Salamandra blogs

Līgo vakarā, pusnaktī, jāiet kailiem dzīvajā ūdenī peldēties!
"Esot tadas dienas gadā, kad ūdens avotos ir dzīvs. Gribētu zināt, kuras tieši tās dienas ir. Reiz man pastāstīja, ka tajā dienā ūdens esot dzīvs. Pasmēlu to tieši no avota un lietoju ilgu laiku. Garša patiešām bija citāda. Bija sajūta, ka enerģijas manī ir vairāk un arī redze uzlabojās. Tirzā, kur dzīvoju, ir divi nozīmīgi avoti - Kancēnu avots, netālu no kura es dzīvoju, citā vietā vēl arī Svētavots, "Dzirkstelē" vēršas lasītāja Ieva no Tirzas.

"Dzirkstele" noskaidrojusi, ka ekspertu domas šajā mistiskajai pasaules uztverei piederīgajā jautājumā ir atšķirīgas. Izdalāmi jēdznieni: dzīvais, nedzīvais jeb mirušais ūdens, kā arī svētūdens jeb svētītais ūdens un tā saucamais sudraba ūdens.

Dziedniece Silvija Pumpure "Dzirkstelei" skaidro, ka to, vai ūdens avotā ir dzīvs vai nedzīvs, nosaka pēc avota tecēšanas virziena, nevis pēc noteiktām dienām kalendārā. Avotā smeltu ūdeni uzlādēt un padarīt dzīvu var arī dziednieks. Viņa saka "Latvijā ļoti maz ir dzīvo avotu". Tajā pašā laikā dziedniece piekodina: "Ir jābūt ļoti uzmanīgam ar dzīvā ūdens lietošanu. Ja cilvēks pirms tam nav garīgi attīrījies un, nedod Dievs, ir sastrādājis cūcības, tad izdzerta pusglāze dzīvā ūdens var vilkt uz zārka pusi. Tātad vajag vispirms garīgi attīrīties. Baznīcā svētīto ūdeni tāpat var lietot tikai tāds cilvēks, kam atlaisti grēki. Neattīrītam cilvēkam pēc šāda ūdens iedzeršanas var kļūt slikti. Dzīvo ūdeni faktiski pielieto mazās devās, pat tikai pilienos. To dzert krūzēm nevar, kā dažs gribētu katru rītu."

Tautā par dzīvo ūdeni sauc arī to, ko smeļam no akas vai no avota. Vārītu ūdeni sauc par mirušu, jo tajā nav nekādu baktēriju un tajā ir iznīcināts viss, kas cilvēka organismam nepieciešams. Tiek uzskatīts, ka dzīvais ūdens ir arī dzīvos augos, dārzeņos, augļos. Tieši tāpēc iesaka uzturā lietot pašu izaudzēto tieši no dobes, nevis veikalā pirkto, kas jau pastāvējis.

No 23.jūnija pulksten 24.00 līdz 24.jūnija pulksten 3.00 no avotiem un krāna tek „dzīvais ūdens", kuru var dzert neierobežotā daudzumā. „Dzīvais ūdens" paaugstina enerģētiku. Dziednieki uzsver: lai izārstētos no slimībām, jādzer „nedzīvais ūdens", pēc tam, lai atjaunotu spēkus jādzer „dzīvais ūdens". Dzīvais ūdens paātrina dzīvības procesus. Nedzīvais - attīra, stabilizē un konservē.

Dziednieki uzskata, ka dabā noteiktā laikā visās ūdenskrātuvēs, ūdensvadā un jebkuros tilpumos ūdens pārmaiņus kļūst dzīvs un miris. Šī īpašību mija, kā arī svētūdens rašanās nepieciešama visas dzīvās radības attīstībai.

Svētītais un mirušais ūdens dabā
23.februārī no pusnakts līdz pulksten 3.00 ņemtajam ūdenim piemīt svētūdens īpašības. Ja svētūdens maz, tad to ielej lielākā traukā - apmēram vienu ēdemkaroti un pievieno parasto ūdeni (otrādi nekad!). Papildinātajiem krājumiem piemīt visas svētūdens īpašības...

Svētūdeni ieteicams dzert no rīta tukšā dūšā un vakarā pirms gulētiešanas. Ja slimība nopietna, var dzert neatkarīgi no ēšanas režīma. Jānoskaita Tēvreize un jālūdz veselība. Vienā reizē jāiedzer trīs malki svētūdens. Zināmi gadījumi, kad slimnieka mutē ielieti daži pilieni svētūdens atsauca viņu pie samaņas un mainīja slimības gaitu.

Ar baznīcā iegūto svētīto ūdeni vai nosauktajos datumos ņemto no ūdenskrātuvēm (arī no ūdensvada) var attīrīt dzīvojamās telpas. To izšļaksta stūros, uz priekšmetiem un mēbelēm, lai atbrīvotu no vecu, negatīvu struktūru uzslāņojumiem. Pēc tam nedaudz ūdens ielej stikla traukā un vaļēju atstāj telpā.

18.janvārī no pulksten 24.00 līdz 19.janvāra 3.00 no avotiem un krāna tek nedzīvais ūdens, kuru var dzert līdz vienam litram diennaktī akūtu iekaisuma slimību gadījumā, jaunveidojumu gadījumā (dažādi audzēji), ādas slimību gadījumā, brūču dziedināšanai, pārliekas uzbudināšanās gadījumā.

Grāmatas "Pašatdzīvināšana ir realitāte" autors Anatolijs Ņekrasovs min noteiktas stundas diennaktī, kad dabā ir dzīvais ūdens. Situācija mainās burtiski pa minūtēm. Pēc viņa uzskatiem dzīvais ūdens ir katru dienu laikā no pulksten 1.20 līdz 3.25, no 4.15 līdz 5.00, no 5.25 līdz 6.35, no 8.20 līdz 10.50, no 13.20 līdz 15.20, no 18.10 līdz 20.30, no 22.10 līdz 22.40. Pēc A.Ņekrasova viedokļa pārējās diennakts stundās ūdens ir nedzīvs. Dzīvā ūdens stundās ieteicams lietot šķidru pārtiku, dzert sulas, zāļu uzlējumus. Taču nedzīvā ūdenī labāk peldēties, mazgāties, tīrīt zobus.

Nedzīvā ūdens laikā organisms attīrās, ātrāk dzīst brūces.

Tautā izsenis zina un izmanto tā saucamā sudraba ūdens dziednieciskās īpašības. Mūsu senči izmantojuši visvienkāršāko metodi šāda ūdens iegūšanai - ūdeni glabāja sudraba traukā vai arī ūdenī turēja sudraba karotīti jeb sudraba pieclatnieku.

Tā kā sudrabam piemīt antibakteriālas īpašības, šādu ūdeni ieteicams lietot saaukstēšanās slimību profilaksei, kā arī vispārējai veselības uzlabošanai. Taču dziednieki piekodina, ka šādu ūdeni nevajadzētu uzturā lietot ilgstoši un nepārtraukti. Tad nav izslēgtas negatīvas blakusparādības - depresija, nogurums.