Kā izlabot pagātnes kļūdasŠī tehnika noderīga jebkad, kad mēs vēlamies „sasmelt izlietu ūdeni” – tad, kad esat salamājušies ar sev tuviem cilvēkiem, pateikuši viņiem skarbus vārdus un to tagad nožēlojat, kad kāds Jūs publiski apvainojis, pazemojis un citos gadījumos, kad Jūs uzskatāt, ka tas ko Jūs darījāt nav bijis pareizi un Jūs to nožēlojat. Uzreiz pateikšu, ka jo tuvāk pagātnē šis notikums ir bijis, jo efektīvāki rezultāti. Protams, izpildot tehniku vairākkārtīgi, var arī izlabot vecākas savas uzvedības kļūdas. Pats personīgi, eksperimenta veidā esmu nosūtījis pa pastu 2 vēstules un izpildot šo tehniku, panācis, ka vēstules līdz adresātam nenonāk. Protams, pielietoju to arī citos konfliktsituāciju gadījumos. Otrs faktors, kas ietekmē šīs tehnikas efektivitāti, ir Lēnas domāšanas tehnikas izpilde (Skatīt uz .http://www.calis.lv/forums/tema/18206803-lenas-domasanas-tehnika/.), veicot šo konkrēto ‘rituālu”. Bet, nezinot Lēnās domāšanas tehniku var arī sasniegt labus rezultātus. Tehnikas pamatā ir tas, ka viņu veicot, Jūs mazināt vai pat iznīcinat to emocionālo negatīvu, kas ir gan Jūsu, gan otra cilvēka saprātā un radies konfliktsituācijas laikā. Tātad paša „Pagātnes labošanas tehnika”:
Tikai noteikums. Nevajag pēc tam cilvēkam, kuru esat apvainojuši, prasīt piedošanu vai kādi citādi atgādināt par konfliktu. Un neuztraucaties, Jūs paši manīsiet, ka cilvēks, kuru kādreiz apvainojāt, uzvedās tā it kā konflikta nav bijis vai arī tas ir bijis pavisam neievērojams. Lielā apvainošanās būs pārgājusi. Otrs efekts būs tas, ka Jums pašiem mazināsies nožēla par notikušo. Nebūs iekšējā pārmetuma. Paskaidrojums: Ja esat pateicis kādam cilvēkam skarbus vārdus – izspēlējiet scenāriju, ka tad, kad Jūs teicāt šos vārdus, viņš bija uzlicis austiņas un neko nedzirdēja, jo klausījās skaļu mūziku un dungoja sevī, vai viņš tajā brīdī lasīja grāmatu, skatījās televizoru, darīja vienalga ko tamlīdzīgu. Un tikai beigās pārprasīja Jums – „Ko Tu teici ?”, atmāja ar roku un atkal pievērsās savai nodarbei. Var iedomāties arī, ka cilvēks vienkārši uz konflikta brīdi bija izgājis citā istabā un aizvēris durvis. Nu un t.t.. Tad, kad es taisīju eksperimentus ar vēstuli un Latvijas Pastu, tad es pēc tam, kā reāli biju iemetis vēstuli pastkastītē, aizgāju mājās. Mājās izpildīju šo tehniku. Iedomājos, kā es cēli iemetu savu vēstuli miskastē, nevis pastkastītē. Vēstules adresāts nesaņēma. Es arī Latvijas Pasta darbiniekus nevainoju, jo viņi bija manu eksperimentu „līdzdalībnieki”. Nezinu kur arī pazuda manis nosūtītās vēstules.
Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā
| 113 bloga ieraksti |