Varis blogs

Aura ir elektromagnētisks starojums, ko veido trīs rādītāji - temperatūra, kuru nosaka šķidruma dinamika organismā; bioelektriskais potenciāls, kas atkarīgs no nervu sistēmas aktivitāšu svārstībām; katram organismam ļoti individuāls elektromagnētikais starojums. Savs biolauks ir jebkuram bioloģiskam objektam - sākot no šūnas, orgāna, orgānu sistēmas un beidzot - visam organismam kopumā. Tātad savs biolauks ir arī augiem un dabiskai pārtikai. Biolauks atspoguļo vielmaiņas procesus organismā, tāpēc tā intensitāte atkarīga no objekta attīstības pakāpes. Bērniem biolauks ir daudz izteiktāks, vieglāk uztverams nekā pieaugušajiem, kam vielmaiņas procesi vairs nav tik strauji. Četrdesmito gadu beigās krievu zinātnieki Semjons un Valentīna Kirliāni ar metodi, kas ļāva nofotografēt biolauku, pierādīja, ka aura nav mistisks burvekļu izdomājums. Ar speciālu aparatūru un infrasarkano staru palīdzību ir iespējams uztvert biolauku, kas redzama kā krāsaina josla ap ķermeni. Veselam organismam tā ir nepārtraukta. Cilvēka aura sastāv no septiņiem krāsu spektriem. Normas stāvoklī augšējai ķermeņa daļai, kur izvietoti visaktīvākie orgāni, tā ir gaiša (balta un dzeltena). No diafragmas līdz mazajam iegurnim aura ir vidēji gaišās krāsās no oranžas līdz zaļai, bet ķermeņa apakšdaļā no zaļas līdz tumši brūnai. Ja kādam šī josla ir pārtraukta vai arī nav īstajās krāsās, tas var norādīt, ka uz cilvēka biolauku iedarbojas kādas ārējas sistēmas vai arī kāds orgāns ir slims. Biolauks ir kā spogulis organismā notiekošajiem procesiem, un tas nav ārstējams pats par sevi, ja rāda sliktu atspulgu. Jāārstē orgāns, kas šo atspulgu rada. Tomēr profilaktiski savs biolauks jāsarga no ārēju faktoru iedarbības, kas var ietekmēt arī iekšējos orgānus. Cilvēka biolauku ietekmē viss, kam ir spēcīga elektromagnētiska aktivitāte - elektrolīnijas, lāzerstarojums, televīzija, dators. Piemēram, visu dienu strādājot pie datora, cilvēks tiek pakļauts nepārtrauktai starojuma ietekmei, un tad tas var akumulēties, palikt uz cilvēka. Šis uzspiestais elektromagnētiskais lauks nomāc dabisko, kas reflektoriski ir saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, līdz ar to ar iekšējiem orgāniem, kas rezultātā var tikt «izsisti no līdzsvara». Tāpēc, rūpējoties par savu veselību, profilaktiski ieteicams izvairīties no negatīvas svešu lauku ietekmes.u Kā izvairīties no svešu lauku ietekmes Pēc iespējas izvairīties no sistēmām ar elektromagnētisku starojumu. Strādājot pie datora monitor, izmantot speciālus elektromagnētiskā starojuma filtrus. Strādāt ar pārtraukumiem, laiku pa laikam izejot no darba telpas. Savu darba vietu, konkrēti kāju pēdas, ar elektrību vadošu sistēmu (piemēram, metāla konstrukciju) savienot ar zemi, kur tādā veidā tiek novadīts starojums. Uzreiz pēc darba dienas ieteicama kontrastduša, kas likvidē svešo starojumu, ja tas uzkrājies uz cilvēka.

Pasaulē ir lietas, kas ir, bet kas ar aci nav saskatāmas. Ļoti jūtīgi cilvēki dažkārt var redzēt citu cilvēku auru jeb viņu bioloģisko lauku. Spilgtāka vai ne tik izteikta, bet aura jeb biolauks ir ap katru no mums. Tas pazūd līdz ar nāvi, un tam ir loģisks izskaidrojums. Latvijas Akupunktūras asociācijas direktors profesors Nikolajs A.Nikolajevs skaidro, ka aura ir elektromagnētisks starojums, ko veido trīs rādītāji - temperatūra, kuru nosaka šķidruma dinamika organismā; bioelektriskais potenciāls, kas atkarīgs no nervu sistēmas aktivitāšu svārstībām; katram organismam ļoti individuāls elektromagnētikais starojums. Savs biolauks ir jebkuram bioloģiskam objektam - sākot no šūnas, orgāna, orgānu sistēmas un beidzot - visam organismam kopumā. Tātad savs biolauks ir arī augiem un dabiskai pārtikai. Biolauks atspoguļo vielmaiņas procesus organismā, tāpēc tā intensitāte atkarīga no objekta attīstības pakāpes. Bērniem biolauks ir daudz izteiktāks, vieglāk uztverams nekā pieaugušajiem, kam vielmaiņas procesi vairs nav tik strauji. Četrdesmito gadu beigās krievu zinātnieki Semjons un Valentīna Kirliāni ar metodi, kas ļāva nofotografēt biolauku, pierādīja, ka aura nav mistisks burvekļu izdomājums. Ar speciālu aparatūru un infrasarkano staru palīdzību ir iespējams uztvert biolauku, kas redzama kā krāsaina josla ap ķermeni. Veselam organismam tā ir nepārtraukta. Cilvēka aura sastāv no septiņiem krāsu spektriem. Normas stāvoklī augšējai ķermeņa daļai, kur izvietoti visaktīvākie orgāni, tā ir gaiša (balta un dzeltena). No diafragmas līdz mazajam iegurnim aura ir vidēji gaišās krāsās no oranžas līdz zaļai, bet ķermeņa apakšdaļā no zaļas līdz tumši brūnai. Ja kādam šī josla ir pārtraukta vai arī nav īstajās krāsās, tas var norādīt, ka uz cilvēka biolauku iedarbojas kādas ārējas sistēmas vai arī kāds orgāns ir slims.

 Astoņdesmitajos gados Ļeningradas universitātē veica kompleksu divu plānu cilvēka ķermeņu pētījumu. Biolauka fiziskās būtības noteikšanai nokonstruēja virkni speciālu devēju un ierīču, kuras reģistrēja cilvēkam apkārt esošos laukus. Iegūtie eksperimentu rezultāti atklāja, ka cilvēkam ir vairāki enerģētiskie apvalki, kuriem ir skaidras robežas.

Eksperimentu gaitā zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka ārējais lauks, kas atrodas cilvēkam apkārt, vidēji svārstās no 1 līdz 3-4 metriem un vairāk (piemēram, ekstrasensam). Te var minēt faktu, ka dažādos senajos vēsturiskajos un reliģiskajos avotos var atrast norādījumus tam, ka dižiem garīgiem Skolotājiem tāds lauks varēja sasniegt pat līdz 5 kilometriem. Pastāv viedoklis, ka Kristum tas bija 1 km lielumā, bet Buddai – 5 km lielumā. No tā izriet, ka jo cilvēks ir labsirdīgāks un garīgāks, jo lielāks un stiprāks ir viņa biolauks.

Zināms, ka jo mazāks un vājāks ir auras diametrs, jo vājāks un iztukšots cilvēks jūtas. Parasti pilsētas iedzīvotājiem pārāk liela stresa dēļ biolauks var saspiesties līdz pat 60 cm, kas tiek uzskatīts par kritisku atzīmi. Tas runā par to, ka cilvēks  teju teju saslims ar ļoti smagu slimību.

Patiesībā aurai ir vairāki slāņi, dažādas krāsas un dažāds blīvums. Katrai krāsai ir sava nozīme. Pastāv dažāda aparatūra, kura ļauj nofotografēt auru. Ar vienu no šādiem aparātiem tika uzņemta bilde, kuru jūs redzat augstāk. Tagad tādu pašu foto ar „Aura kameru” var uztaisīt Rīgā, Origo.