Daugavietis blogs

Daži ieradumi, ļoti iespaido cilvēka smadzeņu darbību un pašprogrammē to uz nabadzību.

Pārskaitīšu svarīgākos no šiem ieradumiem:

1. Ieradums sevi žēlot.

Nabadzības ieradumi sākas ar nemitīgu žēlumu pret sevi un “raudāšanu” par savu nelaimīgo likteni. Par iemeslu sliktas dzīves sakarā, var būt paša gaušanās par savu “nepareizu” figūru,  maziem ienākumiem, par izglītibas trūkumu, sliktāku, kā cilvēks vēlas dzīvokli, par vienmēr sliktu laiku, nepareizu pārdevēju supermarketā. Viss tas var sastādīt cilvēka, viņaprāt, slikto dzīvi.

Parasti, pret tādu cilvēku ātri pazūd citu cilvēku līdzjūtība un palīdzēšanas gribēšana. Tādu cilvēku, protams, var žēlot bezgalīgi. Bet citiem arī kaut kas jādara. No mūžīga ipohondriķa citi neko negaida, jo viņs var tikai raudāties. Sakarā ar to viņu maz sauc kompānijās, No tā šim cilvēkam trūkst pazīšanās, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, vai viņu pasauktu izdevīga kopprojekta īstenošanai.

Sevis žēlošana – tas ir labākais ceļš uz mazapmaksātu darbu un nabadzību.

2. Ieradums visur ekonomēt.

Ja veikalā, Jūs, pirmkārt, meklējat izpārdošanas nodaļu, ja Jūs darbā domājat, ka kolēģiem maksā vairāk, bet strādā viņi mazāk kā Jūs, ja Jūs ne vienam neaizdodiet naudu, ja Jūs uzskatat, ka ar Jūsu algu nevar “iegādāties” bērnu – tas nozīmē, ka, drīzāk, nabadzības iedīgļi Jūsos jau mājo.

Analītiķi uzskata, ka ieradums ekonomēt uz visu, nav saprātigas ekonomijas pamats, bet gan Jums nav saprātīga viedokļa par Jūsu budžeta debetu – kredītu.

Bagāti cilvēki ir gatavi maksāt par preci reālu tās vērtību. Bez tam, viņi ir gatavi maksāt par citu darbu un gaidu to pašu no citiem.

3. Ieradums visu “mērīt” naudas zīmēs.

Tikai cilvēki, kas ieprogrammēti uz nabadzību, uzskata ka, tikai tas, kas tendēts saņemt algu ar daudzām nullēm, var būt laimīgs. Slikti ir tad, ja nevar priecāties par dzīvi, bez savas villas, bez prestižas automašīnas, bez naudas kaudzes savā kontā. Sociologi ir pārliecināti, ka ja cilvēkam uzdod jautājumu – “Kas Tev nepieciešams laimīgai dzīvei ?” un tas sāk pārskaitīt materiālas lietas – var tikai nabags.

Cilvēki, kam ir augsti ienākumi, uz šo jautājumu atbild minot draudzību, veselību, laimīgu ģimeni. Viņi arī nenosauc kā laimes etalonu, lielu rēķinu bankā. Viņi uzskata, ka bagātība pievelk bagātību, ka bagāts cilvēks prot organizēt ienesīgu biznesu “uz līdzenas, tukšas vietas”. Veiksmīgs cilvēks nav atkarīgs no sava “naudas maisa”.

4. Ieradums uztraukties, kad beidzas nauda.

Ko tas nozīmē ! Ja tikai no domas, ka Jūs varat tikt atlaisti no darba, paātrinās Jūsu pulss, tad tas nozīmē, ka Jums sācis darboties, kāds iekšējais bloks - programma, kas atbild par attiecībām ar naudu.

Pareizās attiecības ar naudu ir tad, kad dominē uzskats – “viņa (nauda) šodien nav un rīt noteikti būs. Un tā “uz riņķi” “.

5. Ieradums tērēt vairāk kā nopelni.

Ja Jūs strādājat divos un vairāk darbos, tad tas nozīmē, ka kaut kas jāmaina. Steidzoši jāmaina kaut kas uz labo pusi. Ja cilvēks neizprot, ka viens – izdevīgāks bankas kredits atšķiras no otra, mazāk izdevīga, tad šis cilvēks nekad nebūs bagāts.

6. Ieradums strādāt sev netīkamu darbu.

Ja ne es, tad kas ? Psihologi apgalvo, ka dara sev nepatīkamu nodarbi, cilvēki potenciāli gatavi būt gan neveiksminieki, gan nabagi. Un iemesls tam, ka cilvēks daudz nespriež iesākot sev ne tik patīkamus darbus. Iemesls tam ir domas, kas rada pamatu nodarboties ar sev nepatīkamu darbu.

Lai to izskaustu nepieciešams darīt ne to, ko citi grib, bet to, kas Jums sagādā vislielāko baudu. Bez tam, tikai šajā nodarbē var sasniegt vislabākos rezultātus.

7. Ieradums publiski žēloties par savu neveiksmīgo dzīvi, masu saziņas līdzekļos.

Traki ir tad, ja cilvēks publiski paziņo par savām problēmām vai publiski žēlojas par neizdevušos dzīvi. Arī, it kā, lūgdams palīdzību. Tad visu pastiprina, tā saucamais kolektīvais saprāts, kas, savā kopumā, noteikti pastiprina cilvēka problēmas.

Lai nebūtu nabadzības, palīdzības padomu jāuzdod trešās personas vārdā. Vai, publiskā telpā,  jāatrod speciālists - viens cilvēks, un jāuzdod jautājumi tam.

8. Ieradums turēties attāļu no radiniekiem.

Ļoti labi neveiksminieki ir tie, kas attālinās no saviem tuviniekiem. “Priekš kam man zvanīt vīramātei ? Ja viņai vajag, lai zvana…”, “Onkulis Valdis un tante Līga ir “kolhozs”. Priekš kam mums viņus saukt ? Ko par mums padomās…”, “Tēti, atceries, kā Tu mani nolamāji pagalmā ? Man bija tikai četri gadi, bet es visu atceros !...”.

Starp citu, bagātām paaudzēs ģimenēm, ģimene ir vissvētākais pasaulē. Jo tieši pie tuviniekiem var atrast gan palīdzību, gan nomierinājuma vārdus, dzīves ekonomiskās un morālās krīzes laikā. Tādām ģimenēm Dzimtas Enerģijas plūsma nav “aizsērējusi”, ir spēcīga un dod lielu spēku, lai cilvēks atkal “pacelties spārnos”.

Padomājiet par to !