Aptuveni 8 miljoni cilvēku pasaulē ik gadu mirst no vēža. Pasaules Veselības Organozācija paredz, ka šis skaitlis līdz 2030. gadam varētu sasniegt 12 miljonus. Vēzis ir biežākais nāves iemesls cilvēkiem jaunākiem par 85 gadiem, ASV katrs ceturtais cilvēks mirst no vēža. Katrs ceturtais !!!  Ar katru dienu mūsu brīvība tiek ierobežota vai atņemta, lai it kā „pasargātu no terorisma draudiem”, bet vienlaikus cilvēki cieš un mirst no slimības, kuras oficiālā medicīna atsakās ārstēt. Dr. Richard Day, Rokfelleru kontrolētās eigēnikas firmas Planned Parenthood vadītājs, 1969. gadā slepenā sapulcē ir teicis:

 „Uz doto brīdi mēs varam izārstēt gandrīz jebkuru vēzi. Šī informācija ir reģistrēta arhīvā Rokfellera Institūtā (Rockefeller Institute), ja jebkad tiks nolemts to publiskot.” Deijs teica, ka ļaujot cilvēkiem mirt no vēža, tiks palēnināts populācijas augšanas temps: „Tu vari tikpat labi mirt no vēža vai kādas citas slimības.”

Jau tad, pirms tik daudziem gadiem, viņš pieminēja to, ka plāns ir kontrolēt un atlasīt cilvēku populāciju ar medicīnas, pārtikas, jaunu laboratorijā veidotu slimību un vēža palīdzību. Šie cilvēki neizjūt ne vismazāko līdzjūtību, tieši tāpēc viņi dara to, ko dara. Farmācijai (Big Pharma) nav nekādas vēlmes ārstēt vēzi, jo tā pelna neiedomājami lielas naudas summas, ārstējot simptomus ar postošām zālēm un organisma šūnas ar tādām nāvējošām indēm kā ķīmioterapija. Bet viņiem galvenais pat nav šī nauda. Tie vēlas, lai cilvēki ciestu un mirtu ātrāk nekā tas nepieciešams - tas ir veids kā nokaut populāciju. Tieši tāpēc, ik reizi kad kāds ārpus Farmācijas industrijas atklāj kādu efektīvu veidu, kā ārstēt vēzi, viņš uzreiz kļūst par mērķi medicīnas institūcijām un valdību aģentūrām. Šīs metodes parasti tiek noklusētas, apsmietas, apšaubītas un/ vai pat aizliegtas !

Kas ir onkoloģija, jeb vēzis psihoemocionālajā plānā ?

Vēzis ir komplicēta saslimšana, kuras sakni jāmeklē cilvēka psihoemocionālajā aspektā. Ir daudz teorijau, kas attiecas uz fizisko ķermeni, bet reti kurš ārsts pateiks, ka jeb kuras slimības sākums ir meklējams nepiepildīto ilgu un cerību neaprakstāmās dvēseles un gara ciešanās. Kad nespējam rast piepildījumu un attaisnojumu savai eksistencei, gars cieš neaprakstāmas sāpes, kuras pārceļas uz fizisko ķermeni, ja šādos stāvokļos esam spiesti dzīvot ilgstoši. Dievs mums katram ir paredzējis savu lomu uz šīs zemes. Nav piedzimis neviens cilvēks, kurš nebūtu zemei vajadzīgs. Tomēr mūsdienu mākslīgi radītās, varmācīgās konkurences apstākļos, tiek radīts milzīgs daudzums nepiepildītu, nelaimīgu, nevienam nevajadzīgu dvēseļu, kuras bieži izšķiras par pašu dramatiskāko soli, kā pamest savu ķermeni. Slimība ir tikai iemesls, kā fiziskajam ķermenim aiziet no šīs pasaules, bet pašiznīcināšnās mehānismu cilvēks palaiž pats ar savām negatīvajām emocijām - tādām kā vainas sajūta, lepnība, nosodījums, aizvainojums, nicinājums, naids un vēlēšanās atriebties. Šīs emocijas burtiski „saēd" ķermeni.

Kas ir onkoloģija, jeb vēzis fiziskajā ķermenī ?

Katras mūsu šūnas DNS molekulā ir iekodēta informācija par to, kas ir šī šūna un kas tai jādara. Faktiski šūna var būt dzīva vai mirusi. Slimas šūnas nemēdz būt.  Vēža šūna ir vesela, pat ļoti vesela. Tikai tai pietrūkst informācijas, ka savlaicīgi jānomirst, šī informācija ir izdzēsta. Sanāk ka šī šūna ir nemirstīga, tāpēc arī ar to ir ļoti grūti cīnīties  Piemēram, kad plaušās ir viena vēža šūna, tad nekas slikts nenotiek, bet ja 90%, tad mēs mirstam no skābekļa trūkuma. Katru dienu organismā veidojas simtiem atipisku šūnu, un, ja vēža bendes limfocīti ir veseli un spēcīgi, tie atpazīst vēža šūnas un nogalina tās. Lai nogalinātu vienu vēža šūnu, vajag 200-400 limfocītu. Vēzis sākas no viena miljona atipisku šūnu. To sauc par perēkli. Tā lielums ir daži milimetri. Laiks no kura vienu atipiska šūna pārvēršas par audzēja perēkli zirnīša lielumā ir apmēram 4 gadi. Audzēja perēklis savai eksistencei izmanto senu mehānismu, šūnu reģenerācijas mehānismu (kad organismā ir brūce, šūnas sāk izdalīt asinsvadu augšanas stimulatorus promouterus (veicinātājus), kas liek asinsvadiem augt ievainoto audu virzienā, bojātās šūnas saņem enerģiju, skābekli, barības vielas un ievainotā vieta ātri vien sadzīst. Tāpat arī rīkojas vēža šūnas, piesaistot asinsvadus. Kad atipiskās šūnas sāk saņemt glikozi un skābekli, sākas strauja vēža progresija.

Pierādītās vēža rašanās teorijas.

Novājinātas imunitātes teorija.
Mūsu imunitātes šūnas – leikocīti un limfocīti dzīvo 1-2 dienas, lai nogalinātu vienu vēža šūnu vajag 200-400 T-limfocītus.
Īpaša nozīme vēža profilaksē un ārstēšanā ir NK šūnām jeb NK killeriem, vai galētājšūnām. NK šūnas ir visagresīvākie no limfocītiem un tās  sastāda apmēram 5% - 15% no kopējā organismā cirkulējošo limfocītu skaita. To mērķis ir audzēju šūnu iznīcināšana un organisma aizsardzība no visdažādākajām infekcijām, vīrusiem un mikrobiem. NK killeršūnas-galētājšūnas ir ļoti svarīgs faktors cīņā ar vēzi. Imunitates paaugstināšana ir vienīgais veids kā palielināt NK šūnu-galētājšūnu skaitu un aktivitāti. Diemžēl, mūsu šodienas populācijai dažādu faktoru ietekmē NK kileršūnas iedzīvotājiem ir 5-6 reizes mazāk nekā tām  vajadzētu būt.

Vīrusu teorija.
Vīrusi pārprogrammē veselo šūnu DNS molekulu piesaistot savai DNS šūnai . Vēzi izraisa sekojošie vīriusi. 1) Epšteina-Bara vīruss (infekciozā mononukleoze) izraisa limfomu – limfātiskās sistēmas vēzis. 2) Ģenitāliju herpes vīruss. 3) Citomegalovīruss. 4) Papilomas vīruss. No 16 papilomas vīrusiem 6 ir kancerogēni (vēzi izraisoši). 4) Hepatīta C vīruss. Cēloņi pieder pie novājinātas imunitātes teorijas.

Kancerogēnā teorija.
Eksistē 3000 kancerogēnu, no tiem 150 ir pilnīgi pierādīti. Kancerogēni ir tie, kas atraisa vēža rašanās mehānismu.Visi kancerogēni ir uzlādēti pozitīvi, bet šūna ir uzlādēta negatīvi. Kancerogēniem nokļūstot uz šūnas virsmas, tiek bojāta šūnas membrāna un pēc tam arī DNS molekula, tiek iedarbināts vēža rašanās mehānisms. Kancerogēni var būt fiziskas, ķīmiskas, un medikamentozas izcelsmes. Fiziskie kancerogēni ir visas starojuma frekvences sākot no infrasarkanās līdz ultravioletai, kuru nav cilvēka organismā. Tie ir mikroviļņu starojums – mikroviīļņu krāsnis un mobilie telefoni (centieties tālāk no sevis turēt mobilo telefonu sevišķi sarunu laikā), televizoru elektromagnētiskais starojums, solārijs (solārijā nedrīkst uzturēties ilgāk par 30 sekundēm), kad ir parādījies iedegums tas ir stipri par daudz. Ir ultravioletais starojums. Piemēram, Norvēģijā ar ādas vēzi slimo 5 reizes mazāk nekā Āfrikā. Rentgenstarojums - gamma stari.
Starp 150 pierādītajiem kancerogēniem pie ķīmiskiem var pieskaitīt dažus medikamentus, sadzīvē izmantojamos dažādus traukus un plastmasas. Daudz kancerogēnu ir kosmētikā.(krēmi, šampūni). Pārtikā ir sastopami ksenoestrogēni (viltus hormoni), kas ir herbicīdu sastāvā, ko plaši izmanto lauksaimniecībā. Tie izraisa estrogēnatkarīgu krūts vēža rašanos. Sodrēji un darva (skursteņslauķi slimo biežāk ar ļaundabīgiem audzējiem. Arī  alkohols un nikotīns ir pieskaitāms pie kancerogēniem.

Medikamentozā teorija.

Tie ir hormonālie pret apaugļošanās līdzekļi. Tā ir vibro masāža , kā arī nepareizi veikta masāža, kas izraisa strauju metastazēšanos. Arī zobu pasta ar floru (daži ražotāji uz pastām tagad raksta ‘’bez flora’’). Flors ir kancerogēns. Vēzi var izraisīt pat pašas vēža ārstēšanas zāle, diagnostikas metodes un pat staru terapija: http://onkologija.simplesite.com/418972330

Uzturs.
Produkti, kas izraisa vēzi. 1) Krāsviela E-125 (magoņkrāsas SX) un skābuma regulētāji E-510 (amonija hlorīds), E-513 (sērskābe), E-527 (amonija hidroksīds) 2) Konservants nātrija benzoāts E-211 (marinētie gurķi, biezpienmaizītes, augļu pīrāgi, konservi, salātu piedevas, garneles, pastēte, kosmētika) Lietojot šo piedevu šūnas nemirst apaptozes ceļā, bet noveco. 3) Alkohols. 3) Cukurs (sevišķi baltais rafinētais). 4) Benzopirēns (kūpinātie gaļas izstrādājumi, sevišķi ar auksto metodi, šprotes). 5) Fast Food kartupeļuikas ilgstoši nekļūst tumši, nebojājas 5) Sāls. Lielā  daudzumā ir kancerogēns.  Mums nātrijs ir vajadzīgs kā organiskais savienojums, kas atrodas dažādos zaļumos, bet nevis savienojumā ar hloru. 6) Mērces, sausās zupas un daudzi citi produkti  satur garšas pastiprinātāju E-621 (nātrija glutomāts). 7)Rauga maize. Veicina labvēlīgu vidi sēnītēm. Rieksti. Sevišķi zemes rieksti. Ideāla augsne pelējuma sēnītei.  9) Konservi. Negatavojiet ziemai daudzos konservus, no kuriem šūna dabū etiķi, sāli un vairāk neko, tāpēc ēdiet dzīvu pārtiku. 10) FastFood ēdieni. Vairakkārt pārkarsētie tauki un trans tauki ir spēcīgi kancerogēni. 12) Trīs kafijas krūzītes dienā par 60% paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi. 13) ĢMO lopbarība un augšanas hormoni – tos plaši lieto putnkopībā un lopkopībā. http://onkologija.simplesite.com/419113320

Ģenētiskā teorija.
Var būt  iedzimts gēns, piemēram, kad organismā tiek izstrādāts olbaltums, kas traucē leikocītiem atpazīt vēža šūnas. Ģenētiski pārmantots tiek tas, ka uz šūnas virsmas nav dažu olbaltumu, kas aizsargā to pret kancerogēniem. Tieši šis iztrūkums tiek pārmantots. Ne jau pats audzējs ģenētiski tiek pārmantots, bet aizsardzības olbaltumu trūkums uz šūnas virsmas vai olbaltumi, kas traucē T-limfocītiem atpazīt vēža šūnas. Ģenētiskā pārmantojamība vainojama tikai 15% gadījumos. Tomēr, iepazīstoties dziļāk ar novājinātas imunitātes teoriju, varam secināt, ka tā saucamā ģenētika, vairumā gadījumu ir tikai limfocītu nepietiekamā spēja atpazīt konkrēto vēža šūnu.

Audu teorija.
Vācu bioķīmiķis Otto Varburgs 1932 gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā par to, ka atklāja, ka vēža attīstības process ir anaerobs (bez skābekļa). Vēža šūnas ievietojot skābā vidē, tās izplēšas, bet sārmainā saraujas. Kā novērst skābo vidi, jeb acidozi organismā, vairak lasiet sadaļā "acidoze"

Iekaisumu teorija.
Audzēju attīstībai veicinošu vidi rada hroniski iekaisumi – hronisks olnīcu iekaisums, hronisks pankreatīts, hronisks prostatīts. Labvēlīga vide ir arī tad, ja šūnai trūkst skābekļa (skāba vide).Ja šūnā saplīst DNS molekula, tās atjaunošanai nepieciešama enerģija – skābeklis, bet skābā vidē skābekļa nav un nav arī reparācijas. Audzēju attīstību arī veicina ikdienā lietotajā uzturā pazemināts iekaisumus mazinošu Omega-3 taukskābju daudzums un palielināts Omega-6 daudzums, kas pamatā ir linolskābe, kura organismā pārvēršas par arahidonskābi. Tā veicina metionīna aktīvo formu samazināšanos un attiecīgi tiek veicināti hronisku iekaisumu procesi, kas var nonākt līdz onkoloģiskai saslimšanai. Lai veiksmīgi cīnītos ar baktērijām, organismam iekaisuma procesi ir nepieciešami, tomēr šo procesu veicinātājs arahidonskābe, ir daudz mazāk jālieto. Visvairāk arahidoskābes ir  saulespuķu eļļā (sevišķi rafinētā). Tāpēc rafinēto saulespuķu eļļu var lietot ne vairāk kā 25 gr dienā. To ir atzinuši pasaules vadošie onkologi. Centieties vairāk lietojiet Omega-3 taukskābes un attiecībai pret Omega-6 jābūt ideālajā variantā jābūt 10:1, vismaz 5:1, bet ne otrādi. Šāda attiecība ir olīveļļā, bišu maizē un linsēklu eļļā (ar auksto metodi iegūtā). Starp citu, kvalitatīva olīveļļa smaržo nedaudz pēc zivīm. Eļļas nedrīkst būt rūgtas. Rūgtums nozīmē, ka eļļa ir sabojājusies.

Brīvo radikāļu teorija.
Skābo brīvo radikāļu slimība, kas bojā šūnapvalkus un šūnas DNS. Visskābākais brīvais radikālis ir ūdeņradis.  Tālāk seko atomārais skābeklis, dažādas skābes (faktiski ūdeņradis), smēķēšana, ekoloģiskā vide utt.: "acidoze"

Parazitārā teorija.
Vēzi var izrasīt tādi parazīti kā toksoplazma, trihomonas, opistorhi (izraisa aknu vēzi), tāpēc, ja ir problēmas ar aknām, izmeklējiet uz lamblijām, opistohiem, toksokarām, C-hepatītu. "parazīti"

ZINĀTNISKO PĒTĪJUMU DATI, KO VEIKUŠI PATANATOMI VĒŽA SLIMNIEKIEM 1996.GADĀ ŽENĒVĀ:

Kā redzam, dati ir graujoši un nepārprotami norāda, ka vismaz 70% no visiem vēžiem ir radušies pateicoties parazītiem. Kas liecina par parazītiem un kā no tiem atbrīboties, lasiet sadaļā "parazīti"

"Candidas" teorija.
(Šī nav oficiālā teorija, bet mana pieredze rāda, ka ievērojami uzlabojas to pacientu dinamika, kuri papildus terapijām lieto NaBicarbonātu, jeb dzeramo sodu, tāpēc sliecos domāt par šīs teorijas pamatotību dažu vēžu tipu gadījumos.) Itāļu ārsts Tullio Simoncini, izcils un drosmīgs vīrs, kurš ir atteicies pakļauties milzīgajam spiedienam no institūciju puses. Simoncini  atklāja, ka vēzis ir sēne, kuru izraisa Candida, rauga veida organisms, kas dzīvo ķermenī mazos daudzumos pat veselos cilvēkos. Normālos gadījumos imūnsistēma to uzrauga un kontrolē, bet, kad Candida sāk augt un kļūst par iespaidīgu sēni, tālāk var sekot nopietnas veselības problēmas – tai skaitā vēzis. Kāds apdāvināts dziednieks no Anglijas, Mike Lambert, par Candida sēnīti izsakās šādi:
 

„Sēnītes, it īpaši Candida, aug un attīstās, ēdot un šķīdinot saimnieka ķermeni. Tai ir nepieciešams ķermenis, lai vairotos, jo Candida viena pati to nespēj. Nav brīnums, ka hroniska noguruma brīžos, kurus bieži var attiecināt uz Candida kolonizāciju, cietējs jūtas tik slikti gan fiziski, gan psiholoģiski.”

Tullio Simoncini saka, ka vēzis ir Candida sēnīšu infekcija un ka vispārpieņemtais medicīniskais skaidrojums par vēzi kā šūnu nepareizu darbību ir aplams. Simoncini ir onkologs un endokrinologs, kas strādā ar metabolo traucējumu pacientiem, bet patiesībā viņš ir kas vairāk. Viņš ir īsts ārsts, kurš cenšas atklāt patiesību savu pacientu labā un atsakās atkārtot kā papagailis oficiālo versiju, par to, kas ārstiem būtu jādara un jādomā. No brīža kopš viņš iesaistījās medicīnā, viņš saprata, ka kaut kas visā vēža ārstēšanas procesā bija nepareizi:

„Es katru dienu redzu briesmīgas ciešanas. Pediatrijas onkoloģiskajā nodaļā - visi bērni, kas tur bija sākotnēji, neilgā laika periodā nomira. Es nevarēju noskatīties uz tiem nabaga bērniem, kuri mira no ķīmioterapijas un staru terapijas radītajām sekām !”

Viņa neapmierinātība un bēdas par redzēto, lika meklēt jaunus veidus kā izprast un ārstēt šo postošo slimību. Simoncini saprata, ka visi vēži uzvedas vienādi vienalga kurā ķermeņa daļā tie atrodas vai kādu formu tie ieņem. Viņš arī novēroja, ka vēža uztūkumi vienmēr ir balti. Kas vēl ir balts? Candida. Simoncini saprata, ka tas, ko tradicionālā medicīna uzskata par šūnu nekontrolētu un nepamatotu augšanu–ļaundabīgu augšanu- tā patiesībā ir imūnsistēma, kas ražo šūnas, lai aizsargātu ķermeni no Candida uzbrukuma. Viņš saka, ka secība ir šāda:

1.Imūnsistēma parasti kontrolē Candidas šūnu vairošanos, bet, kad imūnsistēma tiek iedragāta un vājināta, tad Candida spēj attīstīties un izveidot koloniju;
2.Beigu beigās Candida pārņem kādu orgānu, un imūnsistēmai ir uz šiem draudiem jāreaģē citādi;
3.Un šis „citādi” nozīmē imūnsistēma uzbūvē aizsargbarjeru no sava paša ķermeņa šūnām, un šo veidojumu mēs saucam par „vēzi”.

Runā, ka vēža izplatīšanos uz citām ķermeņa daļām (metastāzes) izsauc ļaundabīgas šūnas, kuras ir izbēgušas no savas rašanās vietas. Simoncini apgalvo, ka tā tas nav. Vēža izplatīšanos aktivizē īstais vēža cēlonis- Candida sēne, izkļūstot no sava sākotnējā rašanās avota. Vēzim parādīties ļauj novājināta imūnsistēma. Kad imūnsistēma ir kārtībā, tā tiek galā ar problēmu pirms problēma spēj ņemt virsroku. Šajā gadījumā, tā kontrolē Candidu.

Bet pavērojiet, kas noticis- vēža slimnieku skaits ir strauji palielinājies. Ir sācies mērķtiecīgs karš pret cilvēka imūnsistēmu. Imūnsistēma tiek nepārtraukti vājināta ar pārtikas un dzērienu piedevām, ķīmisko lauksaimniecību, vakcinācijām, elektromagnētiskajām un mikroviļņu tehnoloģijām un frekvencēm, farmaceitiskām „zālēm”, modernās „dzīves” stresu un tik daudz ko citu. Kādas aizsargspējas varētu būt šodienas bērniem, ja viņiem tiek potētas 25 vakcīnas un to dažādās kombinācijas pirms viņi ir sasnieguši 2 gadu vecumu, kamēr viņu imūnsistēma tikai veidojās un attīstās?

Ķimioterapija.
Tai skaitā arī radiācija. Ķīmijterapija ir inde, kas veidota, lai nogalinātu šūnas. Tas arī viss. Mūsdienu „jaunākās metodes” vēža slimnieku ārstēšanā nozīmē indēt pacientu un cerēt, ka vēža šūnas nomirs ātrāk nekā ķermeņa veselās šūnās un pats pacients. Bet tas vēl nav viss. Šī ķīmijterapijas inde arī nogalina imūnsistēmas šūnas un atstāj to sašautu gabalos. Un Candida vēl joprojām atrodas ķermenī. Izpostītā imūnsistēma nespēj efektīvi reaģēt pret Candidu, un Candida sāk pakļaut sev citas ķermeņa daļas, lai sāktu visu procesu no gala. Pat tie, kuri šķietami ir izveseļojušies pēc operācijas un ķīmijterapijas un kuriem ir dots „zaļais signāls”, lielākoties dzīvo kā pulksteņi ar laika limitu. Viņu imūnsistēma ir sasista druskās, un tas ir tikai laika jautājums, līdz Candida uzsāks jaunu uzbrukumu.

Citiem vārdiem sakot:

"Ķīmioterapija nogalina tos, kurus tai būtu jāārstē!"

Vēža industrija ir krāpšana. Nekas vairāk kā liela naudas taisīšanas un cilvēku bendēšanas mašīna. Piemēram, mamogrammas (rentgenstarojums, pārbaudot krūts vēža iespējamību) sievietēm vairāk izraisa vēzi, nekā to atklāj, un tajā pašā laikā „industrija”, Lielā Farmācija un citas vēža „labdarības iestādes” un „atbalsta grupas” mudina sievietes tās veikt arvien biežāk (starp citu, palūkojieties uz reklāmām tepat Latvijā, ka valsts iestādes jums sūta uzaicinājumus uz krūts vēža skrīningu, dzemdes kakla poti, utml..). Pretīgi, vai ne ? Par ķimioi un staru terepijas graujošo ietekmi lasiet sadaļā "onkologu fiasko".

Kad Tullio Simoncini aptvēra to, ka vēzis ir sēnīšu infekcija vai invāzija, viņš sāka meklēt kaut ko, kas varētu šo sēnīti iznīcināt un tādējādi arī iznīcināt vēzi. Simoncini saprata, ka pretsēnīšu zāles nelīdz, jo, lai sevi aizsargātu, sēne ātri pārveidojas un mutējas, un ar laiku pat sāk pārtikt no tām zālēm, kas bija parakstītas tās nogalināšanai. Tā vietā, Simoncini atrada kaut ko daudz, daudz vienkāršāku- nātrija bikarbonātu. Nātrija bikarbonāts ir spēcīgs sēnīšu iznīcinātājs, un, pretēji zālēm, Candida nespēj tam pielāgoties. Pacientam tiek iedots nātrija bikarbonāta šķīdums orāli un iekšēji ar endoskopa palīdzību (gara, tieva caurulīte, ar kuras palīdzību ārsti redz ķermeņa iekšpusē bez operācijas). Tas ļauj nātrija bikarbonātu novietot tieši uz vēža sēnītes. Senie ēģiptieši zināja par pretsēnīšu vielu dziednieciskajām īpašībām, un tūkstošiem gadu atpakaļ sarakstītās indiešu grāmatās pat ir ieteikts lietot spēcīgas iedarbības sārmus vēža ārstēšanai. Gadu laikā esmu dzirdējis, ka vēzis nespēj parādīties sārmainā vidē, un tagad ir skaidrs kāpēc- tas nogalina sēnīti. Tieši tāpēc lielais vēža slimnieku skaits atspoguļo arvien pieaugošo cilvēku skābo uzturu. Būtu labi veikt pH testu, un, ja tavā ķermenī ir skāba vide, būtu viedi kaut ko darīt lietas labā. Vairāk par to lasiet sadaļā "acidoze".

Audzēju profilakse.
1.Atbrīvojies no tādām negatīvām emocijām kā vainas sajūtas, lepnības, nosodījuma un nicinājuma naida un vēlēšanās atriebties. Šīs emocijas burtiski „saēd „ tavu ķermeni.
2.Uzturs. Centies mainīt neveselīgas ēšanas paradumus. Mazāk lieto produktus, kas  baro vēža šūnas . Nedzer tetrapaku sulas, gāzētos saldinātos dzērienus, bet  daudz dzer dzīvo ūdeni. Miris ūdens atņem enerģiju. Dzīvs ūdens satur skābekli, organiskos minerālus jonu veidā, ir nedaudz sārmains un ir negatīvi lādēts. (piemēram, krāna ūdeni vislabāk attīra reversās osmozesa tehnoloģijas (Reverse Osmosis) filtri. Ieteicams, pat vēlams būtu strukturēts ūdens.
3.Maksimāla aizsardzība pret vīrusiem, baktērijām, sēnēm, parazītiem. Antivīrusu, antibakteriālas, pret parazitāras, pretsēnīšu programmas. Uzmanīgi ar antibiotikām un hormoniem.
4.Ja radu vidū ir vēža slimnieks, profilaktiski lietojiet  antioksidantus (Transfera Faktoru preparātus, cinku, selēnu, A, C un E vitamīnus).
5.Saudzējiet sevi no sasitumiem, traumām.
6.Ikdienā vairāk pārvietojieties kājām, neizmantojiet liftu, vasarā peldies dabiskās ūdens krātuvēs. Katru dienu vismaz viena stunda fiziska slodze.
7.Atbrīvojaties no sliktiem ieradumiem (smēķēšana, alkohols, narkotikas).
8. Sargā sevi no kaitīgā mobilo telefonu, monitoru, televizoru elektromagnētiskā starojuma, izmantojiet neitroniķus. Vasarā sargājiet sevi no saules. Neapmeklējiet solārijus.
9.Regulāri.veiciet  organisma attīrīšanas programmas. Vienreiz nedēļā atslodzes diena, vienreiz 3 mēnešos 3 dienu atslodze. Divas reizes gadā veiciet nopietnāku attīrīšanu, tīriet zarnu traktu. Katru dienu sekojiet lai izietu vēders.
10.Diemžel, pēdējā laikā nakas saskarties ar gadījumiem kad vēža ārstēšanas, vai parastās skrīninga diagnostikas metodes nevis palīdz, bet tieši otrādi - palaiž vēža rašanās mehānismu. Arī biopsija nereti izdara "lāča" pakalpojumu, izlaižot vēža šūnas nekontrolēti pa visu organismu.

"Tātad, kopsavilkumā nonākam pie secinājuma, ka pamatā visu vēžu rašanās iemesli ir skāba vide organismā, organisma ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums, nepilnvērtīga, jeb tukša pārtika un novājināta imunitāte !"

Vai mēs varam kaut ko darīt šajā jautājumā ?

Izrādās jā un daudz. Katru dienu mūsu organismā veidojas miljoniem atipisku šūnu un imūnā sistēma ir tā, kas vai nu pamana tās, vai nepamana. Pēc VVO (Vispasaules Veselības Organizācija) datiem pašlaik par  98% ārstēšana tiek nodota mediķu rokās un tikai par 2% mēs varam iejaukties paši., bet pēc šīs  organizācijas apkopotajiem pētījumiem šie 2% (audzēju varēja novērst) var izaugt par 60% un tam pamatā ir veselīgs dzīvesveids, kas sevī ietver fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, regulāru organisma attīrīšanu un aizsardzību.

11 valstis 13 gadus pētīja, kā veselīgs dzīves veids iespaido saslimstību ar audzējiem un rezultāti izrādījās pārsteidzoši, cilvēki kuri lietoja veselīgu pārtiku pietiekoši kustējās, saņēma antistresa un imunitāti veicinošas programmas, par 60% mazāk mira ar vēzi.

„Pasaules veselības organizācijas speciālisti ir atklājuši, ka ar krūti ēdināti bērni retāk slimo ar astmu, diabētu, leikēmiju, artrītu, rahītu, vēzi un citām nopietnām slimībām. Savukārt, zviedru pētnieki secinājuši, ka mazuļi, kas zīdīti ilgāk par četriem mēnešiem, par 7,7% retāk slimo ar astmu, par 24% – ar atopisko dermatītu, par 6,5% – ar alerģisko rinītu nekā bērniņi, kuri zīdīti mazāk nekā četrus mēnešus.”

Vairāk nekā divdesmit gadu veci pētījumi liecina, ka sievietes, kuras savus mazuļus zīdījušas ilgāk par pusgadu, retāk saslimst ar krūts un/vai olnīcu vēzi. Kopš 2000.gada zinātnieki cenšas izstrādāt vēža un infekcijas slimību terapiju, kas būtu balstīta uz mātes pienā esošajām olbaltumvielām, tātad – cenšas radīt medikamentus, kuru sastāvā būtu mātes piena olbaltumvielas. To, ka mātes piena olbaltumvielas spēj cīnīties ar vēža šūnām, zinātnieki atklāja nejauši. Viņi uzpilināja no mātes piena iegūtu ekstraktu uz pirmsvēža veidojuma – papilomas. Tikai sakritības dēļ vēža barotnei, kas tika izmantota šajā eksperimentā, bija zems pH līmenis – tāds, kāds tas ir zīdaiņa kuņģī. Mātes piena olbaltumvielas spēja tikt galā ar vēža šūnām ! Tā zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka mātes pienā esošās olbaltumvielas, nokļūstot zīdaiņa kuņģī, veido šūnas, kuru uzdevums ir cīnīties ar vēža šūnām. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Zīdainītis pirmajā dzīves gadā ļoti ātri aug, un šajā laikā šūnas arī ļoti strauji dalās. Taču strauja šūnu dalīšanās saistīta ar ļaundabīga audzēja draudiem. Lai tā nenotiktu, daba izstrādājusi aizsargmehānismu – mammas pienu.

Avots: "Mans Mazais" 29.11.2010., JEVGĒNIJA LIVDĀNE, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.

1949.gadā Henrijs Šervuds Lourenss (1916.g. 22. septembris – 2004.g. 5.aprīlis) atklāja, ka tūlīt pēc piedzimšanas pirmajās 3 dienās jaundzimušais saņem kādu ļoti vērtīgu aizsardzību no savas mātes ar pirmpienu, kurš satur mātes ģenētisko informāciju par visiem patogēniem, infekcijam, vīrusiem, senītēm, vēža šūnām un parazītiem, ar kuriem ir saskāries viņas un viņas senču organismi savas dzīves laikā. Ja māmiņa šo informāciju no saviem senčiem nav saņēmusi, tad viņas organisms nodod tikai to informāciju, kuru viņa ir uzkrājusi savas dzīves laikā. Tas ir mehānisms, ko ģenētiski ir paredzējusi daba mūsu izdzīvošanai. Pēc šāda paša mehānisma darbojas visu mugurkaulnieku imūnsistēmas. Kaķēni, kucēni, telēni ..., visi dzimst nesterilos apstakļos un pateicoties šim dabas radītajam mehānismam izdzīvo !

Šī imūnās informācijas nesējmolekula lielā daudzumā ir atrodama asins sastāvā - leikocītos un visu mugurkaulnieku pirmpienā. Zinātnieki šo imūnās pieredzes molekulu ir nosaukuši par Transfera Faktoriem. Tās ir informatīvas molekula, jeb informācijas matrica imūnās pieredzes nodošanai no pieredzējušas sistēmas, kura jau ir pazīstama ar ārējās vides draudiem, sistēmai, kurai šādas informācijas vēl nav. Tādejādi, jaunās, nepieredzējušās sistēmas, vai šūnas, saņem pirmo imūnās sistēmas apmācību. Transfera Faktors paaugstina imūnās atbildes reakcijas ātrumu līdz pāris stundām kā arī aktivizē antigēnu imunitāti uz alerģiju izraisītājiem, kontrolējot to ar sastāvā esošo frakciju palīdzibu, kur viena frakcija – induktorā, paaugstina visu kopējo imūnās sistēmas atbildes reakciju, otra - antigēnspecifiskā frakcija cīnās ar dažādiem mikroorganismiem ar kuriem ir pazīstams mātes organisms un trešā - supresorā frakcija kontrolē abas iepriekšminētās frakcijas, lai tās neņem virsroku viena pār otru un neizraisa autoimunas reakcijas.

Tā kā produkts ir mūsu organisma sastāvdaļa, tas ir pilnīgi nekaitīgs pat jaundzimušajam un sirmgalvim. Transfera Faktors sava plašā darbības spektra dēļ paaugstina jebkura cilvēka dzīves kvalitāti absolūti visās sfērās . Turklāt, ir eksperimentāli pierādīts, ka Transfera Faktors ir efektīvs arī dažādu labdabīgu un ļaundabīgu onkoloģisko slimību gadījumos.

Imunitāte neapšaubāmi ir katra dzīvā organisma sastāvdaļa, kas skar jebkuru dzīvu organismu. Tapēc pilnīgi neizskaidrojams ir fakts, ka apmēram 2O-3O-jos gados populārs bija viedoklis, ka mazuļus nevajag likt pie krūts pirmajās trijās dienās pēc dzimšanas, aizvietojot mazuļa ēdienkarti ar 5% glukozi, vai mākslīgo piena maisījumu, kas turpinājās vairākus desmitus gadu, izraisot nopietnu imūndeficītu vairākās paaudzēs. Dažās dzimtās tās var būt pat 3-4 paaudzes. Sekas mēs redzam šodien  - alerģijas, onkoloģija, vīrusi, infekcijas, autoimūnas saslimšans. Visas šīs slimības ir sekas.

Šodien katram no mums ir ļoti svarīgi normalizēt savu imūnsistēmu, atgūstot tās kompetenci. Daudzi maldīgi uzskata, ka imunitāte ir tikai saaukstēšanās.

Imunitāte ir organisma noturība pret jebkuriem svešas izcelsmes informācijas avotiem – svešām olbaltumvielām, svešām aminoskābēm, jaunām infekcijām, kas kā rezultāts rodas genomu apmaiņas ceļā un ir cilvēka sugai patoloģiska mikroflora.

Kā zinams, pret jaunām slimībām radīt zāles ir principā neiespējami, savukārt, radīt zāles slimībai, kas jau plosās ir jau par vēlu un tāpēc mūsu organismam ir jābūt gatavam tikt ar tām galā ātri un efektīvi. Vienkāršiem vārdiem runājot, izdzīvos tikai tie, kuriem būs stipra imunitate ! Turklāt, vecās slimības – tuberkuloze, trakumsērga, holēra, malārija arī nekur nav pazudušas. Arī onkoloģija šobrīd ieņem katastrofālu statistiku ne tikai Latvijā. Mūsu organismos dažādu bioķīmisku procesu rezultātā katru dienu rodas miljoniem patoloģisku šūnu un tikai no mūsu imūnsistēmas būs atkarīgs vai tā pieļaus to tālāku attīstību un nekontrolētu vairošanos  vai nē. Tikai spēcīga imūnsistēma ir spējīga tikt galā ar mūsu laikmetā sastopamo slodzi. Lasiet sadaļā "imūnterapija".

"Īpaša nozīme vēža profilaksē un ārstēšanā ir NK šūnām jeb NK killeriem, vai galētājšūnām. NK šūnas ir visagresīvākie no limfocītiem un tās  sastāda apmēram 5% - 15% no kopējā organismā cirkulējošo limfocītu skaita. To mērķis ir audzēju šūnu iznīcināšana un organisma aizsardzība no visdažādākajām infekcijām, vīrusiem un mikrobiem. NK killeršūnas-galētājšūnas ir ļoti svarīgs faktors cīņā ar vēzi. Imunitates paaugstināšana ir vienīgais veids kā palielināt NK šūnu-galētājšūnu skaitu un aktivitāti. Diemžēl, mūsu šodienas populācijai dažādu faktoru ietekmē NK kileršūnas iedzīvotājiem ir 5-6 reizes mazāk nekā tām  vajadzētu būt."

Transfera Faktors paaugstina NK šūnu aktivitāti līdz pat 437%

4Life researche Transfera Faktors imūnsistēmas uzlabošanai un atjaunošanai ir iekļauts arī ārstu rokasgrāmatās. No 2004. gada Transfera Faktoru oficiāli ir apstiprinājusi un iesaka Krievijas Federācijas Veselības ministrija (Minzdrav). Transfera Faktors ārstu rokasgrāmatās ir iekļauts ne tikai Krievijas, bet arī Ukrainā un ASV. Šīs metodes būtība ir nodrošināt imūnsistēmu ar kvalitatīvu imūno informāciju, ko iegūst no govs pirmpiena un vistas olu dzeltenuma, kuras efektivitāti ir apstiprinājuši neskaitāmi pētījumi Krievijas, ASV un citās pasaules klīnikās.

Protams, ja esam savu organismu noveduši kritiskā stāvoklī, ne vienmēr pietiks ar pāris burciņām Transfera Faktora, tomēr tas ievērojami paaugstina jebkuras terapijas efektivitāti, un jau šodien mēs varam to droši saukt par cilvēces bioloģisko izdzīvošanas fenomenu !!! Lasiet sadaļā "imūnterapija".

http://onkologija.simplesite.com/