Daugavietis blogs

Ja, izlasa manu „šausmu stāstu” par Karmisko slimību iemesliem un tā loģiski padomā, tad mēs visi bez izņēmuma agri vai vēlu slimojam vai saslimsim ar Karmiskām slimībām. Diemžēl, tā ir taisnība, jo mēs nezinām, cik dzīves un kā mēs esam bendējuši savu nākotni. Nezinu nevienu cilvēku, kas ar šo Pasaules epidēmiju neslimotu. Es arī neesmu izņēmums. Tikai manas priekšrocības ir tās, ka šīs Karmiskās slimības es ātri sev diagnosticēju un tik pat ātri izārstēju. Protams, neiztieku arī bez slinkuma sindroma un ārstējos tikai tad, kad Karma mani jau stipri mani ir satracinājusi. Bet, arī slinkums ir Karmiskas slimības izpausme.

Karmai, šai slimībai (ām), ir negatīva tendence, aktualizēties pēkšņi, negaidot. Tādēļ „aizmigt” nedrīkst. Pēc manis uzrakstītā var secināt, ka Karmisku slimību apstākļi ir visur un visapkārt. Epidēmija, kura iesakņojusies jau cilvēku parašās, kultūrā un ikdienā. Kļuvusi par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tādēļ, jo aktīvāki paliek, kā es viņus saucu, tā saucamie Karmiskie soģi. Cilvēki, kas paši to neapzinot, iegrūž citus cilvēkus vēl „lielākā bedrē.”. Protams un neapšaubāmi, paši mokoties Karmisku slimību izpausmēs.

No mana rakstītā var arī saprast, ka visu to, ko cilvēki ir pieraduši saprast kā Dieva pirkstu (Likteni, Nolemtību ciešanām un t.t.), reāli var definēt kā tikai un vienīgi cilvēku neizdarības un slinkuma rezultātu. No savas personīgās, praktiskās pieredzes, atcerēšos, kā es pirmo reizi izārstēju kādu, mani visu dzīvi vajājošu, negatīvu. Toreiz es ļoti izmainīju savas domas par Dieva, kardināli, noteicošo lomu mūsu dzīvē. It sevišķi attiecībā pret negatīviem, kas notiek ar cilvēku. Bet, kad izārstēju vēl pāris Karmiskās slimības, es sapratu, ka mēs visi esam radīti laimei un tikai laimei. Dievs „par garderobē atstāstām un aizmirstām mantām neatbild”,bet gan uztur zināmu un mums arī neapjaustu kārtību. Kārtības pārkāpēji saņem mācību (nejaukt ar ciešanām), bet atkal saskaņā ar noteikto Dieva kārtību. Un piespiest pārkāpt šo kārtību, sevi varam tikai paši un tikai mēs personīgi. Protam mēs šo laimi noturēt vai nē, tā jau ir cita „dziesma”. Velns un viņa sliktie darbi neeksistē. Eksistē tikai „pārkāpēju” slinkums un/vai neinformētība.

Kāda mana paziņa rakstīja, ka viņam nebūtu laika un līdzekļu veltīt tik lielu laiku rakstīšanai kā man. Es arī savu laiku un līdzekļus uzskaitu, bet pateicoties savām iemaņām, pat tagad, kad sabiedrība piedzīvo krīzi, es dzīvoju tā, kā to pieprasa mana vērtību skala (pēc un saskaņā ar Maslov piramīdu). Esmu apmierināts, man ir saticīga ģimene, paēdis, apģērbies, siltumā, sasniedzu tikai savus tikai īstos mērķus un varu atļauties dažas savas sīkas „vājības”. To visu un vairāk novēlu arī Jums. No visas sirds.

P.S. Un, galvenais, atcerēties, ka tautas parunā „Mūžu dzīvo, mūžu mācies” ir ietverta liela bībeliska gudrība un taisnība. Es nevienu neaicinu mācīties tieši tajā pašā skolā, kur mācos es. Bet mācīties izzināt „Neredzamo pasauli” (arī citā ezotēriskā skolā) iesaku ļoti. Visus savus Karmisko slimību perēkļus, vienas dzīves laikā, iznīcināt, diezin vai izdosies. Bet izbēgt no šīs dzīves negatīvām situācijām un nodrošināt labāku eksistenci nākošajās reinkarnācijās, jau nu noteikti var.