Daugavietis blogs

Ar Karmiskām slimībām mēs (mūsu dvēsele) inficējamies savās iepriekšējās dzīvēs. Ir pierādīts, ka saslimšana ar Karmu var būt arī mantota no senčiem. Tomēr lielāko daļu mūsu Karmas pamats ir ielikts „pateicoties” mūsu pašu dzīves veidam un emocijām iepriekšējās dzīvēs. Tālāk būs vairāki iemesli – vispārējs apraksts, kādēļ mēs varam saslimt ar Karmu un šīs slimības izpausmes Jūsu uzvedībā nākamajā reinkarnācijā. Pamatiemesli ir 12. Tātad:

1. Iemesls. Savas dvēseles attīstības, svarīgu etapu, neveikšana iepriekšējā dzīvē.

Iepriekšējā dzīvē - Jums bija nepieciešams veikt virkni darbu, sasniegt virkni mērķu, kas atbilst Jūsu Īstenajiem Mērķiem. Bet tā vietā Jūs sekojāt Viltus Mērķiem, citu cilvēku iegribām. Jūs slinkojāt vai bijāt citu cilvēku manipulācijas objekts un tādēļ neveicāt iepriekš minēto uzdevumu savas dvēseles attīstībai. Tā vietā, lai dvēseliski attīstītos, Jūs degradējāt. Bijāt „divnieku karalis” savā kārtējā reinkarnācijas klasītē. Piezīme:

Šajā dzīvē – tādi cilvēki parasti ir ļoti sabiedriski aktīvi (nejaukt ar nozīmi „harizmātiski”). Bet, pastāvīgi, tiek spontāni ievilkti dažādās, viņiem pašiem, personīgi, nevajadzīgās darīšanās. Šie cilvēki bieži kļūst par „sabiedrības naglu”, skraida apkārt ar tukšām un nekam nevajadzīgām idejām. No viņiem vairāk „skaņas”, nekā labuma. Uz tiešām vajadzīgu, citiem un sev, darbu šie cilvēki nav spējīgi. Viņi neprot koncentrēt uzmanību vienam, svarīgam mērķim. Tomēr paši sev rada aktīva un radoša cilvēka imidžu un tiek uzņemti un uzņemti, arvien jaunās un jaunās organizācijās un uzņēmumos. Bet ātri no turienes tiek izdzīti. Jo reāli viņi kaut ko jēdzīgu paveikt nespēj. Sākas nākošās darba vietas vai interešu kopuma meklēšana.....un sākas viss no gala”.

Kādēļ tā notiek - Visa šī cilvēka skraidīšana notiek tādēļ, ka viņa zemapziņa mēģina kompensēt to dvēseles „slinkumu”, kas bijis šim cilvēkam iepriekšējā dzīvē. Cilvēks nevar koncentrēties uz radošiem, Īsteniem Mērķiem. Karmiskā slimība to neļauj. Dzīve tiek atkal „noskraidīta” velti.

Piemērs: Kāda sieviete vienmēr prata sevi pasniegt, kā supermenedžeru. Viņas ārējā degsme uz darbu bija visiem, kā „dadzis acī”. Viņu pieņēma un pieņēma darbā aizvien jaunas un jaunas organizācijas un uzņēmumi. Bet, vienmēr, drīz vien, viņa tika padzīta no sava darba, jo reāli nespēja savu darbu veikt, koncentrēties tam.

2. Iemesls. „Verdziska” padevība un vēlme pakļauties cita gribai, iepriekšējā dzīvē.

Iepriekšējā dzīvē – šādi cilvēki verdziski un bez ierunām pakļāvās citu cilvēku vēlmēm un iegribām. Tādā veidā atstājot malā savus mērķus un vēlmes, kas bija paredzēti realizācijai tajā dzīvē. Ne velti, pat Bībelē ir rakstīts, ka nedrīkst sev izveidot „elku”. No tā varēja izvairīties pat, pēc sava sociālā statusa, esot par vergu vai kalpu kādam. Starp iekšējo pakļaušanos un ārējo (piespiedu vai tēloto) pakļaušanos ir liela starpība. Tādi cilvēki, pat netīšām nokļūstot brīvībā, meklē (meklēja) sev jaunu „kakla kungu”, kam atdot savu dvēseli.

Šajā dzīvē – tādi cilvēki ir atkarīgi no citu cilvēku uzskatiem. Bez „sava mugurkaula”. Bieži vien ar šo Karmisko slimību slimo tieši vīrieši. Sabiedrībā viņi šo savu atkarību neizrāda, bet nonākot mājās, „palien zem sievas tupeles”. Un emocionāli cieš no šīs savas divkosības. Bet viņi nevar tikt vaļā no zemapziņas tieksmes „paslēpties aiz kāda cita platās muguras”. Un cieš vien tālāk.

3. Iemesls. Liela atkarība no enerģētiska vampīra, iepriekšējā dzīvē. Tajā skaitā, no sava bērna vai tuva cilvēka.

Iepriekšējā dzīvē – tādi cilvēki visu dzīvi enerģētiski baroja savus „vampīrus”. Viņu vietā sasniedza vampīru mērķus un izpildīja to mazākās vēlēšanās. Bet savus mērķus un vēlēšanās atstāja novārtā. Dzīvoja svešu, ne savu dzīvi.

Šajā dzīvē – tādi cilvēki ir „slimīgi” mēģina visiem pēc kārtas palīdzēt. Pat tad, kad to neviens viņiem neprasa. Apkārt tādam cilvēkam pastāvīgi „klejo” liekēži, kas mēģina savu darbu uzvelt upura pleciem. Slimais ar Karmu cilvēks to labprāt uzņemas un savus dzīves mērķus atstāj novārtā.

Bieži vien, ar šādu Karmu slimi cilvēki, ir mammas, tēti, vecmammas un vectēvi. Viņi gatavi „paklāju uzklāt, kur bērns liek kāju”. Viņi gatavi uzņemties visas savu bērnu grūtības un raizes. No tā cieš ne tikai paši vecāki, bet vēl vairāk arī paši lutināmie bērni. Tie izaug bezpalīdzīgi un atkarīgi no ārējām situācijām.

Trakākais notiek tad, kad vecāki nomirst vai vairs nevar pildīt savas „gādīgā vecāka” funkcijas. Šie bērni zaudē visu savu dzīves jēgu, krīt depresijā, materiālā un morālā bankrotā. Un bieži vien beidz savu dzīvi ar pašnāvību. Rezultātā, slimā ar Karmu cilvēka, pārliekā „vecāku gādība”, noved pie pilnīgi pretēja efekta tam no kā vecāki kādreiz tik ļoti sargāja savu bērnu.

Secinājums: Bērnus, līdz pilngadībai, nevar atstāt bez uzmanības. Bet tas nenozīmē lutināt, uzskatīt viņus „par zaļiem”, izrādīt pārlieku vecāku „rūpi”. Jo ātrāk Jūs dosiet iemeslu un radīsiet apstākļus saviem bērniem būt pastāvīgiem, jo labāk gan priekš Jums, gan priekš bērna. Pieaugot un nobriestot viņš vēl Jums pateiks paldies par patstāvības stundām. Un nezākās Jūs Jūsu vecumdienās par to, ka Jūs neesat nekā iemācījuši. Es, personīgi, esmu bijis bērēs, kur 24 gadīgs dēls, pie zārka, citu bērinieku klātbūtnē, stipri lamāja mirušo māti par atstāto viņam elektrības rēķinu (30 Ls.), ko māte, pirms miršanas, nebija paspējusi nomaksāt ...... !!! Un tā bija dēla pateicība mirušajai mātei par viņas mātes bezierunu gādību, visa šī „vīrieša” dzīves laikā ! Nevarēja tikai saprast par ko viņam bļaujot asaras lija – vai mirušo māti žēlojot, vai deļ 30 Ls, ko tagad viņam pašam jāmaksā....... Skumji ! Vai ne ?

4. Iemesls. Liels izbīlis vai bailes iepriekšējā dzīvē.

Iepriekšējā dzīvē – šis cilvēks ir nokļuvis situācijā, kad bailes ir bijušas tik spēcīgas, ka iesakņojušās ne tikai viņa saprātā un zemapziņā, bet arī viņa nemirstīgajā dvēselē.

Šajā dzīvē – tādus cilvēku patstāvīgi vajā dažāda veida un ranga tirāni un mocītāji. Gan morālie, gan fiziskie. Cilvēks patstāvīgi baidās no kaut kā nezināma vai, vienkārši, no liela cilvēku pūļa vai nezināma kādas situācijas iznākuma. Cilvēks ir pastāvīgās bailēs no visa. Bērnu dārzā, skolā viņu apsmej un par viņu ņirgājas klasesbiedri. Pēc tam darba kolēģi. Visur viņš ir „visvainīgākais”un „visnepareizākais”. Bieži cilvēki „piekasās” pie, ar Karmu slimā, cilvēka sīkām darbībām un rodas lieli konflikti. Cilvēks ir pastāvīgais „grēkāzis”.

5. Iemesls. Ļoti lielas un izteiktas bailes no nāves, iepriekšējā dzīvē.

No nāves baidās tikai tie cilvēki, kas nav sapratuši un izzinājuši par to, ka mūsu dvēsele ir nemirstīga. Tie ir materiālisti, kas par galveno, ļoti sarežģītajā cilvēka uzbūves mehānismā, uzskata fizisko ķermeni. Bet ar viņa apglabāšanu, uzskata, ka tad arī dzīve un VISS ir beidzies uz visiem laikiem.

Latvijā pazīstamā, aizgājusī aizsaulē, gaišreģe Zilā Kalna Marta ir teikusi, ka kapsēta ir tikai „veco drēbju izgāztuve”. Ceru, ka daudzi viņai piekritīs.

Šajā dzīvē – tādu cilvēku liktenis var būt ļoti daudzveidīgi negatīvs. Tā var būt bezpamata, ilgstoša ieslīgšana depresijā, kas var beigties arī ar pašnāvību. Tā var būt pataloģiska stūrgalvība, kad cilvēks „cīnās ar vējdzirnavām”, ilgi un bez jebkāda rezultāta. Izpausties, kā nespēja adaptēties jaunos apstākļos un dzīvē. Parasti, tāds cilvēks morāli un fiziski „lūzt”. Šāda Karmiskā slimība var arī bailes no ātri pagājušā laika, dzīves un pienākošajām vecumdienām. Šādi cilvēki var būt tie, kas nekur nepaspēj un visur kavē. Viņi baidās no nākotnes, neplāno nākotni, dzīvo vienai dienai. Kā romānā „Vējiem līdz” Skārleta teica „Nāks rītdiena, tad arī domāsim”. Šādi cilvēki baidās kaut ko manīt, jo uzskata, ka jebkurš jauns dzīves jauns pavērsiens, tos tuvina nāvei. Vislabāk, šādi cilvēki, sevi apzinās „ārpus laika” un telpas. Dzīvo savās melanholiskajās fantāzijās.

Piemērs: Kāds vīrietis ļoti tiecās pie varas (vietējā pašvaldībā). Gāja uz priekšu, kā „buldozers” (kā mūsu Šlesers, Šķēle, Repše vai Lembergs). Un nekādi nevarēja atteikties no sava mērķa. Viņu tauta nicināja, bet viņš ietiepīgi līda pie varas. Kā dadzis, tautas acīs. Kad, regresa hipnozes laikā, šis vīrs, atcerējās savu iepriekšējo dzīvi, tad kļuva zināms, ka vara, priekš viņa zemapziņas, ir dzīvības un nāves jautājums. Izrādījās, ka, iepriekšējā dzīvē, šis cilvēks bijis notiesāts uz nāvi, sēdējis vieninieka kamerā un gaidījis vietējā gubernatora apžēlošanas rakstu. To tā arī nav sagaidījis, jo gubernatoram tajā dienā sāpēja zobs. Bet no bailēm trīcošais cilvēks tika pakārts.

P.S. Regresa hipnoze ir viens no ātrajiem variantiem, kas izārstē Karmiskas slimības. Karmas slimības iemesla apzināšanās ir ļoti labas zāles Karmisku slimību ārstēšanā. Tāda terapija palīdz atbrīvoties arī no iekšējiem blokiem, aizspriedumiem.

6. Iemesls. Citu cilvēku naids, iepriekšējā dzīvē.

Iepriekšējā dzīvē – šeit nav domāts vienkāršs, vispārināts naids, bet naids, kas ir pamatots ar otra cilvēka reālajiem negatīvajiem darbiem. Tādiem darbiem, kurus cilvēks - darītājs pats ir apzinājis, kā sliktus. Spilgts piemērs tam Staļins, Hitlers un pārējie tirāni un tautu fiziskie un morālie iznīcinātāji. Es, personīgi, šai sugai pieskaitu arī daudzus mūsu valsts varas un biznesa „bāleliņus”.

Bet, akcentēšu, ka arī šim tirānam ir jāapzinās savi grēki. Ja tas tā nav (sirdsapziņa „aizmigusi”), tad arī Karmiskās slimības iemesla nav. Nežēlīgi, netaisnīgi, bet fakts.

Šajā dzīvē – tādu cilvēku vajā visi apkārtējie cilvēki, gan mājās, gan darbā, gan sadzīvē, gan atpūtā. Gan ar ultimatīviem pārmetumiem par kaut ko neizdarītu, gan ar tik pat ultimatīvām prasībām kaut ko izdarīt. Nekādas atrunas par to, ka cilvēks nevar paspēt, nevar finansiāli, nevar tīri fiziski, šajā gadījumā nelīdz. Apkārtējo cilvēku zemapziņa ir piefiksējusi, ka šis cilvēks ir parādā daudziem un daudz. Nav svarīgi, ka šajā dzīvē šis cilvēks nevienam neko nav parādā. Vienalga, visi apkārtējie pret viņu izturas, kā piekasīgi tiesu izpildītāji, aprakstot parādnieka mantu. Lūgumi un prasības nāk kā no pārpilnības raga. Priekšnieks darbā piekasās pie jebkuras mazākās kļūdas, uzdod vienam otru izslēdzošus neloģiskus uzdevumus. Tuvinieki prasa māju palīdzēt remontēt, izvest uz kaut kurieni ar mašīnu, salabot televizoru, iekārtot bērnu skolā, noorganizēt tantiņai bēres un t. ml.. Cilvēks tiek „sarauts gabalos”. Un pats trakākais ir tas, ka arī atteikt viņš nevienam nav spējīgs. Bieži, ar šādu Karmisku slimību slimi cilvēki, beidz, šo savu kārtējo reinkarnāciju, ar pašnāvību vai nāvīgu slimību (infarktu, insultu un t.ml.), pārpūlas .

Šāda veida Karmisku slimību var arī ārstēt arī vairākas aizejot uz baznīcu un no visas sirds skaitot Tēvreizi. Tikai domās, ne tikai prasot piedošanu šajā dzīvē sastaptajiem un apbižotajiem, bet arī Jums nezināmiem cilvēkiem un par Jums nezināmām sliktajām darbībām pret citiem cilvēkiem, visu savu reinkarnāciju laikā. Ja esat ateists, tad nav obligāti un praktiski iet lūgt to, kam zemapziņā neticat. Ir arī citas un efektīvākas metodes, kā Karmisku slimību izārstēt.