskās eļļas, sajauc! Šo maisījumu var pievienot cūku taukiem un smērēt slimības skartās vietas. Un tāpat der tējaskoka, lavandas, bergamotes, citrona ēteriskās eļļas. Ņem 10 ml jebkuras maigas augu eļļas, pievieno 3 pilienus no minētām ēteriskām eļļām un samaisa ar to cūku taukus.

Esmu novērojis, ka rozes kaites skartais cilvēks parasti kļūst nemierīgs, nervozs, to veicina sliktā pašsajūta. Varētu ieteikt uzturēties kādu laiku zem lieliem kokiem, piemēram, ziedošām liepām - tas nomierina, dot spēku enerģiju. Labi rezultāti bijuši, izmantojot aptiekā pirktos zilos mālus. Ar mālu pulverīti apkaisa rozes skartās kontūras, tie uzsūc lieko limfas mitrumu un arī dezinficē.

Rozes slimajiem ieteicams izvairīties no trekniem ēdieniem, cukura, baltajiem miltiem, gaļas. Tā vietā vairāk uzturā lietot augļus un dārzeņus - it sevišķi sarkanas krāsas.

Ieteicams nedaudz pagavēt, dzerot tīru ūdeni ar burkānu sulu.

Ja paši laikā pieņemsit saprātīgus lēmumu, roze kā pēkšņi atnāca - tā aizies!